Trešdiena, 18. decembris, Varda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists

Latvieši Dublinā ar īpašu dievkalpojumu svin valsts svētkus draugiem.lv

- 14.11.2022

75294211_556058804966688_6551930678282289152_n-001Aizvadītajā svētdienā vairāk kā 100 latvieši Dublinā pulcējās LELB Pasaulē Kristus Apvienotās latviešu luterāņu draudzes rīkotajā valsts svētku dievkalpojumā.
To ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars ar kundzi un citi vēstniecības darbinieki.

Pirms dievkalpojuma nelielajā St. Finnian’s baznīcā izskanēja Māras Zālītes dzeja un Latvijas valsts himna, svinīgi tika ienests sarkanbalti sarkanais karogs un aizdegtas trīs sveces. Kā Latvijas valsts pārstāvis pirmo no tām aizdedza un klātesošos uzrunāja vēstnieks Juris Štālmeistars. Viņš visiem novēlēja izbaudīt un svinēt svētku nedēļu gan esot kopā, gan savās domās pieminot Latviju.
Otru sveci kā latviešu kopienas pārstāve aizdedza kora LA’IR diriģente Rasa Stonkus. Viņa klātesošajiem novēlēja sirsnīgus svētkus un sveica ar Ojāra Vācieša dzejoļa “Tu esi Latvija” vārdiem. Savukārt draudzes mācītājs Imants Miezis aizdedza trešo sveci, aicinot visus atcerēties par atbildību. Atbildību pret savu tautu, senčiem un valsti.
Vēlāk, dievkalpojumā, izskanējušajā sprediķī I. Miezis atcerējās ar Lāčplēša dienu saistītos notikumus, norādot, ka valsts dzīvē un arī cilvēka dzīvē ir mirkļi, kam ir mūžības vērtība.

Viņš arī uzdeva retorisku jautājumu – kāda cena ir brīvībai? Mācītājs atgādināja, ka brīvība un demokrātija nav pašsaprotamas lietas, kuras tiek uzdāvinātas. Izrādās, tās ir jāizcīna, un īpaši skaudri tas ir izjūtams pašlaik, ņemot vērā situāciju pasaulē. Viņš sacīja, ka par vietu gan pasaulē, gan katra cilvēka dvēselē notiek mūžīga cīņa, cīnās divi spēki – labais un ļaunais. Ka, ielaižot savā dvēselē pašu briesmīgāko – vienaldzību, cilvēka dzīve kļūst pelēka un tukša, bezjēdzīga, vienalga, kur tā tiek vadīta – Latvijā vai Īrijā.
Dievkalpojumā un arī svētku brīdī pēc tā klātesošos iepriecināja kora “LA’IR” izpildītās dziesmas, kā arī Īrijas latviešu amatierteātra “Sliedes” dalībnieku runātā dzeja.
Svētki, kā jau pie latviešiem pieņemts, noslēdzās pie galdiem, klātiem ar baltiem galdautiem un bagātīgi piepildītiem ar tradicionāliem svētku gardumiem. Ikviens tika aicināts uz īpaša linu galdauta Latvijas kontūras veidā novietot aizdegtu svecīti vietā, kur atrodas viņa dzimtā pilsēta vai ciems.
Svētki turpinājās ar sirsnīgām sarunām par sevi, par mājām, par Latviju un, protams, arī par nākotnes plāniem.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
apvienots



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie