Census 2022: Īrijā dzīvo 18300 Latvijas pilsoņi

Centrālais statistikas birojs (CSO) ir publicējis 2022. gada Tautas skaitīšanas (Census 2022) datus attiecībā uz daudzveidību, migrāciju, etnisko piederību, īru traveleriem un reliģiju. Skaitļi liecina, ka pagājušā gada aprīlī 12% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita bija ārvalstnieki un procentuāli to skaits kopš iepriekšējās Tautas skaitīšanas 2016.gadā bija pieaudzis par 1%.

CSO dati liecina, ka pēdējās Tautas skaitīšanas laikā Īrijā dzīvoja 631785 nepilsoņi. Viņu vidū bija 18300 Latvijas pilsoņi, tostarp 8067 vīrieši un 10233 sievietes. Skaita ziņā Latvijas valstspiederīgo kopiena ierindojās astotajā vietā aiz Polijas (9368), Apvienotās Karalistes (83347), Indijas (45449), Rumānijas (43323), Lietuvas (31177), Brazīlijas (27338) un Itālijas (18319) kopienām. Pagājušā gada aprīlī valstī dzīvoja 2418 cilvēki ar Īrijas un Latvijas pilsonību.
Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vidējais vecums bija 36,3 gadi. Salīdzinoši visas šīs valsts populācijas vidējais vecums bija 38,9 gadi, Īrijas pilsoņu – 39,4 gadi, visvecākā bija AK pilsoņu kopiena (vidēji 49,7 g), bet visjaunākā – Ukrainas pilsoņu kopiena (vidēji 25g).
Tautas skaitīšanas anketā 15349 respondenti norādījuši, ka viņiem mājās sarunu valoda ir latviešu valoda, no tiem 10811 – ar Latvijas pilsonību, 4206 cilvēki ar Īrijas pilsonību un 291 ar citu valstu pilsonību vai bez pilsonības. Savukārt 3430 Latvijas pilsoņi norādījuši, ka mājās runā krievu valodā. No visiem, kas mājās sarunājas latviski, 7234 norāda, ka angļu valodu zina ļoti labi, 5313 – labi, 2081 – slikti, 284 – nerunā nemaz, bet 437 savu angļu valodas prasmju līmeni nav norādījuši.

Ģadā pirms Tautas skaitīšanas uz dzīvi Īrijā ieradās 454 Latvijas pilsoņi. Salīdzinoši, vislielākā etniskā grupa, kas šajā gadā izvēlējušies Īriju par vietu, kur dzīvot un strādāt, bija 10593 Indijas pilsoņi.
Dati liecina, ka 15532 valstī dzīvojošie Latvijas pilsoņi atzīmējuši, ka ir no baltās etniskās grupas, 277 norādījuši, ka ir romu tautības, 176 – īru izcelsmes, 26 – ka pieder melnādaino etniskajai grupai, 329 – jauktas izcelsmes, bet 1897 savu izcelsmi nav norādījuši.
Sadaļā, kas attiecas uz reliģisko piederību, 3515861 Īrijas iedzīvotāji norādījuši, ka pieder Romas katoļu baznīcai, 736210 – ka nepieder nevienai reliģiskai konfesijai. Dati liecina, ka kopš 2011.gada Tautas skaitīšanas reliģiskām grupām piederošo skaits ir samazinājies, bet nepiederošo –pieaudzis par 187%, attiecīgie 2011.gada skaitļi ir 3831187/256830. Piederību luterāņu baznīcai ir apliecinājuši 5048 Īrijas iedzīvotāji, tostarp 1017 Latvijas pilsoņi. 3917 Latvijas valstspiederīgie ir norādījuši, ka pieder Romas katoļu baznīcai, 276 – anglikāņu baznīcai, 162 – islāmam, 4432 – ortodoksālajai jeb pareizticīgajai baznīcai, 46 – baptistu baznīcai, 28 – prezbiterāņu baznīcai, 14 – vasarsvētku baznīcai, 136 – norādījuši vispārināti, ka ir kristieši, bet 6027 – ka nepieder nevienai reliģiskai kopienai.
Šī ir piektā no astoņām tematiskajām datu sērijām, kas sniedz detalizētus rezultātus par konkrētām 2022.gada Tautas skaitīšanas jomām. Tajā ir aplūkota Īrijas iedzīvotāju dažādība, tostarp pilsonības valsts, etniskā grupa vai izcelsme, kā arī valodas, kurās iedzīvotāji runā.

FOTO: baltic-ireland.ie