Īrijas paraugstunda Latvijas pārstāvjiem – kooperācija piena nozarē jāceļ visos līmeņos

Pašā septembra pilnbriedā, pēc piecu dienu vizītes Īrijā, Latvijā atgriezās piena nozares kooperatīvu “Pienupīte”, “Piena loģistika”, “Māršava”, “Straupe” un “Laura”, kā arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji, kas Erasmus+ programmas projekta ietvaros devās apgūt Īrijas kolēģu pieredzi kooperācijas attīstībā.

Brauciens dalībniekiem deva iespēju teorētiski un praktiski iepazīties ar kooperācijas procesu virzību Īrijā, aptverot visus tajā iesaistītos līmeņus – gan piena saimniecības, gan kooperatīvus, gan arī Īrijas Kooperatīvo Organizāciju Biedrību (ICOS).
Kā vizītes laikā vairākkārt norādīja gan ICOS pārstāvji, gan arī kooperatīvi un paši lauksaimnieki, Īrijā piena ražošana ir viena no lielākajām un pelnošākajām nozarēm, kas balstīts uz tur esošo silto un mitro klimatu. Papildus priekšrocību dod arī valsts vidienē esošā augsne ar kaļķakmeni, kas nodrošina piena lopiem uzturvielām bagātu barību un principā govis tiek barotas izmantojot tikai dabiski veidojušās ganību sistēmas. Lauku saimniecību īpašnieki Pats Mārs (Pat Maher) un Džeimss O’Donels (James O’Donnell) atzīst, ka papildus resursi tiek ieguldīti ļoti maz, taču iegūtais piens ir ļoti augstvērtīgs un no tā ražoti produkti uzturā tiek lietoti visā pasaulē.
Abi saimnieki atzīst, ka visizdevīgāk saražoto pienu nodot ir tieši kooperatīviem, kas par produkciju spēj samaksāt ļoti konkurētspējīgu cenu, it sevišķi tāpēc, ka pēcāk saražotajam pienam tiek radīta pievienotā vērtība, to pārstrādājot citos produktos. Liela daļa piena tiek pārstrādāta kooperatīvu krejotavās, savukārt, šī produkcija jau tālāk tiek nodota otrās pakāpes kooperatīvam “Ornua”, kuram piederošajā rūpnīcā “Kerrygold Park” tiek ražots augstvērtīgs un visā pasaulē pieprasīts sviests. Pats Mārs gan lielu daļu savas produkcijas realizē arī savā uzņēmumā, kas nodarbojas ar dažādu sieru ražošanu. Šo ideju reiz iesākusi viņa mamma un tas jau izaudzis par pasaulē atpazīstamu, godalgotu zīmolu, taču, kā atzīst pats saimnieks, lai iegūtu tādu cenu, ko viņš iegūtu no piena nodošanas kooperatīvam, viņam siera ražošanās jāiegulda daudz vairāk resursu – darbaspēks, nauda un laiks.
Ņemot vērā, ka piensaimniecība Īrijā ir liels bizness, kooperatīvi par biedru trūkumu vai to lojalitātes neesamību nevar sūdzēties. Taču vēsturiski tas radījis izaicinājumus ar pārvaldību, it sevišķi kooperatīvos ar milzīgu biedru skaitu (līdz pat 8000 biedriem). Šeit kooperatīviem palīgā nācis ICOS, kas saviem biedriem piedāvā piramīdas tipa kooperatīvu pārvaldības sistēmas. Tas nozīmē, ka atkarībā no biedru skaita starp lauksaimniekiem un kooperatīva valdi ir dažādi līmeņi, tostarp padome, un, kooperatīvos ar lielāku biedru skaitu, reģionālās pārvaldības grupas. Kooperatīvi paši atzīst, ka tas ievērojami atvieglo pārvaldības procesus un lēmumu pieņemšanas organizēšanu, kā arī no biedriem savāktās produkcijas pārstrādi un realizāciju.
Organizācija ICOS pēc sava principa un darbības modeļa ir līdzīga LLKA, taču lielākas pieredzes un kapacitātes, kā arī papildus atbalsta rezultātā, šī organizācija spējusi paplašināt savu darbības loku. Ikdienā ICOS speciālisti nodrošina pilna cikla apmācību programmas, kas aptver lauksaimniecības speciālistus no saimniecību darbiniekiem līdz pat kooperatīvu pārvaldes augstāko amatu pārstāvjiem. Tāpat tiek nodrošināta viedokļu pārstāvniecība valsts līmenī, finanšu kosultācijas, kā arī tiek domāts par kooperatīvu ilgtspējīgas attīstības modeļiem. Interesanti, ka pēc organizācijas ICOS iniciatīvas Īrijas kooperatīvi finansē jaunu kooperatīvu rašanos arī trešajās pasaules valstīs. Šādu programmu mērķis nav papildus peļņas vai apakšuzņēmumu radīšana eksporta tirgus apguvei, bet gan kooperācijas idejas veicināšana valstīs, kurām nav resursu šādu darbības formu realizēšanai.

Pēc vizītes secināms, ka starp kooperācijas dalībniekiem Īrijā un Latvijā ir velkamas zināmas paralēles, kā piemēram, ir daudz kopīgu aspektu, kas novērojami kā vienā, tā otrā valstī. Viens no šādiem aspektiem ir likumdošana, kas regulē kooperatīvu darbību. Kā Latvijā, tā Īrijā kooperatīvu darbība tie regulēta, nevis ar plašāku uzņēmējdarbību saistīto normatīvo aktu ietvaros, bet gan ar atsevišķu likumu. Tomēr jāpiebilst, ka Īrijai kooperācijas jomā ir garāka un lielāka pieredze, līdz ar to ir virzieni, kuros Latvija var pārņemt īru pieredzi. Ļoti svarīgs aspekts, ko īri spējuši attīstīt, ir piena pārstrāde, produktu kvalitātes shēmas izstrāde, kas stingri tiek piemērota jebkuram ražotājam, un saražoto produktu virzīšana ne tikai vietējā, bet arī globālajā tirgū. Tāpat priecē biedru augstā lojalitāte kooperatīvam, kooperatīvu savstarpējā cieņa un sadarbība, kas dažbrīd izpaliek Latvijas ražotāju un kooperatīvu starpā.
Tāpat interesanti, ka Īrijā ir kooperatīvi, kas izveidoti, lai palīdzētu lauksaimniekiem nodrošināt darba nepārtrauktību. Šādi kooperatīvi nodarbojas ar tehniskā aprīkojuma piegādi, kvalificētu darbinieku nodrošināšanu, gadījumos, kad lauksaimniekam nepieciešama aizvietošana, kā arī citiem pakalpojumiem, kas var būt nepieciešami piena ražošanas procesā. Latvijā šī kooperācijas niša ir diezgan neapgūta, taču vizītes dalībnieki secinājuši, ka šāda tipa kooperatīva piedāvātiem pakalpojumiem būtu liels pieprasījums no lauksaimnieku puses, īpašu uzsvaru liekot tieši uz kvalificētu darbinieku nepieciešamību, kas ļautu jebkurai saimniecībai nodrošināt darba nepārtrauktu kvalitāti.
LLKA īstenotais projekts tiek finansēts no ERASMUS+ programmas finansējuma.

FOTO: baltic-ireland.ie