Mājokļu krīzes cēloņu sākums ir valdības netālredzība attiecībā uz iebraucējiem

Pagājušajā nedēļā Īrijas parlamentā notika balsojums par neuzticības izteikšanu valdībai. Iemesls tam bija ārkārtīgi pretrunīgi vērtētais ministru kabineta lēmums nepagarināt īrnieku izlikšanas moratoriju. Valdība “izglābās”, jo pret neuzticības izteikšanu nobalsoja vairāk deputātu nekā balsoja par to. Laikraksts The Irish Sun ir publicējis komentētāja Damien Lane pārdomas par notiekošo un to, kur rodamas “saknes” mājokļu krīzei.

Viņš raksta, ka mājokļu krīze, protams, netiks atrisināta vienas nakts laikā. Taču krīzei nebija jānotiek, ja vismaz pēdējos 20 gadus vairākas valdības būtu būvējušas, būvējušas un būvējušas. Diemžēl vesela virkne valdību sēdēja ar saliktām rokām un cerēja, ka tirgus un miljonāri būvnieki atrisinās infrastruktūras vajadzības valstī. Liktenīga kļūda, kas kopš tā laika ir mainījusi sabiedrisko kārtību.
Šodienas mājokļu krīzes cēloņi sākās 2004. gada 1. maijā, kad ES pievienojās desmit jaunas valstis. Tieši pēc šīs paplašināšanās ievērojami palielinājās migrācija uz Īriju. Austrumeiropas cilvēki te saplūda, cerot uz dāsnu algu un plašām iespējām, kuru viņiem nebija mājās. Īrija bija Meka ne tikai poļiem (pašlaik te mājo vairāk nekā 125000), bet arī lietuviešiem, latviešiem, čehiem un slovākiem, kuri ieradās lielā skaitā.
Damien Lane raksta: “Viņi izvēlējās šejieni, jo mēs neuzlikām nekādus ierobežojumus jaunpienācējiem. Nebija nekādu šķēršļu, jo mums viņi bija vajadzīgi. Viņi bija ļoti svarīgi, lai noturētu Īrijas ekonomisko izaugsmi uz ceļa, tāpēc mūsu valdības cītīgi centās veicināt iekšējo migrāciju no visas Eiropas Savienības.

Bet tolaik pie varas esošajai valdībai (ar Bertie Ahern priekšgalā) nebija adekvātu plānu attiecībā uz mūsu jaunajiem atbraucējiem. Un neviena cita valdība kopš tā laika to arī nav izdarījusi. Neviena no tām kopš 2004. gada nav spējusi aptvert, ka tām pienāktos uzbūvēt nepieciešamo infrastruktūru, lai izmitinātu jaunpienācējus. Tā vietā politiķi, kas bija atbildīgi par šo jautājumu, pievēra acis un cerēja, ka privātie mājokļu īpašnieki to izdarīs viņu vietā. Un šādā nožēlojamā politikā ir pagājuši gandrīz 20 gadi.”
Žurnālists atzīmē, ka aptuveni 5000 cilvēku šobrīd saskaras ar bezpajumtniecību, jo ir beidzies izlikšanas aizliegums. Viņš pauž, ka valdības uzskats, ka, ja aizliegums turpināsies, īpašnieki bēgs no tirgus un īres situācija pasliktināsies, ir pilnīgas muļķības.
“Ja mūsu vadoņi pirms 19 gadiem būtu bijuši tālredzīgi, vai mēs būtu tajā juceklī, kurā esam tagad? Maz ticams.
Valdība joprojām “dara visu iespējamo” – tā pirms četriem gadiem izveidoja Zemes attīstības aģentūru, lai būvētu mājas uz valstij piederošas zemes, bet pēc četriem gadiem neviena nav uzcelta.
Tie, kuri šobrīd nevar noīrēt dzīvokli vai istabu kādā mājā, eksistē vientuļā ellē, bez valdības palīdzības, tikai ar tās tukšajiem solījumiem “atrast jēgpilnus risinājumus” un “sasniegt mērķus”.”

FOTO: baltic-ireland.ie