Aizvadītajā sestdienā Kanādā, LELBĀL Sv.Andreja luterāņu draudzes lauku īpašumā “Sidrabene” no malu malām sabraukušie latvieši gan svinēja vasaras saulgriežus, gan ieskandināja XV Latviešu Dziesmu un deju svētkus, kas Toronto pilsētā notiks 4.-7.jūlijā.
No sešām Īrijas mākslinieciskās pašdarbības kopām, kuras piedalīsies šajos svētkos, “Sidrabenē” bija ieradušās divas – bērnu deju kopa “ Dzirnaviņas” un kora “LA’IR” dziedātāji.
Sestdien jau no paša rīta saules pielieto “Sidrabenes” teritoriju pieskandināja latviešu kora dziesmas, jo šeit uz kopmēģinājumu pulcējās ne vien Kanādas koru, bet arī vairāku Latvijas koru un “LA’IR” dziedātāji.
Pēc tam visas dienas garumā notika gatavošanās Jāņu vakara sagaidīšanai – vainagu pīšana, aušana ar dabas stellēm, ugunskuru gatavošana, pirtsslotu siešana un smaržīgā pēriena izbaudīšana. Bija vizināšanās ar zirgu pajūgu, dažādu latvisku lietu tirdziņš un neiztika arī bez dziesmām un dejām – par skanīgu un saturīgu priekšnesumu programmu rūpējās ciemiņi no Latvijas un Īrijas. Uz nelielās Jāņu skatuvītes stājās Klintaines pagasta sieviešu vokālais ansamblis “ Dzirnas”, jauktais koris “ Ogre” , jauktais koris “Lōja” no Salaspils, Garkalnes novada vidējās paaudzes deju kolektīvs “ Greizie Rati” un mazie “Dzirnaviņu” dejotāji no Dublinas.
Priekšnesumu programmas nopietnāko – koru mūzikas daļu lieliski atdzīvināja gan lustīgie danči “Greizo Ratu” sniegumā, kuros tika iesaistīti arī skatītāji, gan “Dzirnaviņu” bērnu aizrautība, draiskums un dejiskums. Dancotāju aizrautību nemazināja ne dejas laikā atrisusi josta vai pastalas aukla, ne sašķiebies vainadziņš, ne pamatīgais karstums. Mazo dejotāju sniegumu skatītāji novērtēja gan ar sirsnīgiem aplausiem, gan arī vēlāk, uzmeklējot Īrijas ciemiņus un paužot savu atzinību ar labiem un uzmundrinošiem vārdiem, kas veltīti ne vien mazajiem māksliniekiem, bet arī viņu skolotājai Dignai Miščenko.
Vakarpusē simtiem skatītāju un arī dziedātāji un dejotāji pārtapa par Jāņa bērniem, kurus kopā aicināja koris “Lōja” un viņu atraktīvais diriģents Ģirts Gailītis. Jāņu dziesmas un tautas dziesmas izskanēja latviešu un līvu valodā, rībēja dancotāju soļi un visi klātesošie kļuva par dalībniekiem burvīgā Jāņu nakts stāstā ar dažādiem rituāliem. Tika aizdedzināta pūdele – Jāņuguns garas kārts galā, ar trīskāršu ziedu viju tika izrotāta lielā Jāņuguns, ko pēc tam vīri aizdedzināja sievu un meitu dziesmu pavadībā. Jāņa tēvs un Jāņa māte visus cienāja ar maizi, sieru un alu, bet, iestājoties tumsai, “Sidrabenes” upītē, skanot līgodziesmām, tika palaists ziediem izrotāts uguns plosts.
Šis stāsts ikviena klātesošā latvieša dvēselē pamodināja kādas dziļas stīgas, kas ļāva sajusties vienotiem un aizmirst, ka kalendāra lapiņa ar saulgriežu datumu jau pasen noplēsta, ka atrodies tūkstošiem kilometru tālumā no Latvijas, un nedzirdēt svešādos akcentus apkārt skanošajā latviešu valodā. Tas lika sariesties aizkustinājuma asarām, redzot sirmo māmuļu un vīru mirdzošās acis. Tas pamodināja cerību, ka neviens latvietis nekur pasaulē šo visu nekad neaizmirsīs.
“Sidrabenes” jeb “mazās Latvijas” Jāņu nakts turpinājās ar lustīgiem dančiem “Rumbas kvarteta” pavadībā, ar līgodziesmām un sirsnīgām sarunām pie degošiem ugunskuriem līdz pat rīta gaismai.
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Inguna Mieze.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie