RMM krājuma artefakti atceļojuši uz izstādi Dublinā

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) krājuma artefakti atceļojuši uz izstādi Dublinā, Īrijas Modernās mākslas muzejā (Irish Museum of Modern Art, IMMA), kur šī gada 28. oktobrī atklāta izstāde Pašnoteikšanās: Globālā perspektīva (Self-Determination: A Global Perspective), kas ir nozīmīga Īrijas neatkarības simtgades programmas daļa, atzīmējot gadsimtu kopš Īrijas pašnoteikšanās un tai sekojošās brīvvalsts izveidošanas 1922. gadā.

Oficiālā izstādes atklāšana paredzēta 30. novembrī IMMA, Royal Hospital, Military Road, Kilmainham, Dublin 8, D08 FW31.
Šī izstāde akcentē mākslas un mākslinieku nozīmīgo lomu nācijas pašapziņas un brīvvalsts veidošanā. Vēstījumu izvēršot ar starptautisku darbu kolekciju, izstāde piedāvā iepazīt jauno valstu, kas radās pēc Pirmā pasaules kara, kopīgo pieredzi, kas parādīta caur mākslas darbiem – gan vēsturiskiem, gan mūsdienu.
Pārstāvot Latvijas neatkarības veidošanas stāstu, ekspozīcijai izvēlēti ir mākslas darbi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumiem. RMM izstādē Dublinā piedalās ar teātra kolekcijas priekšmetiem.

RMM asociētā izstāžu kuratore Sanita Duka stāsta: “Izstādīšanai piemeklējām tādus priekšmetus, kas reprezentē suverēnās nācijas attīstības idejas un var saistīt starptautisku auditoriju. Lai parādītu latviešu teātra mākslas nozīmīgos starptautiskos panākumus pirmajās desmitgadēs pēc Latvijas valsts neatkarības iegūšanas, uz Īriju aizceļojis Jāņa Munča skatuves makets īru dramaturga Bernarda Šova lugai Cēzars un Kleopatra, kas 1925. gadā izstādīts Pasaules izstādē Parīzē Latvijas paviljonā un ieguva zelta medaļu. IMMA izstādes konceptuālajā rāmī ir paredzēta ekspozīcijas daļa Nacionālā identitāte, kas veido priekšstatu par jauno nācijvalstu kopainu. Pie šīs ekspozīcijas daļas ieejas kā vizītkarte izstādīts Herberta Līkuma dekorāciju mets Jāņa Grota lugas Sveiki, Brīvā Latvijā! iestudējumam Rīgas Strādnieku teātrī 1929. gadā. Otra izstādes daļā – Daba un resursi vienā no telpām tiks izsekots Georga Kaizera (Georg Kaiser, 1878-1945) lugas Gāze iestudējumiem dažādās valstīs, dažādos teātros. Šīs lugas iestudējums tika plānots Latvijas Nacionālajā teātrī 1922. gadā, kas diemžēl skatuves gaismu nepiedzīvoja, bet no šīs ieceres ir saglabājušies Ludolfa Liberta (1895-1959) dekorāciju meti, kas ir spilgts Liberta skatuves glezniecības paraugs no funkcionālisma un kubisma manierē veidotajiem darbiem. Luga bija iestudēta Rīgas Strādnieku teātrī 1926. gadā. Tāpēc šajā sadaļā kopējo stāstu papildināsim ar Kārļa Freinberga (1854–1936) veiktā tulkojuma latviešu valodā manuskriptu un izrādes programmiņu no RMM krājuma, kā arī dekorāciju metu no privātās kolekcijas.”

Vispērēja informācija par izstādi šeit.

FOTO: baltic-ireland.ie