Pašdarbnieki iezīmē kultūras tālākās attīstības prioritātes

Dienu pēc Latvijas valdības paziņojuma par ārkārtējās situācijas atkārtotu ieviešanu Latvijā, jaundibinātā Dziesmu un Deju svētku kustība latviešiem pasaulē tiešsaistes sanāksmē pulcināja vairāk nekā 50 ārvalstīs dzīvojošos latviešu izcelsmes kultūras nozares profesionāļus no 14 pasaules valstīm, lai pārrunātu latviskās kultūrtelpas attīstības izaicinājumus, dara zināmu Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas pārstāve Ieva Reine.

Kustības iniciatore un sanāksmes vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa no Īrijas rosināja ikkatru šobrīd praktizējošo profesionāli iesaistīties kustībā, jo tikai kopīgā domu apmaiņā ir sasniedzams labākais rezultāts.
Sanāksmes gaitā Inguna Grietiņa-Dārziņa izcēla ne vien agrāko gadu daudzveidīgās aktivitātes, uzturot Dziesmu svētku tradīciju ārvalstīs, bet arī Latvijas puses iesaistīšanos diasporas kultūras dzīvē, tostarp, iekļaujot gan diasporas mākslinieciskās kopas, gan ārvalstu latviešu darbus Dziesmu svētku koncepcijā.
Veicot sanāksmes dalībnieku aptauju par prioritārajiem pasākumiem, deju un kormūzikas nozares tika izvirzītas kā šī brīža vairāk atbalstāmās jomas. Covid-19 pandēmijas laikā, kad teju visā pasaulē ir noteikti daudzu kultūrtelpu ierobežojumi, tieši šajās jomās nevar piedalīties vislielākais skaits māksliniecisko kopu dalībnieku. Starp daudzajiem iesūtītajiem ieteikumiem bija arī aktiermākslas, radošā darba un folkloras, kā arī organizatoriskā darba veicināšanas un personiskās iesaistes iniciatīvas.
Straujais digitalizācijas lēciens, kas šobrīd nodrošina attālināto darbu, ir vērā ņemams risinājums, arī būvējot noturīgus tiltus un radot jaunas sadarbības formas starp latviešiem pasaulē. Sanāksmē izskanēja daudzas vēl līdz galam nerealizētas idejas, piemēram, Juris Ķeniņš (Kanāda) aicināja dalīties ar plašāk nezināmiem diasporas darbiem, ko papildināja Lilija Zobens-Īsta (Lielbritānija) ar ieteikumu tos iesūtīt un izdot mūzikas krājumos.

Augsti novērtētās pēdējo gadu laikā ir bijušas Latvijas Nacionālā kultūras centra meistarklases diasporai, atbalstot mākslinieciskās kopas ceļā uz Latvijas Dziesmu un deju svētkiem. Tās būtu turpināmas, kā to uzsvēra daudzi runātāji. Sanāksmes moderatore Ieva Reine (Zviedrija) rosināja veicināt daudzveidību ne vien kora, bet arī attālinātos deju kopu mēģinājumos. Iedziedāšanās vingrinājumi, deju soļu apmācības un citi noderīgi elementi, ko tiešsaistē visiem interesentiem pasaulē sniegtu kopu vadītāji, palīdzētu uzturēt dalībnieku interesi un veicinātu nodarbību dažādību. Tā kalpotu kā iedvesma kolēģiem un aicinātu uz neformālu komunikāciju. Ilze Torrisi (Vācija) un Gita Pāvila (Beļģija) norādīja, ka joprojām aktuāli ir balsu ieraksti, un šo darbu būtu vēlams koordinēt, lai ieguldījums nedublētos. Krisīte Skare un Astrīda Liziņa (ASV) dalījās pieredzē par padarīto, apkopojot Amerikas latviešu komponistu un horeogrāfu daiļradi, pie kura darbs vēl turpinās, un iedrošināja to uzsākt arī citās zemēs. Tehniskos risinājumus dažādiem organizatoriskiem jautājumiem prezentēja Roberts un Sandra Birzes (Austrālija), lai jau ar nākamo gadu iedzīvinātu ērtu un efektīvu platformu diasporas kultūras jomas profesionāļu saziņai. Tikmēr jau ir sākusi darboties kultūrtelpas “Dziesmu un Deju svētku kustība latviešiem pasaulē” mājaslapa un Facebook grupa, kurām sekot aicinām ikvienu interesentu.

FOTO: baltic-ireland.ie