Aizvadīta spraiga PBLA valdes darba nedēļa

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde šogad notika rudenī – no 25. līdz 30. septembrim, un to ievadīja valdes divu dienu izbraukums uz Daugavpili, kā arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežu, dara zināmu PBLA pārstāvniecība. Šāda izbraukuma mērķis bija pievērst PBLA valdes un ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrības uzmanību Latgales reģionam un aktuālajam jautājumam par Latvijas valsts Austrumu robežas stiprināšanu.

PBLA valde vispirms 26. septembrī Daugavpilī tikās ar Daugavpils Universitātes, Daugavpils pilsētas pašvaldības un Daugavpils nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Marka Rotko mākslas centru un vēsturisko pilsētas cietoksni.
27. septembrī PBLA valde viesojās Robežnieku robežapsardzības nodaļā. Šīs nodaļas pārziņā ir Latvijas un Baltkrievijas savstarpējās robežas sektors 40 kilometru garumā. PBLA valde tika iepazīstināta ar robežapsardzības nodaļas infrastruktūru un aprīkojumu, tostarp arī ar robežapsardzes dienestā esošajiem suņiem, kas demonstrēja savas prasmes, meklējot un ātri atrodot paslēptus priekšmetus un noslēpušos cilvēkus. PBLA valde arī devās apskatīt uz Baltkrievijas robežas izbūvēto žogu. Kā PBLA valdei pastāstīja Robežnieku kontrolposteņa vadītājs, žogs viņu pārziņā esošajā sektorā ir izbūvēts apmēram 15 kilometru garumā, un dienā vidēji šo 40 km joslu nelegāli mēģina šķērsot ap 100 robežpārkāpēju.
27. septembra vakarā PBLA kopīgi ar Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jaukto kori “Aura” Rīgas latviešu biedrības Zelta zālē sarīkoja koncertu “Ceļā uz Dziesmu svētkiem Toronto 2024”. Latvijā labi pazīstamais koris diriģenta Edgara Vītola vadībā dziedāja latviešu komponistu trimdā un ārzemēs radītās kora dziesmas un tautas dziesmu apdares, no kuŗām liela daļa izskanēs gaidāmajos XVI latviešu Dziesmu un deju svētkos Toronto, Kanadā, 2024. gada jūlijā. Koncerta norisi vadīja un par visu dziesmu autoriem vērtīgus komentārus sniedza PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš. Koncerts izskanēja saviļņojošā gaisotnē ar Lauras Jēkabsones veiktās tautasdziesmas “Pērkontēvs” apdares atraktīvu izpildījumu.
PBLA valde šī rudens valdes sēdes pirmo dienu ievadīja Latvijas Universitātes Dabas mājā Torņakalnā un nākamās divas dienas sēdi turpināja Okupācijas muzeja Nākotnes nama Izstāžu zālē. Valdes sēde LU Dabas mājā tika aizsākta ar diviem aktuāliem un plašākai sabiedrībai Latvijā un diasporā tiešraidē pieejamiem informatīvajiem semināriem: vienu par korupciju un otru – par diasporas medijiem.
“Mēs – PBLA – esam ne tikai biedru organizācija, bet gribam būt arī domnīca, kas aktualizē svarīgus un interesantus jautājumus. Esam priecīgi šodien sadarbībā ar sabiedrību par atklātību “Delna” analizēt situāciju korupcijas apkarošanas jomā Latvijā un sadarbībā ar portālu latviesi.com aktualizēt diasporas mediju lomu. Abi šie jautājumi ir tiešām būtiski,” semināru ievadā uzsvēra PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
Semināra “Cīņa ar korupciju Latvijā – privātā sektora perspektīva” ievadā, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa īsi atskatījās uz “Delnas” 25 darbības gados paveikto.
Īpaši viņa uzsvēra “Delnas” lomu, panākot Valsts prezidenta atklātas ievēlēšanas Saeimā procedūru, panākot Trauksmes celšanas likuma un Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Inese Tauriņa arī informēja semināra dalībniekus par to, ka “Delna” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2024. gada februārī rīkos plašāku konferenci par trauksmes celšanas tematiku.
Diskusiju panelī viedokli par korupciju Latvijā pauda “Delnas” padomes priekšsēdētāja un cementa ražotāja “Schwenk Latvija” valdes locekle Evita Goša, Rīgas Domes deputāts Mārtiņš Staķis un advokātu biroja “Spīgulis un Kukainis” partneris, zvērināts advokāts Matīss Kukainis.
