S.Bondarevska un ELKS 2 rīcības komiteja saņems PBLA Atzinības rakstus

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda padome ir izvēlējusi 2019. gada apbalvojumu laureātus, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja PBLA izpilddirektors Raits Eglītis. PBLA Kultūras fonds ik gadu piešķir apbalvojumus četrās kategorijās. Visaugstākais apbalvojums ir PBLA Kultūras fonda Goda balva un Goda diploms, kas ir vienlīdzīgas pirmās pakāpes godalgas.

Tāpat PBLA KF valde, vadoties pēc iesūtītajiem pieteikumiem, lemj par Kr. Barona prēmijas un Atzinības rakstu piešķiršanu.
Par PBLA Kultūras fonda godalgas kandidātiem tiek izvirzīti ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti ir Latvijā dzīvojošas personas par to īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē. PBLA KF godalgas tiek piešķirtas arī par zinātniskiem darbiem, daiļliteratūras un preses publikācijām, tēlotājmākslas darbiem, daiļamatniecības un lietišķās mākslas darbiem, kā arī veikumiem skaņu, teātra un deju mākslā, skolu un jaunatnes audzināšanas darbā.
PBLA Kultūras fonda apbalvojumus izsludina un piešķir Latvijas Valsts svētku sarīkojumos pasaules latviešu centros 18. novembrī.
GODA BALVA
Laikraksta “LAIKS” izdevniecībai
par preses izdevuma “LAIKS” turpināšanu, tā stiprinot, tuvinot un veicinot tautas apziņu ārzemēs kopš 1949. gada 8. decembra.
GODA DIPLOMS
Lilijai Zobens
par mūža ieguldījumu latviešu kormūzikas tradiciju kopšanā Eiropā un spilgto Londonas latviešu kora 70 ga¬du jubilejas koncertu.
ATZINĪBAS RAKSTI
Latviešu Kultūras festivāla Brazīlijā rīcības komitejai
par sekmīgu 1. Latviešu Kul¬tūras festivāla Brazīlijā sarīkošanu un norisi un par lat¬viešu dziesmu un deju tradicijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu Dienvidamerikā.
Austrālijas Latviešu 57. Kultūras dienu rīcības komitejai
par sekmīgu Austrālijas Latviešu 57. Kultūras dienu Adelaidē sarīkošanu un norisi un par latviešu dziesmu un deju tradicijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu Austrālijā.
Eiropas latviešu kultūras svētku rīcības komitejai
par sekmīgu 2. Eiropas latviešu kultūras svētku Dublinā, Īrijā sarīkošanu un norisi un par latviešu dziesmu un deju tradicijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu Eiropā.
XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā rīcības komitejai
par sekmīgu XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā sarīkošanu un norisi Toronto un par latviešu dziesmu un deju tradicijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu Kanadā.
Inesei Auziņai-Smitai
par mūža ieguldījumu Lielbritānijas latviešu archīvu un bibliotēkas saglabāšanā, uzturēšanā un populārizēšanā Straumēnos.
Briseles latviešu teātra vadītājai un režisorei Andrai Baltmanei
par ilggadēju ieguldījumu diasporas amatierteātru kustības veidošanā Beļģijā un Eiropā un Eiropas mēroga diasporas kultūras lielpasākumu spilgtu režiju.
Jānim Beloglāzovam
par ilggadēju darbu mūzikā Kanadā un par 2019. gada izrādes “Lāčplēsis” izveidošanu Toronto un Hamiltonā.
Andim Bērziņam
par ilggadēju un izcilu darbu Austrālijas latviešu sabiedrībā, it īpaši pedagoģijas, jauniešu latviskās audzināšanas un kultūras dzīves uzturēšanā un attīstīšanā.
Sandrai Bondarevskai
par nozīmīgu pienesumu Latvijas diasporas vēstures izpētē un populārizēšanā, iz¬trādājot pētniecisko darbu un monografiju “Pētersoni Īrijā”.
Jānim Čečiņam
par ilggadēju un izcilu darbu Austrālijas latviešu sabiedrībā, it īpaši teātra nozarē, un par Sidnejas Latviešu teātra uzveduma ”Kabarē de Rīga” viesturnejām Austrālijā un Latvijā 2019. gadā.
Inesei un Greg Fludēm
par līdzdalību, veicināšanu un ilggadēju atbalstu kultūrai Kanadā.
Frankfurtes latviešiem (Mārītes Kļaviņas vadībā)
par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras diplomātijā Vācijā, Latvijas valstiskuma simtgades norišu ietvaros radot koncertu “Lettonia Centum”.
Anitai un Ivaram Gaidēm
par līdzdalību, veicināšanu un ilggadēju atbalstu kultūrai Kanadā.
Dainai Jaunbērziņai
par pašaizliedzīgu darbu kora tradicijas uzturēšanā Austrālijā, ilggadēji vadot Sidnejas Latviešu vīru kori.

Pēterim Kļaviņam
par ilggadēju un izcilu darbu Austrālijas latviešu sabiedrībā, it īpaši izdodot Sidnejas Latviešu biedrības informācijas biļetenu “Ritums”.
Lilitai Krūzei
par nozīmīgu pienesumu Latvijas diasporas vēstures izpētē un populārizēšanā, pateicoties jaunajai grāmatai “Latvieši Gērnsijā”.
Uldim Mākulim
par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras diplomātijā Šveicē un latviešu koŗmūzikas populārizēšanā, pateicoties iniciātīvai “Terra Choralis [LV-CH]”
Anetei Melecei Šveicē
par pasaules elpu Latvijas animācijas un ilustrāciju jomā, kas atzīmēts ar grāmatas “Kiosks” ilustrācijām piešķirto Baltvilka balvu bērnu literatūrā.
Dr. Gunāram Nāgelam
par pirmā pasaules elektroniskā latviešu laikraksta (laikraksts “Latvietis” Austrālijā) dibināšanu, izdošanu, salikšanu un par ilggadēju darbu latviešu sabiedrībā.
Ilzei Nāgelai
par darbu kā žurnālistei un palīgredaktorei laikrakstam “Latvietis” Austrālijā, kā arī par ilggadēju darbu latviešu sabiedrībā, it īpaši mākslas jomā.
Luksemburgas daiļ¬matnieku kopai “Sāntāpslis”
par ieguldījumu daiļamatniecības kustības veidošanā diasporā un tās sasaistē ar Latviju, jau trešo gadu pievienojoties Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciātīvai “Satiec savu meistaru”.
Korporācijai “Spīdola” Toronto
par līdzdalību, veicināšanu un ilggadēju atbalstu kultūrai Kanadā.
Vitai Timermanei – Moorai (un komandai)
par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras diplomātijā, sadarbībā ar Eiropas latviešu diasporas koriem no Beļģijas, Luksemburgas un Francijas, īstenojot kormūzikas koncertu Parīzes Orsē mūzeja (Musée d’Orsay) izstādē par Baltijas simbolismu “Âmes sauvages”.
Kustībai “Vakareiropas koklētāji”
par Eiropas mēroga kustību un ieguldījumu Latvijas mūzikas tradiciju izkopšanā ārvalstīs vairākās paaudzēs un par jauno albumu “Simtiem zvaigžņu debesīs”.
Andrai Zommerei
par izcilo un ilggadējo darbu latviskās izglītības sistēmas veidošanā ASV, Amerikas latviešu apvienībā un PBLA.

FOTO: baltic-ireland.ie