Bezpajumtnieki Dublinas ielās. Dena Orlova stāsts

Tikko pabeigts Īrijas valsts televīzijas (RTE) pētnieku grupas veikums, kas centušies noskaidrot patieso situāciju, kāda valda Dublinā, saistībā ar to ļaužu kategoriju, kuriem nav pastāvīgu māju, proti – viņi nakšņo uz ielas. Pēc organizācijas Dublin Simon datiem, pagājušā gada novembrī vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ir fiksēti 139 šādi gadījumi, savukārt 2020. gada pirmajos 11 mēnešos Dublinā ir miruši apmēram 56 bezpajumtnieki.

Viens no jauniešiem-bezpajumtniekiem, par kuru stāsta RTE pētnieki, ir 20 gadus vecais latvietis Dens Orlovs, kas Īrijā ieradies kopā ar ģimeni pirms 10 gadiem. 15 gadu vecumā Dens palika bez pajumtes un turpmākos četrus gadus dzīvoja pie draugiem, līdz 2020. gadā no Kildāres pārcēlās uz Dublinu un nonāca uz ielas. Mēnešiem guļot uz kartona, viņš ir sabeidzis veselību un ik rītu pamostas ar sāpēm kājās. Savas ielu dzīves laikā arī ubagojis.
Vairāku mēnešu garumā RTE pētnieki devās reidos un intervēja tos, kas apstākļu spiesti vai savas izvēles pēc ir nonākuši uz ielas. Tiek uzskatīts, ka tiem, kas nakšņo zem klajas debess, ir iespējas saņemt vietu ārkārtas hosteļos, zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru, kuru vada Dublinas reģiona bezpajumtnieku administrācija (DRHE). Minētās apmešanās vietas ir paredzētas tiem, kas nonākuši krīzes situācijā. Aptuveni 27% no bezpajumtniekiem, ar kuriem kontaktējušies RTE pētnieki, apgalvo, ka kopš pandēmijas sākuma pagājušajā gadā viņiem tikušas atteiktas gultasvietas hosteļos. Arī Dens visu pagājušā gada jūliju un oktobri bija atkārtoti zvanījis uz DRHE. Viņa vārdā uz DRHE zvanīja arī pārstāvji no bezpeļņas organizācijas Feed Our Homeless, kas Dublinā sniedz atbalstu bezpajumtniekiem.
“Mēs centāmies viņam nodrošināt ārkārtas izmitināšanu, taču, tā kā viņš neatbilda kritērijiem, jo nav no Dublinas, viņam tika sagādāts tikai guļammaiss,” stāsta Tonijs Volšs, vietnes Feed Our Homeless dibinātājs. RTE grupas pētnieki noskaidroja, ka Dens nav vienīgais, kam liegta pajumte Dublinā, lai gan Īrijas mājokļu ministrs Daragh O’Braiens (Darragh O’Brien) ir apņēmies nodrošināt, ka nevienam naktsmītne netiks atteikta.
Dens Orlovs RTE žurnālistiem arī atzīstas, ka, nonākot uz ielas, ir sācis lietot narkotikas. Vēl iepriekš tās bijušas kaņepes, bet, kļūstot par bezpajumtnieku, lieto arī heroīnu. “Tas liek man justies labāk. Tas palīdz,” saka Dens. “Kad esi skaidrā prātā, tu domā par visu. Vienkārši ir grūti tikt ar visu galā, kad esi pie saprāta. Vieglāk ir lietot narkotikas, pasmieties un atpūsties – un aizmirst par visu uz pāris stundām.”

“Es visvairāk baidos no tā, ka pāris mēnešu laikā mana atkarība pieaugs. Un kas notiks nākamajos trīs mēnešos, ja es nesākšu kaut ko darīt jau rīt,” Dens oktobrī savas bažas par nākotni izteica RTE žurnālistiem.
Apmēram pēc mēneša, nonācis Kildares patversmē, Dens dabūja pagaidu darbu uz Ziemsvētku laiku. Taču grūtības sagādāja nokļūšana līdz darba vietai. Reizēm nācās pusotru stundu garo ceļu mērot kājām.
Tagad ir pagājušas sešas nedēļas, kopš RTE ļaudis pirmo reizi tikās ar Denu. Jaunais cilvēks joprojām cīnās ar heroīna atkarību, taču vienlaikus sadarbojas ar patversmes darbiniekiem, lai tiktu pie pastāvīgas pajumtes.

Attēls: RTE