Rīgā pulcējas Latvijas izcelsmes starptautiskie eksperti no 25 valstīm

Līdztekus citiem nozīmīgiem notikumiem šonedēļ, 5.jūlijā, Rīgā atkal notika arī Starptautiskajās organizācijās strādājošo profesionāļu forums. Šogad tas pulcēja vairāk nekā 80 Latvijas izcelsmes ekspertu no 25 valstīm, kas klātienē tikās arī ar vairāku ministriju pārstāvjiem, lai runātu jau par sadarbību konkrētos jautājumos. Par konkrētiem sadarbības projektiem stāstīja foruma iniciatori un līdzorganizētāji, kustība #esiLV.

Foruma mērķis ir stiprināt pastāvīgu neformālo sadarbību starp Latvijā un starptautiskajās organizācijās strādājošiem profesionāļiem, kas var un vēlas sniegt vērtīgu pienesumu starptautiski atvērtas un dinamiskas valsts pārvaldes attīstībā.
Atklāšanas uzrunā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Man ir liels prieks, ka Rīgas pilī notiek jau otrais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums, pulcējot vienkopus tos, kuri vēlas uzturēt saikni ar Latvijas valsts iestādēm un tīkloties savā starpā. Kā mazskaitlīgai tautai mums šāda sanākšana ir jo īpaši svarīga, un tai ir liels potenciāls. Turpmākajā darbā mums visiem ir kopīgi trīs lieli uzdevumi: Latvijas un Eiropas drošība; ekonomiskā transformācija, nodrošinot Latvijas ekonomisko izrāvienu; Latvijas kandidēšana uz nepastāvīgo vietu ANO Drošības padomē 2025.gadā.”
Jāpiebilst, ka Egils Levits ir šī foruma patrons – pirms diviem gadiem prezidents Rīgā pēc kustības #esiLV iniciatīvas tikās ar Latvijas izcelsmes starptautisko organizāciju profesionāļiem. Līdz tam no Latvijas puses sadarbība bijusi visai kampaņveidīga un nav nesusi to ieguvumu Latvijas valsts pārvaldei, ekonomikai un ārpolitikai, kādu varētu dot konsekvents, pārdomāts sadarbības veids. Tikšanās laikā tika nolemts rīkot apjomīgu forumu, kas arī ar panākumiem notika pērn, 17.augustā.
Šogad noritēja jau otrais forums, šoreiz nedaudz citādā formātā – dalībniekiem iepriekš bija iespēja izvēlēties viņus interesējošās ministrijas, kuru pārstāvji tikās ar foruma viesiem pie apaļajiem galdiem, lai runātu par konkrētiem jautājumiem un sadarbības iespējām. Pārstāvju vidū bija arī trīs ministri, kuriem tikšanās ar diasporas ekspertiem likās pietiekami svarīgs un vērtīgs notikums: izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Dalībnieki lielākoties atzinīgi izteicās par šādu modeli – aktīvām, tiešām, konstruktīvām diskusijām aci pret aci ar ministriju pārstāvjiem, vienīgi pauda vēlmi, lai tam būtu piešķirts vairāk laika.
“Bija labas tikšanās, bija interesanta diskusija, runājām par Latvijas, Īrijas, Anglijas pieredzi. Noteikti vērtīgi. Šis diskusiju modelis bija ļoti labs, būtu jauki, ja būtu vairāk laika, tad interesentiem būtu vairāk iespēju “paciemoties” arī pie citu ministriju galdiņiem,” ieteica Īrijas-Latvijas Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāja Ilze Čakstiņa, kas diskutēja pie viena apaļā galda ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem.
Arī Elīna Grīniece pauda atzinību aktīvo diskusiju modelim. Viņa ir Eiropas Nākotnes inovāciju sistēmu centra pētniece konstultante, strādā arī kā konsultante pētniecības un inovāciju politikas jomā OECD un Eiropas Komisijā. Aktīvi arī darbojas biedrībā “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. Elīnas Grīnieces ikdiena aizrit starp Rīgu un Sanfrancisko: “Man vienmēr ir personīga rūpe, savā jomā rokot to vagu, padomāt, kur tas var noderēt Latvijai, tāpēc šogad esmu šeit. Ir jauni kontakti, prieks redzēt cilvēku sejas, zināt, cik tomēr mēs plaši esam pārstāvēti starptautiskajās organizācijās, bet arī ļoti vērtīgi svaigi debatēt ar ministriju pārstāvjiem. Skaidrs, ka mēs satiekamies pa laikam, bet šāda atvērta, dinamiska diskusija par konkrētiem jautājumiem ir cita lieta. Formāts, ka pie viena galda ir nedaudz cilvēku, ir ļoti labs, jo visiem ir iespēja izteikties.”
Par konkrēti paveikto sadarbības un Latvijas izcelsmes nozaru profesionāļu darba popularizēšanas jomā īsumā dalījās foruma iniciatori un līdzorganizatori, biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV. Citstarp kā veiksmīgs piemērs komunikācijai un saiknes stiprināšanai ar sabiedrību tika minēts sadarbības projekts ar Latvijas sabiedrisko mediju portālu LSM.lv, veidojot sarunu ciklu “Tālsaruna”, kurā populārā, visiem saprotamā veidā starptautiskajās organizācijās strādājošie eksperti stāsta par savām organizācijām un savu ikdienas darbu, un ko tas konkrēti dod arī Latvijai un katram tās iedzīvotājam. Realizējot praktiski pilsonisko līdzdalību, kustība #esiLV arī iesniegusi valdības institūcijām vairākus oficiālus priekšlikumus valsts pārvaldes darba uzlabošanai. Savukārt pierādījums, ka Latvijas un diasporas ekspertu zināšanas var kļūt par ļoti vērtīgu “eksportpreci”, ir kustības #esiLV pērn un šogad realizētais pirmais Latvijas un Āfrikas sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”), kuram šogad sāksies jau otrais, daudz vērienīgākais posms.

Foruma noslēgumā #esiLV prezentēja arī mentoru programmu Latvijas jauniešiem, kas vēlas doties praksē uz starptautiskajām organizācijām, aicinot iesaistīties mentoru kustībā arī klātesošos organizāciju profesionāļus.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, uzsverot, ka sadarbība ar starptautiskajās organizācijās strādājošajiem Latvijas profesionāļiem sekmē Latvijas ārpolitikas prioritāšu īstenošanu: “Pirmkārt, tā ir Latvijas atpazīstamība starptautiski, ko nodrošina gan mūsu diaspora, gan Latvijas pārstāvniecība dažādās organizācijās un institūcijās. Otrkārt, tā ir starptautisko tiesību un cilvēktiesību aizstāvība. Latvija 2025.gadā kandidē uz vietu ANO Drošības padomē, un mēs vēstām visai pasaulei, cik svarīgi ir saglabāt likuma varā balstītu starptautisko kārtību.
Atzinības un motivācijas vārdus dalībniekiem teica arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un ANO ģenerālsekretāra vietniece Ilze Brands-Kehris.
Forumu rīko Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kanceleju un kustību #esiLV.

FOTO: no Īrijas Latvijas Tirdzniecības kameras arhīva