Evita Goša atzina, ka 15 gadu laikā, kopš viņa strādā uzņēmumā “Schwenk Latvija”, situācija korupcijas jomā ir strauji uzlabojusies, un viņasprāt, ikviens mūsu sabiedrībā var ko veikt, lai šo situāciju Latvijā vēl uzlabotu. Rīgas Domes deputāts Mārtiņš Staķis aicināja vairāk atbalstīt tos cilvēkus, kas ir drosmīgi cīnīties pret korupciju, jo, pēc viņa domām, Latvijā šāda sabiedrības atbalsta un atzinības pietrūkst. Matīss Kukainis dalījās ar pieredzi savā advokāta praksē, proti, Latvijā šobrīd trūkst ap četrdesmit procentiem izmeklētāju, kas spētu izmeklēt un pierādīt korupcijas gadījumus, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nav pietiekamas iekšējās kapacitātes izmeklēt šādas lietas. Matīss Kukainis aicināja valstiski ar stipendijām atbalstīt tos studentus, kas nākotnē kļūs par izmeklētājiem.
Otrajā seminārā kopā ar portāla latviesi.com “Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?” trīs diskusijās lielāko diasporas organizāciju un mediju pārstāvji, kā arī eksperti analizēja, cik lielu daļu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu sasniedz gan Latvijas, gan diasporas mediji, kas traucē sasniegt lielāku auditoriju, un kā panākt, lai diaspora kļūtu redzamāka Latvijas informatīvajā telpā.
Semināra dalībniekus un klausītājus klātienē uzrunāja jaunā kultūras ministre Agnese Logina (partija “Progresīvie”), uzsverot, ka diasporas mediji ļauj latviešiem ārzemēs saglabāt saikni ar dzimtenes notikumiem un apzināties, cik apjomīgs ir diasporas organizāciju darbs.
“Latvietība sniedzas pāri robežām, un mēs viens otram esam tik tuvu, cik to var nodrošināt mūsu cilvēku darbs. Tādēļ vēlos teikt sirsnīgu paldies PBLA un visām tās dalīborganizācijām, kā arī Latviesi.com. Jūsu darbs ir nenovērtējams. Būšu priecīga sadarboties ar diasporas organizācijām,” tā savu uzrunu noslēdza kultūras ministre.
Semināra diskusijā tās dalībnieki secināja, ka diaspora Latvijas medijos parādās tikai fragmentāri. “Par katra cilvēka uzmanību konkurē milzīgs skaits informācijas avotu. Informācijas jūklī tik sadzirdētam nav viegli. Ja mērķtiecīgi neseko līdzi tam, kas notiek diasporā, to var arī vispār nepamanīt, jo diasporas dzīves pārklājums Latvijas medijos ir ļoti, ļoti, ļoti niecīgs,” sacīja LU asociētā profesore Baiba Bela. “Tad, kad ir Saeimas vēlēšanas vai Dziesmu svētki diasporā, kā piemēram, Eslingenā, tad informācija par diasporu parādās, bet pārējā laikā ir daudz grūtāk. Raksti par diasporu mūsu portālā ir tikai fragmentāra daļa, kam diemžēl pietrūkst darba resursu,” diskusijā atzina ziņu portāla delfi.lv redaktors Filips Lastovskis.
Seminārā tika diskutēts arī par to, kāpēc diasporas organizācijas ar savu informāciju sasniedz tikai nelielu savas mērķauditorijas daļu. PBLA izpilddirektors Raits Eglītis atbildēja, ka tā diemžēl ir neizbēgama situācija, bet latviešu organizācijas ārzemēs noteikti sasniedz pašu labāko diasporas daļu, proti, darītājus.
Seminārā galvenā uzmanība tika pievērsta nepietiekamajam diasporas mediju finansējumam. “Diasporas mediji dzīvo bada maizē. Lai būtu auditorija, vajadzīgs kvalitatīvs saturs un profesionāli žurnālisti, bet tam savukārt vajag līdzekļus,” sacīja laikraksta “Laiks” redaktore Ligita Kovtuna. Arī Eiropas latviešu apvienības pārstāve Valda Liepiņa viņai piekrita, ka diasporā šobrīd izteikti trūkst rakstītāju un žurnālistu.
“Ja šobrīd Latvijā ir diskusija par to, cik ļoti “jāaizsargā” krievu valoda Latvijas medijos, tad es gribētu, lai piecas reizes skaļāka ir diskusija par to, cik ļoti vajadzīgi ir diasporas mediji Latvijas informatīvajā telpā. Diasporas mediji ir būtiska daļa no Latvijas informatīvās telpas. Bet būtiska pati no sevis tā nekļūs, ir jābūt cilvēkiem, kas to veicina. Aicinu runāt, kā reāli iedzīvināt sadarbību – regulāru un ilgtspējīgu,” uzsvēra Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris. Uz sadarbību visus klātesošos aicināja arī “Laika” redaktore Ligita Kovtuna.
