Dzejas dienu pasākums “Sirds uz perona” pulcē latviešus divās pilsētās Īrijā

Šogad, pasākuma “Sirds uz perona” desmitajā gadadienā, pirmo reizi tam pievienojās arī romantiskie un dzeju mīlošie Īrijas latvieši. Visdemokrātiskākais Dzejas dienu pasākums, kurš aizsākās 2011. gadā dzelzceļa stacijā Tukums I kā spēle, kā nosacīts radošās jaunatnes protests pret klasiskajiem pasākumiem, pulcēja gan dzejdarus, gan dzejas mīļotājus arī divās vietās Zaļajā salā.

Idejas autore un organizatore rakstniece Guna Roze ir atzinusi, ka šo desmit gadu laikā pasākums ir “uzņēmis neticamus apgriezienus” un tam patiesi var piekrist, jo šogad, par spīti daudziem ierobežojumiem visur pasaulē, “Sirds uz perona” vienlaikus notika jau 12 valstīs, tostarp, Īrijā. Tā princips ir pavisam vienkāršs – visi satiekas stacijā uz perona un jebkurš, kurš vēlas, var pārējiem nolasīt dzeju, kas pašam patīk vai īpaši uzrunā, to var arī veltīt kādam īpašam cilvēkam. Var arī dziedāt, jo galu galā dziesmu teksti ir dzeja.
Šogad pasākuma vienojošā tēma bija Mīlestība un tā ne tikai izskanēja dzejā videotilta laikā, kuram pieslēdzās daudzas no stacijām pasaulē, bet arī bez jebkādiem nosacījumiem patiesi apvienoja visus šī pasākuma dalībniekus.
Dublinā, Clongriffin stacijā “dzejas pieturu” organizēja Latviešu Kultūras fonds Īrijā un klubs “Likteņdzirnas”, bet Tullow pilsētā, Forward Steps Resource Centre, latviešus kopā bija saaicinājis autoru klubs “Baltie vārti”.
Abās vietās kopā gandrīz 30 cilvēki lasīja dzeju viens otram vai arī kādam klāt neesošam, dziedāja, runājās, apmainījās ar dzejas krājumiem, kā arī caur Zoom klausījā un vēroja, kas notiek citās stacijās.

Daudzi Dublinas “Sirds uz perona” stacijas dalībnieki atzina, ka izlēmuši piedalīties ne tikai tāpēc, ka viņiem patīk dzeja, bet arī tāpēc, ka šobrīd ir ļoti maz pasākumu, kurus var apmeklēt klātienē, satiekot domubiedrus un draugus. Videotilta laikā dublinieši visiem pārējiem veltīja Astrīdes Ivaskas dzejprozu jeb dzejisku tēlojumu par Īriju, ko nolasīja Liāna Goldštrema.
Noslēgumā ikviens klātesošais atzina, ka no pasākuma guvis lieliskas emocijas un tas mudinās biežāk pievērsties poēzijai, kas bieži vien ikdienas steigā tiek piemirsta.
“Balto vārtu” organizētās Tullow stacijas saimniece, dzejniece Ingrīda Anna Tērauda atzina: “Stundu ilgā dzejas-mūzikas-zīmējumu-pasaku varoņu pasaule vienoja gan lielus, gan mazus. Un vēl – atklājās arī jauni talanti. Inese Borisenko bija paņēmusi līdzi pašas darinātas fantastiskas rotaļlietas – pasaku varoņus, savukārt viena no jaunajām autorēm izvēlējās par kādu no tiem uzrakstīt dzejolīti. Viss notiek tad, kad cilvēki tiecas uz šādiem pasākumiem, kopā būšana tiešām – lieliska! Mums bija pat veselas divas stacijas – dzejas stacija un mūzikas stacija ar visu lielo stacijas pulksteni.“ Videotiltā šo staciju pārstāvēja dzejniece Gunita Barščauska, kas pārējiem nolasīja savu dzejoli.
Papildus ieguvums no sirdi sildošā pasākuma katram, kurš uz perona nolasīja dzejoli, ir organizatoru dāvātā īpašā biļete, ar kuru veselu gadu bez maksas varēs apmeklēt kādu no 7 Tukuma muzejiem, kā arī jaunatvērto RMM – Rakstniecības un mūzikas muzeju Rīgā.
Īrijas staciju dalībnieki pateicas “Sirds uz perona” organizatoriem par iespēju “pēdējā brīdī ielēkt pēdējā vagonā” un arī tehniskajai komandai par iespēju videotiltā būt kopā ar visiem pārējiem.
Uz tikšanos nākamgad!

FOTO: baltic-ireland.ie, “Baltie Vārti”
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Inguna Mieze