Ārlietu dienests visā pasaulē, t.sk. Īrijā, atgādina “Baltijas ceļa” nozīmi

2019. gada 23. augustā akcijai “Baltijas ceļš” aprit 30. gadadiena.
1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju sadevās cieši rokās nevardarbīgā pretošanās kustībā, izveidojot cilvēku ķēdi – Baltijas ceļu – no Tallinas caur Rīgu līdz pat Viļņai.

Akcijā Baltijas valstis parādīja un pierādīja nesalaužamu vēlmi un gribu vienoti atjaunot neatkarību un atgriezties Eiropā, kā arī pieprasīja 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un Padomju Savienības parakstītā noziedzīgā Hitlera–Staļina pakta un tā slepeno protokolu atzīšanu par spēkā neesošiem kopš to parakstīšanas brīža. Baltijas ceļa organizētāji atgādināja, ka šis pakts ir sadalījis Eiropu, nolemjot trīs neatkarīgas Baltijas valstis Padomju Savienības okupācijai.
Gan 1989. gadā, pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, gan arī šodien ir vienlīdz svarīgi uzsvērt demokrātiju un brīvību kā nozīmīgas vērtības, ar kurām bija cieši saistīta cīņa par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
No 2019. gada augusta sākuma līdz gada nogalei, lai atgādinātu un aizvien skaidrotu Baltijas ceļa nozīmi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēsturē starptautiski un lai vēlreiz izceltu Latvijas piederību Eiropai, brīvības akcijas gadadiena tiks pieminēta arī daudzviet pasaulē. No ASV, Kanādas līdz pat Indijai, Japānai un Uzbekistānai Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs sadarbībā ar Baltijas valstu pārstāvniecību kolēģiem, vietējām diasporas organizācijām un baltiešu draugiem īstenos plašu “Baltijas ceļš 30” publiskās diplomātijas programmu. Vašingtonā (ASV) pie Kapitolija, Kopenhāgenā (Dānija) Lietuvas vārdā nosauktajā laukumā, Tbilisi (Gruzija), Kāslbārā (Īrija), Kijevā (Ukraina) laukumā pie Ukrainas Nacionālā muzeja – rezervāta “Sofya Kievska” tiks veidotas cilvēku ķēdes, bet Oslo (Norvēģija) no Eidsvolas laukuma – izskriets Baltijas ceļš. Savukārt Indijā jau tikusi izveidota ziedu mandala Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogu krāsās.
Īpaši šim notikumam uzņemto Askolda Saulīša dokumentālo filmu “Baltijas brīvības ceļš” demonstrēs ASV, Čehijas Televīzijā, Japānā, Lielbritānijā, Moldovā, Sanmarīno, Turcijā un Vācijā. Tāpat būs iespēja iepazīties ar Baltijas valstu filmām arī Atēnās, Berlīnē, Helsinkos, Otavā un Vīnē.

Baltijas ceļa vēsturiskā nozīme un tā atskaņas starptautiskajā politikā tiks pārrunātas konferencēs un diskusijās Francijā, Kanādā, Lielbritānijā, Lietuvā un Vācijā. Izstādes būs skatāmas Ankarā, Berlīnē, Kišiņevā, Otavā un Prāgā, kā arī ar Latvijas Ārlietu ministrijas ceļojošo fotoizstādi Baltijas ceļš – The Baltic Way that moved the World varēs iepazīties Maskavā, Londonā un Berlīnē, bet ar Latvijas Nacionālā arhīva veidoto izstādi “Baltijas ceļš – akcija brīvības vārdā” – Tallinā un Varšavā. Savukārt Uzbekistānā Pasaules Ekonomikas un diplomātijas universitātes bibliotēkas lasītavā tiks izveidota īpaši Latvijai veltīta nodaļa, kurā varēs iepazīties ar vēstniecības Taškentā pasniegto grāmatu dāvinājumu universitātes bibliotēkai.

Informācijai:
1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto noziedzīgo Hitlera – Staļina paktu un citam citu stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu. Akcijā piedalījās dažādu vecumu, tautību, reliģiju un sociālo grupu pārstāvji. 2009.gadā akcija „Baltijas ceļš” iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā, tādējādi apliecinot akcijas nozīmīgumu pasaules mērogā.
2019.gadā Baltijas ceļa trīsdesmitgade ir stūrakmens Latvijas valsts simtgades programmas notikumiem, uzsverot un atgādinot šīs unikālās akcijas nozīmi Latvijas valstiskuma atjaunošanā.

FOTO: Vitālijs Stīpnieks