Semināra noslēgumā sekoja diskusija par diasporas lomu “X stundā”, kuŗā tika spriests, ko Latvija atbilstoši valsts aizsardzības plānam sagaida no diasporas un tās organizācijām krīzes apstākļos, ja tāda stunda Latvijā iestātos.
Diasporas organizāciju pārstāvji atzina, ka trūkst informācijas par šo tematu, bet Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktore Dace Kundrāte atgādināja, ka jau pirms diviem gadiem ir tapis buklets par sadarbību ar diasporu krīzes situācijā. Veidi, kā diaspora varētu iesaistīties, ir dažādi – gan informācijas izplatīšanā par to, kas notiek Latvijā, gan aktivizējot tautiešus vajadzības gadījumā palīdzēt Latvijas armijai un, piemēram, arī piedalīties civiliedzīvotāju uzņemšanā.
Šobrīd, kā to seminārā minēja Dace Kundrāte, Aizsardzības ministrija strādā pie jaunas valsts aizsardzības stratēģijas, kuŗā īpaša vērība taps piegriezta katra indivīda spējai aizsargāt savu valsti, un diaspora būs būtiska šīs jaunās koncepcijas daļa. “Arī diasporai jāspēj aizstāvēt Latvijas valsti”, uzsvēra viens no diskusijas dalībniekiem – Valsts kancelejas StratCom vadītājs Rihards Bambals. Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa savukārt aicināja valsts pārstāvjus sniegt diasporai gluži praktisku informāciju par to, ko, piemēram, Frankfurtes latviešiem darīt x stundā, un kā tieši viņi visvairāk un vislabāk varētu palīdzēt Latvijai šādā kritiskā brīdī. Kopumā PBLA un portāla latviesi.com kopīgi rīkoto semināru tiešsaistē skatījās 4400 interesenti no visas pasaules.
PBLA valdes sēdes darba gaita tradicionāli tika uzsākta ar PBLA priekšsēža Pēteŗa Blumberga un PBLA dalīborganizāciju priekšsēžu ziņojumiem par aizvadīto darbības gadu (par laika posmu kopš iepriekšējās PBLA valdes sēdes 2022. gada jūnijā). Pēteris Blumbergs savā ziņojumā īpaši akcentēja PBLA ieguldījumu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) sarīkošanā 2023. gada 5. jūlijā un PBLA un diasporas māksliniecisko kopu dalību XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos Rīgā.
Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons uzsvēra ALA ieguldījumu ekonomikas foruma “Spotlight Latvia” sarīkošanā Bostonā 2023. gada septembrī, ko apmeklēja 225 dalībnieki no Latvijas un ASV. Viņš arī pieminēja ALA un tās biedru īpašo atbalstu Ukrainai, ka arī ALA atbalstu labdarībai Latvijā (kopumā ALA labdarībai Latvijā ziedojusi vairāk nekā 5 miljonus ASV dolāru).
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča savā ziņojumā uzsvēra Jaunzēlandes latviešu kopienas aktivizēšanos un to, ka Austrālijas latviešu skolās aizvadītajā gadā strauji krities skolēnu skaits. Viņa arī pieminēja gaidāmās 59. latviešu Kultūras Dienas Melburnā 2023. gada decembŗa nogalē, kuŗas rīkos Pēteris un Sūzanna Dārziņi.
Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) valdes priekšsēdis Fritz Kristbergs uzsvēra latviešu skolu un triju vasaras nometņu – Saulaines, Sidrabenes un Tērvetes – lielo lomu bērnu un jauniešu latviskās izglītības veicināšanā, vienlaikus piebilstot, ka latviešu skaits Kanadā beidzamo gadu laikā ir ievērojami sarucis. Fritz Kristbergs arī pastāstīja, ka Latviešu namam “Kristus Dārzs” 2025. gadā beigsies licence, un būs nepieciešama šī īpašuma rekonstrukcija, kas prasīs ievērojamus līdzekļus.
Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa savā ziņojumā minēja, ka ELA aizvadītajā darbības gadā atbalstījusi 41 latviešu skolas darbību Eiropā, atbalstu saņēma arī Eiropas vasaras skola, kuŗā gan šogad bija mazāk bērnu, nekā iepriekšējos gados. Justīne Krēsliņa arī īpaši pieminēja ELA rīkotās priekšvēlēšanu debates pirms 14. saeimas vēlēšanām, ELA atbalstīto amatierteātru festivālu “Laipa” un divas biznesa brokastis – Frankfurtē un Londonā.
Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta īpaši pieminēja “Palmas” nometnes muzeju, kas aizvadītā gada laikā izveidots ar PBLA finansiālu atbalstu, Brazīlijā izdots arī “Palmas” autoru dzeju krājums latviešu valodā. Vietējai kopienai ļoti vērtīga bijusi folkloristu Rūtas un Valda Muktupāvelu vizīte Brazīlijā. Nozīmīga bijusi arī Brazīlijas latviešu dalība 14. Saeimas vēlēšanās (Nova Odesā, Brazīlijā nobalsojuši 40 pilsoņi), deju kopas “Staburags” un Brazīlijas latviešu koŗa dalība Dziesmu un deju svētkos Rīgā.
PBLA Izglītības padomes (PBLA IP) priekšsēde Elisa Freimane PBLA valdei pastāstīja par PBLA IP sekmīgi īstenoto “Sietiņa” projektu. “Sietiņš” (www.sietins.lv) ir rīks, ar kuŗa palīdzību skolotāji diasporā var atrast nepieciešamos materiālus. Šobrīd šai vietnē ir pieejamas aptuveni 13000 vienību, un šo mācību materiālu meklētāju vidēji apmeklē 1500 cilvēki mēnesī.
PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš, kuŗš ir arī Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanadā valdes priekšsēdis, iepazīstināja PBLA valdi ar 2024. gada vasarā gaidāmo Toronto Dziesmu svētku programmu.
ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga pastāstīja par gaidāmajiem Austrumkrasta Dziesmu svētkiem Grandrapidos, ASV, 2026. gadā. Iecerēts, ka uz šiem svētkiem no Latvijas tiks uzaicināts koris “Kamēr”, tik liela koŗa uzņemšana Grandrapidos noteikti būs izaicinājums svētku rīkotājiem.
Diasporas vēstniece Elita Gavele iepazīstināja klātesošos ar Ārlietu ministrijas diasporai paredzēto projektu līdzekļu sadalījumu šai gadā, kā arī ieskicēja savu vīziju par Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīkošanas formātu tuvākajos pāris gados.
PBLA valde uzklausīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktori Signi Pujāti, LNKC projektu koordinatori Aigu Vasiļevsku un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektori Dainu Markovu, kas piedāvāja detalizētu atskatu uz aizvadītajiem Dziesmu svētkiem. Vislielākās diskusijas raisījās par “Pasaules latviešu saieta nama” formātu 3. jūlijā Ķīpsalā, Rīgā. Vairāku diasporas organizāciju pārstāvji aicināja nākotnē šādu koncertu darīt plašāk pieejamu arī skatītājiem un klausītājiem Latvijā, lai tas nebūtu tikai “diasporas koncerts diasporai”.
Inese Šūpule no LU Diasporas pētījumu centra uzklausīja PBLA valdes viedokļus par to, kādus jautājumus analizēt un aktualizēt topošajā pētījumā par diasporas līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, un kā šo līdzdalību nākamajās Saeimas vēlēšanās veicināt.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvji Eva Ausēja un Artūrs Žogla iepazīstināja PBLA valdi ar trimdas arhīvu materiāliem LNB digitālajā bibliotēkā (www.digitalabiblioteka.lndb.lv).
Eiropas Jaunieši sniedza atskatu uz 2023. gada vasarā notikušo Pasaules latviešu jauniešu forumu.
Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšnieks Aivars Sinka pastāstīja PBLA valdei par topošā Lestenes muzeja projektu, ko īsteno latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene” sadarbībā ar Tukuma novada pašvaldību.
PBLA valde sēdes ietvaros tikās ar Valsts prezidenta ārlietu padomnieku Edvīnu Severu un Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Aivaru Puriņu, lai uzklausītu viņu viedokli par Ukrainas notikumu ietekmi uz Latviju, pašreizējo ārējās un iekšējās drošības situāciju valstī, un diasporas lomu šai kontekstā.

PBLA valde sēdes noslēgumā pieņēma 17 rezolūcijas
1. PBLA valde atzinīgi vērtē NATO stratēģiskā koncepta maiņu, kas uzliek NATO bruņotajiem spēkiem par pienākumu aizsargāt katru centimetru NATO teritorijas no pašas pirmās agresijas minūtes. Šajā sakarā PBLA aicina NATO valstis turpināt nodrošināt nepieciešamo karavīru un tehnikas vienību skaitu Baltijas valstīs, kas spētu izpildīt šos plānus.
