Darbs priekšējā līnijā – pārdevēja

2020. gada pavasaris un, iespējams, arī vasara un rudens, tāda vai citāda iemesla dēļ atmiņā paliks visiem. Kāds atcerēsies dāsno COVID-19 Pandemic Unemployment Payment (PUP) pabalstu 350€ nedēļā, kamēr citiem tas nozīmē finansiālas problēmas. Tajā pašā laikā priekšējā līnijā strādājošajiem, kuriem naudas izteiksmē šis laiks ne ar ko neatšķiras, atmiņas būs pavisam citādākas.

Pie šodienas varoņiem, priekšējā līnijā strādājošajiem, pieskaitāmi arī veikalu pārdevēji. Šoreiz saruna ar pārtikas veikala pārdevēju Ditu Lasmani-Slišāni.
Dita Īrijā dzīvo un strādā kopš 2009. gada 5. novembra. Sākumā atbrauca viena, pēc tam 2010. gada februārī viņai pievienojās arī vīrs un meita, kura pēc augstskolas beigšanas izvēlējās atkal dzīvot Latvijā.
Pēc profesijas Dita ir skolotāja, bet darba gaitas Īrijā visu laiku ir bijušas saistītas ar tirdzniecību – pirmie pieci gadi nostrādāti picērijā, tad darbs degvielas uzpildes stacijā deli nodaļā, bet kopš pandēmijas sākuma Dita strādā pārtikas veikalā. Pamatā Dita ir pārdevēja deli nodaļā, bet ir dienas, kad jākārto veikala plaukti.
Savās pārdomās par šo laiku dalās Dita Lasmane-Slišāne:

“Jā! Laiks šobrīd ir diezgan savāds. Bija brīdis, kad arī bija bailes, jo saslimu, bija jāpaliek mājās trīs nedēļas, bet laikam jau bija tikai saaukstēšanās. Sajūta nav nekāda īpaša – ej un dari darbu. Protams, nav kā parastā ikdienā būtu, jāievēro dažādi noteikumi, drusku vairāk jāuzmanās un jācenšas sevi un citus pasargāt. Darbs deli jau jebkuros apstākļos prasa higiēnas pastiprinātu ievērošanu, tā kā roku mazgāšana un cimdi nav nekas īpašs.
Es īsti nevaru teikt, ka jūtos, ka darītu kaut ko īpašu, kaut gan saprotu, ka tā tas ir, jo no vienas puses apdraudu savu veselību. Cenšos par to nedomāt, eju un daru savu darbu, palīdz arī darba biedru pozitīvā attieksme, bieži pajokojam, pasmejamies… humors ļoti palīdz, vispārējs pozitīvisms, smaids un darīt visu ar prieku. Atnāku mājās un uztaisu kādu apsveikuma kartiņu, tas arī uzlādē savā veidā.
Visiem cilvēkiem šodien es varētu ieteikt, lai atrod šajā dīvainajā un savā veidā stresa pilnajā laikā kaut ko pozitīvu un uz to balstīties. Katrā sliktumā ir savs labums – nav darbs un bērniem skola, bet savukārt ir kopā būšanas laiks. Jāpaliek mājās – bet tas varbūt ir lielisks iemesls izbalsināt griestus, kam nekad nesanāca laika… un tamlīdzīgi.”

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.

FOTO: baltic-ireland.ie