Sasha Sil: Gribu dziedāt par mīlestību visā pasaulē

Šovakar, 3. februārī, par iekļūšanu Latvijas Televīzijas dziesmu konkursa “Supernova” finālā sacentīsies 15 žūrijas izvēlētie pusfinālisti.
Viņu vidū ar dziesmu “Love is a Language” būs arī Aleksandra Siliņa jeb Sasha Sil, kura jau daudzus gadus dzīvo, strādā un arī muzicē Īrijā. Vēlot viņai veiksmi, piedāvājam lasītājiem sarunu ar mūziķi.

Lūdzu, pastāstiet par sevi – cik sen esat Īrijā, ar ko nodarbojaties?
Es 21 gadu nodzīvoju Olainē un uz Īriju atbraucu 2006.gadā. Pēc vidusskolas aizgāju uz koledžu, ieguvu tērpu modelētājas diplomu, taču nestrādāju šajā profesijā, bet gan par krupjē kazino. Mana kolēģe mani aicināja uz Īriju, sakot, ka tur labi maksā un ir dažādas iespējas. Es neatbraucu uz Īriju, lai strādātu laukos. Bija tāds periods dzīvē – es biju jauna un gribēju redzēt pasauli. Man bija 21, visa dzīve priekšā, kāpēc gan nē? Es atbraucu un sāku strādāt pokera klubos, lielajos pokera pasākumos. Šajā profesijā es biju līdz 2015. gadam. Tur bija nauda un tas bija tas, ko es varēju darīt profesionāli. Bet tad es izdomāju, ka vajag kaut ko dzīvē mainīt, izmācījos par fitnesa treneri un nutriciologu un atvēru savu biznesu šajā jomā. Es ļoti daudz nodarbojos ar sportu un tas bija loģisks turpinājums. Pēc dažiem gadiem izmācījos arī par hipnoterapeitu un psihologu, un tagad es mācu arī studentus, esmu lektore. Strādāju ar cilvēkiem, gan ar viņu fizisko ķermeni, gan garīgo stāvokli.

Kad sākās jūsu saistība ar mūziku?
Es bērnībā mācījos mūzikas skolā, klavieru klasē, dziedāju korī un man vispār ļoti patika dziedāt. Man gribējās būt par mūziķi, bet vienmēr šķita, ka tur nebūs naudas, vajag kādu “normālu” darbu. Man gan arī patika tērpu modelēšana un tāpēc es ieguvu diplomu šajā jomā, bet, atbraucot uz Īriju, sapratu, ka tomēr šajā jomā nestrādāšu. Īrijā sākās arī mana muzikālā karjera, kad viena grupa man piedāvāja spēlēt klavieres. Dziedāju tusiņos, bija man arī daži koncerti, bet vienmēr domāju, ka neesmu šajā ziņā pietiekami laba, lai ietu kaut kur augstāk. Pirms pāris gadiem es sapratu, ka gribu dziedāt un ierakstīt dziesmas dzimtenē. Latvijā es satiku mūziķus un producentus, kuri man rakstīja dziesmas, un pirms gada tur iznāca mana pirmā solo dziesma “Es nevaru bez tevis”, kas ir krievu valodā.
Pagājušajā gadā piedalījos X Faktorā Latvijā, tiku līdz krēslam, bet tad man pateica – nē. Es redzēju, ka tas ir šovs, kur spēlējas ar tavām jūtām. Bija vairāki brīnišķīgi mākslinieki, kuri netika tālāk.
Mazliet sadusmojos un nolēmu – nākošajam līmenim jābūt kaut kam augstākam. Izdomāju, ka man jāieraksta dziesma un jāaizsūta uz “Supernovu”. Man ļoti gribējās, lai es savā dzimtenē būtu pazīstama kā mūziķe.
Ierakstīju dziesmu un aizsūtīju uz “Supernovu”, lai arī pati neticēju, ka tur nokļūšu. Bet man vajadzēja zināt, ka es to izdarīju, un, ja viņi mani nepaņemtu, tad esmu pavisam slikta. Es jokoju!

Vai sākumā bija ideja, par ko būs dziesma?
Dziesmu man uzrakstīja Liene Stūrmane jeb Atvara. Kāpēc viņa? Tāpēc, ka viņa Latvijā daudziem ir uzrakstījusi hītus, arī manam draugam. Palūdzu draugu iepazīstināt ar viņu, sakot, ka gribu sadarboties. Viņa piekrita un es gribu pateikt, ka šeit visi mūziķi ir gatavi viens otram palīdzēt.
Lienei pateicu, ka es gribu dziedāt par mīlestību visā pasaulē. Taisām dziesmu par labu mīlestību, par laimīgu mīlestību, bez šķiršanās. Viņa uzrakstīja, sākumā skanēja ļoti parasti, bet es dzirdēju dziesmā to, ko gribēju, man patika vārdi. Vēlāk mazliet samainīju akordus. Ierakstu studijā puišiem pateicu, kā vēlos, lai dziesma skanētu, un viņi ļoti centās.

