Gaidot Latvijas de iure atzīšanas gadskārtu, Dublinā atceras diplomātu J.Mežu

Šodien Latvijas vēstnieks Īrijā Juris Štālmeistars kopā ar vēstniecības darbiniekiem, žurnālisti un Īrijas latviešu vēstures pētnieci Sandru Bondarevsku un citiem interesentiem apmeklēja Mount Jerome kapsētu Dublinā. Vizītes mērķis bija Latvijas de iure atzīšanas gadskārtas priekšvakarā atcerēties un pieminēt Latvijas diplomātu Jāni Mežu un sakopt viņa un dzīvesbiedres, bijušās Latvijas ārlietu resora kancelejas ierēdnes Dorotejas Šteinbergas atdusas vietu.

Dzestrās ziemas saules apspīdēti klātesošie ne tikai paveica praktiskus kapa vietas sakopšanas darbus, nolika ziedus un aizdedza sveces, bet arī kavējās atmiņās un pārrunāja šīs tradīcijas pirmsākumus. Tika pieminēts gan Jānis Mežs un viņa dzīves fakti un panākumi, gan vēstnieks Pēteris Kārlis Elferts. Tieši viņš 2012. gadā Zaļajā salā ieviesa tradīciju atcerēties un rūpēties par mūžībā aizsaukto diplomātu mūža mājām. Sandra Bondarevska, kura tolaik bija latviešu avīzes “Sveiks” galvenā redaktore un sadarbojās ar vēstnieku latviešu pēdu meklēšanā Zaļajā Salā, atcerējās to dienu notikumus, J.Meža atdusas vietas meklēšanas procesu un aktīvās dublinietes Liānas Goldštremas nesavtīgo iesaistīšanos šajā procesā.
Tāpat kā Latvijā un citās diasporas valstīs, diplomātus Īrijā ik gadu piemin nedēļā, kad tiek atzīmēta Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas gadskārta. 1921. gada 26. janvārī Parīzē Antantes valstis – Apvienotā Karaliste, Beļģija, Francija, Itālija un Japāna – pieņēma lēmumu par Latvijas starptautisku atzīšanu. Tam bija izšķiroša loma, Latvijai apliecinot sevi kā pilnībā neatkarīgu valsti un veidojot diplomātiskās attiecības ar citām valstīm.

Pirmsokupācijas periodā starptautiskās de iure atzīšanas diena Latvijā bija valsts svētki līdzvērtīgi 18. novembrim, kad atzīmējam mūsu valsts dzimšanas dienu. Pēc neatkarības atjaunošanas Saeima 1995. gadā noteica 26.janvāri kā atceres dienu.
Ārlietu ministrija mūsdienās ir iedibinājusi tradīciju šo dienu dēvēt arī par Diplomātu dienu, novērtējot diplomātisko pārstāvju pašaizliedzīgo un mērķtiecīgo darbu Latvijas valsts izveidošanā un tās starptautiskajā atzīšanā.
Kā norādīja J. Štālmeistars, Latvijas atzīšana de iure bija iespējama, pateicoties milzīgam un mērķtiecīgam Latvijas diplomātu darbam pēc mūsu valsts proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī. Vēstnieks sacīja, ka nedēļu, kad šis vēsturiski nozīmīgais notikums tiek atzīmēts, praktiski var dēvēt par Diplomātu nedēļu, jo tajā ik gadu notiek vairāki tradicionāli pasākumi. Vispirms ārlietu ministrs šajā nedēļā ar ikgadējo ārpolitikas ziņojumu dodas uz Saeimu, kur ziņojums tiek izskatīts un apspriests. Saeimas kārtības ruļļa 118. pants nosaka, ka ziņojums iesniedzams Saeimā līdz 16. janvārim un tiek izskatīts Latvijas Republikas starptautiskās (de iure) atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas sēdē. Vēl Diplomātu nedēļas laikā tradicionāli notiek ikgadējā Latvijas vēstnieku sanāksme, kurā tiek pārrunātas ārlietu dienesta prioritātes un aktuālie uzdevumi. Tiek pasniegti atzinības raksti Ārlietu ministrijas un citu institūciju pārstāvjiem par ieguldījumu Latvijas Republikas valstiskuma stiprināšanā.

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.