Latvijas vēstnieks viesojas Īrijas nacionālajā folkloras krātuvē

Šonedēļ, 2.septembrī Latvijas vēstnieks Īrijā Jānis Sīlis un žurnāliste un Zaļās salas latviešu vēstures pētniece Sandra Bondarevska viesojās Īrijas nacionālajā folkloras krātuvē (National Folklore Collection), kuras mājvieta ir University College Dublin (UCD) un kuras patrons ir Īrijas prezidents Michael D Higgins. Vizītes laikā notika tikšanās ar krātuves arhivāriem un tās mērķis bija vēsturisku liecību un faktu izzināšana par diplomāta Jāņa Meža dzīvi un darbību Īrijā.

Ar vēstnieka Jāņa Sīļa gādību pirms trim gadiem Īrijā tika atjaunota kāda reiz iedibināta, bet apsīkusi tradīcija. Ik gadu Latvijas de iure pasludināšanas gadadienā, 26.janvārī, Latvijā un citur pasaulē tiek godināti mūžībā aizgājušie diplomāti. Šajā dienā arī vēstniecības darbinieki un sabiedriski aktīvie Īrijas latvieši atkal pulcējas pie Jāņa Meža atdusas vietas Mount Jerome kapsētā Dublinā, noliek ziedus un atceras izcilā tautieša nopelnus. 2018.gadā šajā vietā J.Sīlis atklāja piemiņas plāksni diplomātam J.Mežam un viņa dzīvesbiedrei, Ārlietu ministrijas darbiniecei Dorotejai Šteinbergai.
Turpinot izzināt latviešu diplomāta “pēdas” Zaļajā salā, vēstnieks sazinājās ar National Folklore Collection vadību un nu pēc vairākām nedēļām varēja notikt šī vizīte. Gluži saprotami, līdzi tika uzaicināta Sandra Bondarevska, kura par latviešu gaitām Īrijā zina visvairāk un kuras pētnieces azarts ir zināms ikvienam viņas līdzgaitniekam.
Folkloras krātuvē J.Sīlis un S.Bondarevska tikās ar tās direktoru Dr.Críostóir Mac Cárthaigh, arhivāru Jonny Dillon un pētnieci Ailbe van der Heide.
Sandra atzina, ka ar lielu interesi aplūkojusi dažādus arhīvu materiālus, saistībā ar J.Meža darbu un dzīvi, kā arī uzklausījusi darbinieku stāstus par viņu. Bija zināms, ka mūsu ievērojamais tautietis bija poliglots un pārvaldīja kopumā 27 valodas. Tostarp, tā kā J.Mežs strādāja folkloras krātuvē un kataloģizēja īru kultūrvēsturiskā mantojuma materiālus, viņš pamata līmenī zināja arī īru valodu. Krātuves darbinieki pastāstīja, ka bieži vien tika izmantotas J.Meža plašās zināšanas un viņš tika aicināts tulkot arhīvā ievietotos materiālus no dažādām valodām.

Sandra pastāstīja, ka krātuves darbiniekus pārsteidzis stāsts par to, ka latviešu kopiena ir uzņēmusies rūpes par sava tautieša kapavietu. Atklājies, ka folkloras krātuvē nav ziņu par to, kur ir J.Meža pēdējās atdusas vieta.
Vēstnieks arhivāriem pastāstīja, ka arī nākamgad 26.janvārī latvieši tiksies Mount Jerome kapsētā un atcerēsies diplomātu, īru folkloras vācēju un latvieti Jāni Mežu, kā arī uzaicināja krātuves darbiniekus pievienoties šajā piemiņas brīdī.
Tikšanās dalībnieki vienojās par turpmāku sadarbību un viens no nākamajiem soļiem būs vēl viena tikšanās – ar bijušo folkloras krātuves darbinieku Seamus Ó Catháin, kurš kā jauns puisis strādājis kopā ar Jāni Mežu.
Gan S.Bondarevska, gan J.Sīlis atzina, ka Zaļās Salas latviešu vēstures pētīšanas process ir ārkārtīgi interesants un ik solī var atklāt kaut ko līdz tam nezināmu.

Uzziņai:
Savas diplomātiskās karjeras laikā Jānis Mežs (1884 – 1978) ir bijis konsulārais aģents jeb goda vicekonsuls Kubā, bet 1939.gada jūlijā kļuva par Latvijas sūtniecības Londonā ārštata darbinieku kuğu avāriju lietu kārtošanai. Pēc Latvijas okupācijas no 1941. gada līdz 1942.gada augustam bijis sūtniecības Londonā goda finanšu atašejs Īrijā.
Pie diplomāta lielākajiem nopelniem noteikti jāmin viņa uzvara tiesas prāvā, kas notika 1941.gadā un kurā tika izskatīta lieta par piecu kuğu izdošanu Padomju Savienībai. Divi no šiem kuģiem – “Everoja” un “Rāmava” piederēja latviešiem. Jānis Mežs pielika visas pūles, lai PSRS rokās nenonāktu ne kuģi, ne arī šo kuģu apkalpes vīri. Rezultāts bija sekmīgs – neskatoties uz PSRS nosūtīto notu Īrijas valdībai, Īrijas Augstākā tiesa (Eire High Court) nolēma, ka abi kuği ir privātīpašums, un līdz ar to nav izdodami PSRS. Lielākais īru laikraksts “Irish Times” tajā laikā rakstīja atzinības pilnus vārdus: “Jānis Mežs šo prāvu uzvarēja!”
Pēc diplomātiskās darbības beigām J.Mežs dzīvoja Īrijā un strādāja Dublinas pilsētas Universitātes Folkloras nodaļā, pētot un vācot īru folkloru.

FOTO: baltic-ireland.ie un Latvijas vēstniecība Īrijā

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Inguna Mieze.