Visam jābūt ar mīlestību

Globālā pandēmija ikvienam no mums kaut ko ir atņēmusi, bet ir iedevusi laiku, iespēju norimties, padomāt, ielūkoties sevī un citos, un varbūt arī izdarīt kaut ko tādu, par ko sen esam sapņojuši. Realizēt ideju, kas sniedz prieku un gandarījumu pašai, iepriecina bērnus un iedvesmo citus, ir sākusi arī trīs bērnu māmiņa Inita Kļaviņa- Smirnova no Limerikas.

Viņa ir izveidojusi savu YouTube kanālu Kamolītis, kurā var noklausīties ne vien Veras Singajevskas ierunātos dzejoļus un dziesmas un pasaciņas no diska Pasakas ziemas vakarā, bet arī pašas Initas ierunātas pasakas.
Inita jau trešo gadu strādā labdarības veikalā par pārdevēju un kopā ar vīru ģimenē audzina trīs bērnus. Viņa stāsta, ka ideja par pasakām radusies jaunākā, četrus gadus jaunā puisīša dēļ un tieši karantīna iedeva laiku, lai to visu realizētu.
“Ideja kaut ko tādu darīt jau bija sen. Bet nebija laika, jo, ja mājās ir četrgadnieks, tad katra diena ir viens nebeidzams piedzīvojums līdz pašai gulēt iešanai. Tagad, kad jāsēž mājās, laiks atradās.
Mūsu puisītim ļoti patīk pasakas, sevišķi par traktoriem. Divi mūsu vecākie bērni ir meitiņas, tāpēc mājās ir ļoti daudz pasaku par princesēm. Tā nu domāju pasakas no galvas. Ja būtu visas pasakas kādreiz pierakstījusi, jau sen varētu izdot savu pasaku grāmatu. Esmu no tām mammām, kas stāsta bērniem pasakas, dzied dziesmiņas, mācu viņiem latviešu valodu un tradīcijas.”

Jaunākās Initas ierunātās pasakas ir no Margaritas Stārastes grāmatas “Pasaku ābece”, kas izdota 1969.gadā un ir mīļa viņas bērnības grāmata. Viņa atzīst, ka pasaku ierunāšana viņai ļoti patīk, bet viegli tas nav. Inita stāsta, ka liels palīgs ir vīrs, kurš viņas ierunāto samontē kopā, izgriež nevajadzīgo – kļūdas un liekās pauzes – un uzliek mūziku.
“Pasaka jāzina, tāpēc tā vispirms jāizlasa. Jālasa ar izteiksmi un, ja lasa pa lomām, tad jāmaina arī balss tembrs. “Ezītis miglā” biju lasījusi vairākas reizes, bet tāpat bija ar zīmuli jāatzīmē, kur runā ezītis, kur lācēns. Visiem patīk pasakas, ne tikai bērniem, tāpēc arī citiem piedāvāju klausīties. Daru to sava puikas, sava prieka pēc un vēl – dzīvē jādara labi darbi, lai pats caur to kļūtu labāks. Un vēl noteikti jāpiemin, ka tas viss notiek, pateicoties Dievam.”
Runājot par nākotnes plāniem, Inita atzīst, ka vēlas reiz ierunāt arī savas pasakas, bet tās vispirms esot jāpieraksta.
“Tagad lasu burtu pasakas. Jā, ir plāns iedziedāt dziesmiņas, man vispār ļoti patīk dziedāt. Vīrs vēl domā, kā varētu savienot dziesmiņu ar video, tā lai būtu interesanti bērniņam skatīties. Visam jābūt ar mīlestību. Jo to jau var just, ja nedara no sirds. Plāni ir vēl. Tautas dziesmas gribu iedziedāt. Bet negribu steigties, gan pienāks laiks arī tām. Man ir prieks to darīt savā mīļajā latviešu valodā, man ļoti patīk mūsu valoda.”
Inita ikvienam šajā neziņas pilnajā laikā iesaka domāt pozitīvi, padomāt, ko varētu izdarīt, lai citiem un sev būtu prieks.

FOTO: no I.Kļaviņas-Smirnovas privātā arhīva