2. PBLA valde atzinīgi novērtē lielo Latvijas valsts un tautas ieguldījumu Ukrainas drošības stiprināšanā. PBLA ar apbrīnu uzteic lielo atbalstu un individuālos ziedojumus, ko Latvijas tauta sniedz Ukrainai un tās tautai cīņā pret Krievijas agresiju.
3. Apmeklējot Latvijas – Baltkrievijas robežu, PBLA valde atzinīgi novērtēja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes darbu, stiprinot valsts austrumu robežu. PBLA aicina atbildīgās institūcijas darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk izbūvētu plānoto robežaizsardzības infrastruktūru visā Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežas garumā.
4. Paužot bažas par balstiesīgo līdzdalības kritumu diasporā un iecirkņu skaita samazināšanos pasaulē, PBLA valde atbalsta Ārlietu ministrijas un LU Diasporas un migrācījas pētījumu centra iecerēto pētījumu šo procesu akadēmiskai, faktos un datos balstītai izvērtēšanai.
5. Gatavojoties Eiropas parlamenta un 15. Saeimas vēlēšanām, PBLA aicina Centrālo vēlēšanu komisiju laikus uzsākt komunikāciju ar diasporas centrālajām organizācijām un ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem par vēlēšanu procesu, sevišķu uzmanību pievēršot balsošanas pa pastu iespējas vienkāršošanai.
6. Lai stiprinātu Latvijas valsts aizsardzību un drošību, PBLA valde atbalsta Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu un aicina Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju nekavējoties uzsākt komunikācijas kampaņu ar diasporu par VAD nozīmi un diasporas iesaisti šai dienestā no 2027. gada.
7. PBLA valde aicina Latvijas valsts budžeta veidotājus – valdību un Saeimu – novērtēt diasporas darbu ārpus Latvijas un iekļaut valsts budžeta finansējumā diasporas prioritārās vajadzības un šogad Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā iesniegtos priekšlikumus.
8. PBLA valde atbalsta Latvijas valsts centienus veicināt tautiešu remigrāciju un aicina valsts atbildīgās institūcijas sadarboties ar diasporas organizācijām, lai veicinātu jauniešu prakses programmas Latvijā, attālinātā darba un studiju iespējas Latvijā, studentu apmaiņu u.c.
9. PBLA iesaka atbildīgajām valsts institūcijām reemigracijas kontekstā aktualizēt un iekļaut jautājumus par cilvēku mobilitāti, paplašinot remigrācijas jēdzienu no vienvirziena kustības uz daudzvirzienu kustību, kas ietver cilvēku ģeogrāfisku pārvietošanos ekonomisku, profesionālu un izglītības iemeslu dēļ.
10. PBLA aicina atbildīgās valsts iestādes diasporas medijiem nodrošināt Latvijas reģionālajiem medijiem līdzvērtīgu finansējumu (SIF MAF projektu konkursos), tādējādi stiprinot diasporas mediju lomu un nozīmi informācijas apritē.
11. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru turpināt finansējuma piešķiršanu diasporas mācību materiālu meklētājam “Sietiņš”.
12. PBLA aicina Latvijas augstskolas izstrādāt pretimnākošāku stratēģiju diasporas jauniešu un ārvalstu mācību spēku piesaistei.
13. PBLA valde sveic Sabiedrību par atklātību “Delna” 25 gadu jubilejā un uzteic tās cīņu ar korupciju ceturdaļgadsimta garumā. PBLA aicina Latvijas politiķus un institūcijas darīt visu iespējamo, lai mazinātu korupcijas līmeni Latvijā.
14. PBLA valde pateicas Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par labi noorganizētajiem XXVII Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem un diasporas iesaisti svētku plānošanā, programmā un norisē.
15. PBLA valde pateicas Daugavpils Universitātei, Valsts robežsardzei, Latvijas Universitātei, Latvijas Okupācijas muzejam un Rīgas Latviešu biedrībai par viesmīlību, uzņemot PBLA valdes locekļus Latvijā.
16. PBLA valde pateicas Latvijas Universitātes jauktajam korim “Aura” diriģenta Edgara Vītola vadībā par izcili sagatavotu koncertu “Ceļā uz Dziesmu svētkiem Toronto 2024”, kas PBLA valdes sēdes programmas ietvaros izskanēja Rīgas Latviešu biedrības namā.
17. PBLA valde pateicas projektu vadītājai Lorai Eglei par labi un apzinīgi veiktu darbu pārstāvniecībā Rīgā un projektu vadībā aizvadītajos gados.

Attēls: PBLA