Pēc Waterford Greenway – gandarījums un prieks

Aizvadītajā sestdienā Waterfordā satikās pulciņš lielu un mazu latviešu no dažādām Īrijas malām – no Dundalkas un tās apkaimes, no Skibbereen, Tullow, Cashel un Dublinas.
Daļa no viņiem kāpa uz velosipēdiem un devās 45 km garā braucienā pa Waterford Greenway – vienu no skaistākajiem riteņbraucēju maršrutiem Īrijā, bet pārējie tikmēr aplūkoja Dungarvan pilsētiņu, baudīja sauli, jūru un ik pa laikam arī vasarīgu lietu.

Tik gara maršruta pieveikšana tiem, kuri velosipēdu lieto paretam, nebūt nav vienkārša. Velobraucēju grupā bija dažādi cilvēki, ar dažādu sagatavotību un dažādiem motīviem. Kādam tā, iespējams, bija vēlme pierādīt varēšanu sev un citiem, kādam – vēlme iepazīt Īriju un izbaudīt skaistās dabas ainavas, citam – vēlēšanās būt kopā ar savējiem, bet vēl kādam citam – lieliska iespēja fiziski izkustināt muskuļus.
Lai vai kādi bija motīvi, visi dalībnieki spēja būt atsaucīgi, iecietīgi un izpalīdzīgi viens pret otru. Arī laika apstākļi šoreiz lutināja, jo nebija pārāk karsti, pūta spirgts vējiņš, bet lietus visa brauciena garumā uzlija vien pāris reizes.
Dalībnieki atzina, ka brauciens bija skaists – kā ceļojums laikā un dabā, šķērsojot 11 tiltus, trīs viaduktus un 400 metrus garo tuneli, satiekot ceļā vēsturisko mazbānīti, baudot Suir upes ielejas un arī jūras piekrastes skaistās ainavas.

◄12

Kristus Apvienotās luterāņu draudzes sporta pasākumu koordinators Aldis Dimants, kurš bija šī pasākuma iniciators un organizators, pastāstīja, ka, plānojot braucienu, bija gaidījis krietni lielāku atsaucību no potenciālo dalībnieku puses. Taču pēc tā noslēguma viņš atzina, ka nelielais cilvēku skaits ļāva visiem izjust jauku kopības sajūtu, kā arī ļāva nepārkāpt valdības nesen atjaunotos pulcēšanās ierobežojumus.
Pēc velobraucēju ierašanās maršruta galapunktā Dungarvan, kur viņus sagaidīja pārējie, visi kopīgi klāja galdu ar līdzatvestajiem gardumiem un dalījās iespaidos par piedzīvoto. Ņemot vērā brauciena laikā novēroto, Aldis visiem deva noderīgus padomus par to, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties velosipēdu braucieniem pa asfaltu – riepām jābūt iespējami šaurām, ar gludiem protektoriem, pedāļiem jāgriežas ļoti viegli un ātri, ķēdei jābūt saeļļotai un pietiekami stingrai.
Aldis arī bija sarūpējis dalībniekiem nelielas dāvaniņas par dažādiem sasniegumiem, kā arī teica lielu paldies ikvienam, kurš piedalījās un palīdzēja brauciena organizēšanā.
Lai arī daži mājup devās ar sāpošiem kāju muskuļiem un kāds ar plāksteri uz ceļgala, kas sasists apmetot kūleni brauciena laikā, ikvienu sāpi kompensēja gandarījums un prieks par redzēto un izjusto.
Šķiet, ka šogad līdzīgi izbraucieni pie dabas vairs netiks plānoti, jo Covid-19 ir ieviesis savas korekcijas draudzes plānos, taču jau tiek šķetinātas idejas par pasākumu tēviem un dēliem, vectēviem un mazdēliem, kas varētu notikt uz pavasara pusi. Sekojiet informācijai!

FOTO: no Kristus Apvienotās luterāņu draudzes arhīva