Pašvaldība ignorē bez pajumtes palikušas sievietes situāciju

Navanas iedzīvotāja Sanita jūtas pievīlusi savu mammu, kura mājokļu īres sektora krīzes dēļ šobrīd ir palikusi bez savas pajumtes, raksta www.meathchronicle.ie.
Inga Zvirgzdiņa (58) ar meitu Sanitu un viņas diviem bērniem nodzīvoja kopā astoņus gadus, līdz mājas īpašnieks 2019. gadā informēja ģimeni, ka īpašums tiek pārdots.

Nespējot atrast piemērotu mājokli, Sanitai nebija citas izvēles kā pārcelties uz mazāku māju, atstājot māti bez pajumtes.
Inga, kas bijusi spiesta nakšņot uz draugu dīvāniņiem, apgalvo, ka viņas iespējas ir izsmeltas, jo māja, kurā viņa ir apmetusies, tiks pārdota tuvāko nedēļu laikā. Viņas un meitas centieni atrast mājvietu līdz šim nav bijusi veiksmīgi un, pēc abu teiktā, atkārtoti lūgumi pēc palīdzības no Meath grāfistes domes puses ir palikuši neatbildēti.
Sanita stāsta, ka mātes fiziskā un garīgā veselība pasliktinājusies situācijas un stresa dēļ. Viņa piebilst, ka mīlošajai vecmāmiņai nebūs citas izvēles kā apmesties teltī pie domes ēkas, jo vismaz tad viņai būs droša vieta, kur gulēt. Viņa piebilst:
“Mamma cenšas nebūt mums par nastu, viņa pilnīgi ienīst šo situāciju, jo nekad iepriekš tādā nav bijusi. Es kā meita jūtos tā, it kā būtu viņu pievīlusi. Astoņus gadus viņa dzīvoja pie manis un pieskatīja manus bērnus, kamēr es strādāju, mēs dzīvojām savu dzīvi, un viss bija labi, bet 2019. gada septembrī mums nācās izvākties, jo īpašnieks māju pārdeva. Mums ļoti paveicās atrast trīs guļamistabu māju man un bērniem, bet tā ir divas reizes mazāka, nekā mums bija iepriekš, tāpēc manai mammai tur vietas nebija. Man ir kauns, ka nespēju nodrošināt savu māti.

Dome to visu zina. Jūlijā bija pēdējā reize, kad bijām uz tikšanos domes ēkā, un kopš tā laika uz mūsu e-pastiem atbildes nav. Esmu tik izmisusi un vēlos dot viņai kaut mazāko cerību.
Ja viņi vēlas, lai mamma būtu bezpajumtniece, viņa būs pie Meath grāfistes domes ar telti, un, iespējams, tiks arestēta, bet tad viņai vismaz būs gulta un brokastis.”
Ingai ir diabēts, un viņa var zaudēt samaņu cukura līmeņa svārstību dēļ, bet viņa cīnās, lai arī tas viss viņu ietekmē, stāsta Sanita.
Inga ir paudusi satraukumu par notiekošo arī kādā publikācijā internetā:
“Es esmu 58 gadus veca, es cenšos darīt visu, ko spēju, lai sakārtotu savu dzīvi, bet viss, ko es lūdzu, ir nedaudz atbalsta vai padoma. Es patiešām saprotu mājokļu krīzi valstī. Es neprasu man neko dot, es tikai lūdzu, lūdzu, vismaz pašķiriet man ārkārtas mītni, lai es varētu būt siltumā un mierā un nekļūt par nastu cilvēkiem, kas atrodas man apkārt.
Es esmu uz HAP, bet neko nav iespējams atrast, jo, tiklīdz es to pieminu, saņemu atteikumu. Es saņemu invaliditātes pabalstu un strādāju nepilnu laiku, tīrot Tesco Navanā. Es cenšos, cik vien iespējams, būt daļa no sabiedrības, un es cīnos. Mans darbs sākas 4 no rīta, un divi potenciālie izīrētāji atteica man izīrēt istabu tikai šī iemesla dēļ. Lai kur es pagrieztos, es tieku atgrūsta.”
Vietējais domnieks Alan Lawes ir dusmīgs uz Meath grāfistes domi viņu bezdarbības dēļ, sakot:
“Sanita un Inga kopš jūlija ir vairākkārt rakstījušas domei un pat nav saņēmušas atbildi, un tas vienkārši nav labi. Sanita un viņas ģimene ir labi cilvēki un nozīmīga vietējās sabiedrības daļa Johnstown. Viņi vienmēr ir pirmie, kas palīdz citiem. Es domāju, ka sistēmā nav atstātas gultas bezpajumtniekiem, un mums ir vajadzīga godīga dome, kas nāktu ārā un pateiktu to. Mums ir vajadzīgas tādas iniciatīvas, kādas mēs redzējām Gormonston attiecībā uz Ukrainas bēgļiem. Valstī nav vairāk gultu bezpajumtniekiem un šī valdība nedara absolūti neko, lai nodrošinātu jaunas ārkārtas iniciatīvas.”
Meath Chronicle ir sazinājušies arī ar Meath grāfistes domi.

FOTO: baltic-ireland.ie