PBLA konceptuāli atbalsta VAD ieviešanu Latvijā

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu Latvijā, jo ir sagaidāms, ka Latvija arī turpmākajās desmitgadēs atradīsies izaicinošos ģeopolitiskos apstākļos, un VAD ir viens no instrumentiem Latvijas aizsardzības stiprināšanai. PBLA skatījumā VAD stiprinās Latvijas valsts drošību, sabiedrības interešu aizstāvību un spējas rīkoties, lai aizstāvētu valsts suverenitāti krīzes gadījumā.

PBLA uzsver, ka krīzes situācijā ikvienam sabiedrības loceklim kā Latvijā, tā ārpus tās ir jāzina sava loma, tāpēc svarīgi ir domāt arī par Valsts civilās aizsardzības plānu.
PBLA skatījumā VAD ir nepieciešams ieviest tuvākajā laikā, izmantojot ģeopolitiskās situācijas radītos apstākļus, kad ir skaidri saskatāms apdraudējums un stingra sabiedrības patriotiskā stāja.

PBLA norāda uz aspektiem, kas ir būtiski veiksmīgai dienesta ieviešanai:
1. PBLA iesaka veidot pārdomātu VAD komunikācijas kampaņu un sekmēt dienesta prestižu Latvijas un diasporas jauniešu vidū, uzsverot tā sniegtās iespējas un nozīmi jaunieša karjerā un izceļot ieguvumus no dienēšanas VAD. PBLA skatījumā pozitīvu diasporas jauniešu attieksmi pret VAD varētu veicināt klātienes tikšanās, kurās tiek skaidroti VAD praktiskie aspekti. Līdzīgi kā Norvēģijā un Dānijā, VAD būtu jāveido kā prestižu programmu, uz kuru brīvprātīgo pieteikumu ir vairāk nekā pieejamo vietu.
2. PBLA aicina informēt, kā Aizsardzības ministrija un VAD administratori komunicēs ar diasporu gan par VAD lietderīgumu un nozīmi valsts aizsardzībā, gan par konkrētām metodēm, kā notiks saziņa ar diasporas jauniešiem un izplatīti iesaukšanas paziņojumi ārvalstīs.
3. PBLA uzskatā VAD vajadzētu veidot kā rīku, kas palīdzētu jauniešiem iegūt labu izglītību, praktiskās iemaņas un paplašinātu karjeras iespējas. Programmas ietvaros jāsniedz iespēja jauniešiem apgūt informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu pamatus, kā arī praktiskas iemaņas. PBLA atbalsta ideju, ka VAD izgājušam jaunietim tiek apmaksātas studijas kādā no Latvijas augstskolām jaunieša izvēlētā specialitātē. Šāds piedāvājums varētu būt papildu motivācija pieteikties VAD.
4. Lai arī potenciāli iesaucamais diasporas jauniešu skaits ir neliels, PBLA aicina rūpīgi izsvērt diasporas jauniešu iesaukšanas juridiskos aspektus, lai izvairītos no gadījumiem, kad diasporas jaunieši atturas no Latvijas apmeklēšanas vai atsakās no Latvijas pilsonības. Lai novērstu šos riskus, PBLA lūdz pievērst uzmanību tādiem faktoriem kā pārcelšanos uz citu valsti saistītiem izaicinājumiem, piemēram, ceļa izdevumi, psiholoģiskie izaicinājumi un juridiskie šķēršļi. Likumprojektā šobrīd risināmie jautājumi iekļauj, piemēram, 27. un 28. punktu, kuri uz ārvalstīm ir grūti attiecināmi.
5. Pieņemot lēmumu par iesaukšanu, PBLA aicina arī ņemt vērā faktoru, cik ilgi jaunietis nav pastāvīgi dzīvojis Latvijā. Ir grūti salīdzināt iespējas integrēt VAD jaunieti, kas nesen devies mācību vai darba gaitās ārpus Latvijas, varbūt pat lai izvairītos no dienesta, ar otrās vai pat trešās paaudzes trimdinieku atvasi, kuram ir nosacītas zināšanas par situāciju Latvijā un minimālas valodas prasmes.
6. PBLA aicina Aizsardzības ministriju un atbildīgās iestādes rūpīgi izvērtēt izņēmuma gadījumus, piedāvājot pievilcīgas alternatīvā dienesta iespējas. Attīstoties hibrīdapdraudējumiem, PBLA aicina plānot darbības, kas notiek ārpus Latvijas krīzes gadījumā, iesaistot diasporu. PBLA rosina apsvērt diasporas jauniešu apmācību kiberaizsardzībā, to piedāvājot tiem jauniešiem ārpus Latvijas, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar klātienē piedalīties piedāvātajos dienesta variantos. PBLA uzsver, ka jārod dažādi risinājumi mūsdienīgām apmācību programmām, domājot par nākotnē nepieciešamajām prasmēm un diasporas iespējamo pienesumu.
7. PBLA iestājas par to, ka VAD obligātā kārtā tiek iesaukti gan vīrieši, gan sievietes. Visu pilsoņu iekļaušana neatkarīgi no dzimuma veicinās sabiedrības saliedētību, taisnīguma un demokrātijas principu ievērošanu, kā arī potenciāli plašāku ieguvumu no VAD visai sabiedrībai. Pat ja mūsu kaimiņvalstīm šāda principa vēl nebūtu, nenozīmē, ka Latvija nevarētu būt pirmā.

FOTO: baltic-ireland.ie