Arī Dublinā latvieši turpina Lāčplēša dienas tradīcijas

Šodien, Lāčplēša dienas vakarā, arī Dublinā Peace Garden skvērā zem Latvijas karoga, svecīšu gaismas apmirdzēti, pulcējās latvieši, pieminot tos, kas cīņās par Latvijas brīvību atdeva savas dzīvības. Šķita, ka pat Īrijas novembra nepastāvīgie laikapstākļi šajā vakarā bija īpaši labvēlīgi, ļaujot latviešiem mierīgi un rimti pabūt kopā, cieņā un godbijībā atceroties tautas varoņus.

Tradīciju Lāčplēša dienā sanākt kopā, aizdegt sveces, pieminēt kritušos un dziedāt patriotiskas latviešu dziesmas Dublinā 2019.gadā aizsāka toreizējais vēstnieks Jānis Sīlis. Togad aukstajā un vējainajā 11.novembra vakarā vēstnieka kungs savā uzrunā sacīja, ka sveces mēs iededzam ne tikai par brīvības cīņās kritušajiem varoņiem, bet arī par nākotni, mūsu valsts nelabvēļiem parādot, ka mīlam Latviju un par to pastāvēsim vienmēr. Ņemot vērā situāciju pasaulē, šodien šie vārdi izklausās vēl aktuālāki, jo vairāk nekā jebkad mums ikvienam ir jāstāv par Latviju.
Šovakar vēstnieks Juris Štālmeistars pauda gandarījumu, ka var turpināt pirms vairākiem gadiem aizsākto tradīciju, un aicināja klātesošos atcerēties, ka latviešu karavīri tolaik varonīgi stājās pretī ievērojamam pārspēkam, un šis ir īpaši svarīgs brīdis, lai pieminētu visus tos, kas cīnījās par mūsu visu brīvību, ko varam tagad baudīt ikkatru dienu.
“Notikumi pasaulē ir ļoti satraucoši un miera nav daudz kur, ne tikai Eiropā, bet arī Tuvajos austrumos, un mēs varam novērtēt to, ka dzīvojam brīvās, demokrātiskās valstīs, kur valda miers,” sacīja vēstnieks.
Kristus Apvienotās latviešu luterāņu draudzes mācītājs Imants Miezis atcerējās kādu dienu Īrijā pirms 15 gadiem, kad latvieši Navanas pilsētā bija sanākuši kopā un ar aizdegtajām svecēm izveidojuši simbolisku gaismas ceļu. Viņš sacīja, ka garīgajā ziņā notikumi, ko pieminam Lāčplēša dienā, ir īsts, labs piemērs un pierādījums, kā var pateikt nē kādām destruktīvām lietām.

Šovakar daudzus no klātesošajiem uzrunājām, lūdzot izteikt personīgu novēlējumu Latvijai un gandrīz ikviens vēlēja saules mūžu Latvijai, ieliekot šajos vārdos ļoti dziļu zemtekstu. Latvieši vēlēja arī mieru un brīvību (Solveiga), stipru armiju un lai nebūtu jākaro (Alda), daudz spēka un izturību (Annija), prieku un turību (Juris), drosmi un gaišu sirdi (Andrejs), lai labi svētki un lai nebūtu slapja sniega (Dora un Grēta), iecietību, toleranci un lai gaida atpakaļ (Aija), izaugsmi, lai jaunieši vēlētos tur būt un atgriezties (Laura).
Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) vadītāja Inguna Grietiņa Dārziņa sacīja: “Novēlu Labus cilvēkus, mīlošus cilvēkus, tādus, kas deg par Latviju un ar sirdi ir Latvijā. Lai latviešiem vienmēr ir sava zeme!”
Latvijas vēstnieks Juris Štālmeistars vēlēja: “Novēlu saglabāt šo patriotismu, kas saistās ar Lāčplēša dienu un turpinās visu nedēļu līdz 18.novembrim, mūsu valsts proklamēšanas dienai. Lai šis patriotisms mūsos ir ne tikai šo nedēļu, kad tas spilgti izpaužas dažādos pasākumos, piemiņas un lāpu gājienos ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Prieks, ka tas notiek arī šeit, Dublinā. Novēlu saglabāt sirdī šo patriotismu visa gada garumā, īpaši šajos, ne tik vieglajos laikos. Lai šīs sajūtas mūs nestu arvien uz priekšu un iedvesmotu jauniem sasniegumiem.”
Piemiņas brīža izskaņā kopīgi tika izdziedātas vairākas latviešiem nozīmīgas dziesmas, tādas kā “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”, “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, “Nevis slinkojot un pūstot” un nobeigumā, protams “Pūt, vējiņi”.
Atvadoties vēstnieka kungs pateicās visiem par ierašanos un uzaicināja ikvienu piedalīties arī valsts svētku pasākumos nākamajā nedēļas nogalē.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Inguna Mieze.