Starptautiskie lidojumi kļūs dārgāki

Dublinas lidosta normālos apstākļos maija bank holiday nedēļas nogalē būtu apkalpojusi apmēram 400 tūkstošu pasažieru, raksta RTE.
Taču pašlaik, pateicoties Covid-19, lidosta izskatās kā spoku pilsēta un šis skats ir ne vien neparasts, bet arī ļoti satraucošs.

Jo tas, ko pašlaik piedzīvo aviācijas nozare, ne vien ietekmē tagadni, bet arī atstās milzīgu iespaidu uz starptautisko ceļojumu nākotni un tam ir vismaz pieci iemesli.
Pirmais no iemesliem ir – gaisa satiksmes tirgū pēc atgriešanās pie “normālas” dzīves paliks daudz mazāk aviokompāniju. Nozares eksperti uzskata, ka aviācija pašlaik piedzīvo katastrofu, kas ir daudz smagāka par jebko, ko gaisa satiksmes industrija jebkad ir pieredzējusi, ļaunāku pat par teroristu uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņiem Ņujorkā 2001.gada 11.septembrī.
Saskaņā ar International Air Travel Association datiem Eiropas pārvadātāji vien šogad varētu zaudēt apmēram 70 miljardus eiro.
Īrijas pasažieriem ir paveicies, jo gan Ryanair, gan Aer Lingus bilancē ir pietiekami daudz naudas rezervju, lai turpinātu kādu laiku strādāt, pārstrukturējot izdevumus un atlaižot daļu darbinieku.
Otrs iemesls – samazinoties lidsabiedrību skaitam, neizbēgami samazināsies arī maršrutu skaits.
Kompānijas, kuras šajā krīzē izdzīvos, būs spiestas samazināt darbinieku skaitu, likvidēt bāzes dažādās pasaules lidostās, samazināt lidmašīnu skaitu, tām būs mazāk naudas un mazāks pieprasījums un tas viss nozīmē mazāku skaitu lidojumu galamērķu.

Trešais iemesls – lidojumi kļūs dārgāki.
Pat tad, ja ierobežojumi tiks atcelti un aviosabiedrības atradīs jaunus darbības veidus, to kapacitāte atgriezīsies ļoti lēni. Aviokompānijas, kas joprojām veiks lidojumus, sākumā ievērojami samazinās lidojumu cenas, lai aizpildītu lidmašīnas un mēģinātu atjaunot agrāko līmeni. Taču ar laiku tām nāksies maksāt ievērojamos parādus līzinga kompānijām, lidostām u.c.
Ja daļa aviosabiedrību izvēlēsies neizmantot vidējos sēdekļus, lai nodrošinātu sociālo distanci, kā, piemēram, ierosina Easyjet, tas samazinās slodzes koeficientu krietni zem zelta 75%, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu aviosabiedrībām peļņu. Lai kompensētu šo starpību, atlikušajiem pasažieriem, visticamāk, būs jāmaksā vairāk.
Ceturtais iemesls – atšķirīga ceļošanas pieredze.
Lielākais jautājums, ar ko sastopas daudzas aviokompānijas, nav par to, vai pasažieri gribēs lidot, bet gan par to, vai viņiem būs pieņemami vīrusa izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, kas pašlaik tiek apsvērti:
* Sejas masku lietošana lidojumos – tas ir pieņemami īsā lidojumā no Dublinas uz Londonu vai Spāniju, bet cik ērti un efektīvi tas būtu vidējam vai ilgam lidojumam?
* Pasažieru ķermeņa temperatūras pārbaudes lidostās un sociālās distances ievērošana rindās – tas varētu nozīmēt ilgāku gaidīšanas laiku uz drošības kontroli un iekāpšanu, tātad būtu nepieciešams, lai cilvēki ierastos lidostā agrāk. Cik ērta būtu lidostas pieredze?
* Iespējams, tiks samazināta ēdienu un dzērienu, kā arī dažādu preču tirdzniecība lidojumos.
* Atklāts ir jautājums par to, vai nonākot Īrijā vai citā izvēlētajā galamērķī, pasažierim nāksies noteiktu laiku pašizolēties?
Vai pasažieri vēlēsies ceļot šādos apstākļos?
Piektais iemesls – mazāka vajadzība pēc starptautiskiem ceļojumiem.
Covid-19 ir pārveidojis ne vien aviācijas un ceļošanas nozari. Tas, kas agrāk nebija pieņemams biznesa praksē, dažu nedēļu laikā ir kļuvis par normu – par realitāti kļuvis jauns veids, kā strādāt, izmantojot videokonferences un darbu no mājām. Atsākoties normālai dzīvei, daudzi cilvēki, kas lielāko daļu savas darba dzīves pavadījuši lidmašīnā, sāks apdomāt: vai tiešām ir jādodas uz kādu citu valsti uz trīs stundu sanāksmi? Atbilde arvien biežāk būs “nē”.

FOTO: baltic-ireland.ie