“Karbunkulis” pateicas Latvijas horeogrāfiem

Šis raksts tiek veltīts ļoti svarīgam veiksmīga deju kolektīva darbības aspektam – nometnēm un semināriem ar horeogrāfiem un virsvadītājiem. Būt par deju svētku virsvadītāju Daugavas stadionā un piedalīties svētku repertuāra izveidē ir katra horeogrāfa liels pagodinājums. Un deju kolektīvam, savukārt, ir patiess prieks uzņemt pie sevis ciemos šos māksliniekus uz vairāk vai mazāk “individuālu” treniņu, un izmantot iespēju uzzināt, kāda ir konkrētas horeogrāfijas ideja vai kā visveiksmīgāk to stāstu atspoguļot dejā.

Ņemot vērā faktu, ka kopas vadītāja Solveiga Slaidiņa “Karbunkuli” vada no ikdienas darba brīvajā laikā un pati nav horeogrāfe, tad ir vērts padalīties ar “Karbunkuļa” piedzīvojumiem.
2013. gadā saistībā ar II Latvijas kultūras dienām Īrijā mums paveicās piedalīties treniņstundā ar horeogrāfi Ilzi Mažāni, kura pēc tam XV Deju svētkos Rīgā Daugavas stadionā uzstādīja divas dejas – ‘’Kreicburgas polka’’ un ‘’Es bij‘ puika, man bij‘ vara’’ – no mūsu kvalitātes grupas repertuāra. Visspilgtāk atmiņā ir palicis Ilzes komentārs – Divas polkas, četri metri – stadionā mēģinājuma laikā.
2017. gada sākumā, lai palīdzētu noslīpēt 2018. gada XVI deju svētku repertuāra dejas, pie mums un tautas deju kopas “Nemiers” (Limerika) uz divu dienu deju nometni ciemojās NBS TDK “Bramaņi” mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe Taiga Ludborža, kura strādāja ar savu pašas deju ‘’Es meitiņa kā rozīte’’ un diasporas kolektīvu deju kolāžu ‘’Saved tos mājās pie Daugavas krastiem’’. Savukārt TDA “Gatve” mākslinieciskā vadītāja Gunta Raipala palīdzēja noslīpēt Jāņa Ērgļa “Meitenes pielūgsmi”. Papildus dejām Taiga mums iemācīja, kā izmantot 2 eiro monētu, lai pārbaudītu, vai visi pirksti savākti, ko nozīmē rokas izstiept kā mākslā, kā arī, ja apakšstilbam nav zilumu, tad kājas netiek pareizi cilātas.
Savukārt ar Guntu mēs atkārtoti tikāmies Vācijā, Eslingenas Dziesmu svētku 70. gadadienas norises laikā.
2019. gads pagāja intensīvi sadarbojoties ar TDA “Kalve” māksliniecisko vadītāju un horeogrāfi Guntu Skuju, kura vispirms ciemojās Dublinā kā viena no 2. Eiropas Latviešu kultūras svētku virsvadītājām. Lai varētu piedalīties ELKS 2, mēs apvienojāmies ar deju kopām “Ziemeļmeita” un “Ozoliņš” no Norvēģijas un Guntas vadībā mums notika treniņstunda, kur noslīpējām šo svētku repertuāra dejas – ‘’Es mācēju danci vest’’, ‘’Rūnu raksti’’, ‘’Es izjāju prūšu zemi’’ un ‘’Ābrama polka’’. Ar Guntu arī vēlāk tika sadancots svētku noslēguma ballītē grupas Raxtu Raxti pavadījumā. Solveiga, pieaicinot arī “Rietumkrasta” dejotājus no Galvejas, noorganizēja deju treniņnometni un Gunta pie mums atkārtoti ciemojās 2019. gada novembrī. Tā kā Gunta strādāja ar divām pašas radītām dejām – “Valsis ar brīvo kāju” un “Sēļu valsis” – viņai tika dota iespēja pilnībā radoši izpausties.

2020. gads atnesa neparedzētas izmaiņas un stingrus ierobežojumus uz nenoteiktu laiku, jo visu pasauli pārņēma COVID-19 pandēmija. Lai gan ierobežojumi vēl joprojām ir daudzviet spēkā, arī šādos apstākļos tiek rasti veiksmīgi risinājumi.
Mūsu sadraudzības kolektīva “Trejdeksnītis” (Štutgarte) vadītāja Laura Putāne 2021. gada marta beigās, izmantojot digitālo saziņas platformu zoom, noorganizēja treniņstundu ar VPDK “Ieviņa” māksliniecisko vadītāju, jauno un talantīgo horeogrāfu Reini Rešetinu. Pēc vairāk kā gada nedejošanas, kaut arī katrs savos mājas apstākļos datora monitora priekšā, izmantojām iespēju vismaz profesionāli iesildīties, izstaipīties, un padejot.
Tautas dejas ir viens no veidiem kā visveiksmīgāk saglabāt saikni ar dzimto kultūru, un ir patiess prieks, ja ir iespēja sastrādāties ar šo unikālo saikņu veidotājiem – tautas deju horeogrāfiem.
Paldies, Jums, par ieguldīto neizsmeļamo darba apjomu, neatlaidību un radošuma pilno izdomu, atspoguļojot ainas no mūsu tautas vēstures un tradīcijām, kuras mēs tad arī rādām pasaulei caur deju!

Uģis Daņiļēvičs,
ilggadējs “Karbunkuļa” dejotājs

FOTO: no “Karbunkuļa” arhīva