Kāpēc tieši par mīlestību?
Mēs visi gribam mīlēt un būt mīlēti. Bet kāpēc mēs to nedarām? Mēs izvēlamies cīnīties, strīdēties, šķirties, pārmest kādam. Ja mēs atklātu savu sirdi un visas savas jūtas laistu ārā ar mīlestību, tad visa pasaule būtu savādāka, būtu laipnāka, būtu gaišāka. Bet mēs protam aizvērt savas sirds durvis. Ar ko tad mēs varam dalīties? Tikai ar negatīvo. Dziesma ir par to, ka pasaulē ir tik daudz negatīvā un cilvēki ķer šo līniju – par kariem, par ienaidu, par slepkavībām. Gribas, lai cilvēki sāk apzināties, ka, ja viņi dalīsies mīlestībā, tad viņi paši arī saņems šo silto mīlestības sajūtu. Es dziedu par to, ka mēs vienmēr varam izlemt, ar ko dalīties un mums visiem ir balss, mums metaforiski ir balss.

Cik liela nozīme, jūsuprāt, konkursā ir šovam?
Manas domas ir tādas, ka šovs vienmēr uzvar. Cilvēki grib, lai tu viņus izklaidē, tu to jūti, kad esi uz skatuves. Man tas nepatīk, ļoti nepatīk. Man gribas, lai manī klausās, nevis skatās un domā – nu, ko viņa izdarīs nākamo? Diemžēl Eirovīzija ir tāds konkurss, kur, pirmkārt, vinnē tas, kuram ir vairāk draugu. Otra lieta – tas ir šovs. Šis konkurss jau sen nav par vokālajām spējām, par to, cik skaisti tu dziedi. Diemžēl. Bet dažreiz labas dziesmas uzvar. Dažreiz. Es teiktu, ka 80% gadījumu uzvar šovs. Bet dažiem ir jādara pretējas lietas un es esmu viena no tiem. Es negribu izklaidēt. Es ļoti gribu, lai cilvēki klausās ar sirdi.

Kā notiek gatavošanās “Supernovas” konkursam?
Mēs gatavojamies kopā ar horeogrāfiem. Manā priekšnesumā, kā jau teicu, nebūs šova, bet tagad es mācos, kur likt rokas, ko darīt ar ķermeni, kā kustēties. Visi uztraucas un mēs mācāmies, kā to kontrolēt. To tagad dara visi. 1. un 2.februārī būs mēģinājumi uz skatuves, tērpos, ar grimu, bet 3.februārī no rīta mēs darīsim visu to, ko cilvēki pēc tam redzēs tiešraidē televīzijā. Emocionāli un morāli ir mazliet grūti. Milzīgākais uztraukums ir jau aiz muguras, tas sākas, kad uzzini, ka piedalīsies konkursā. Bet tad pienāk tāds punkts, kad tu vairs neesi spējīgs uztraukties tik daudz. Un šie mēģinājumi palīdz nomierināties. Jau no pirmās dienas dalībniekiem raksta no dažādu valstu medijiem, aicina uz intervijām, prasa informāciju, viss notiek ļoti intensīvi.

Kā jūs vērtējat pārējos “Supernovas” pusfinālistus?
Es domāju, ka viņi visi ir konkurenti. Ir dažas dziesmas, kuras es pati neklausītos, bet, ja uz tām skatās no profesionālās puses, viss ir salikts kopā ļoti labi – mūzika, balss, producēšana. Dažādi žanri, no kuriem latviešu tauta var izvēlēties sev tīkamāko. Ir ļoti stipri konkurenti, kā piemēram, Dons. Man ļoti patīk viņa balss un viņa dziesma. Viņš ir zvaigzne šeit. Dons ir konkurents mums visiem. Bet mums katram ir iespēja ienest kaut ko jaunu šajā konkursā. Ja katru gadu tu varēji redzēt vienas un tās pašas pazīstamās sejas, tad šogad ir kaut kas cits.

Ko jūs sagaidītu no dalības Eirovīzijā, ja līdz tam nokļūtu?
Nu, vispirms, mana pašapziņa izaugtu. Man būtu liels gods reprezentēt savu dzimteni. Es nevaru iedomāties, kas būtu vēl, jo līdz šim momentam manas domas ir tikai par “Supernovu”. Par pusfinālu un varbūt finālu. Un es nevaru iedomāties, ka es varētu iegūt pirmo vietu. Bet, ja nu… Tad, es domāju, mana dzīve noteikti mainītos, bet es nezinu kā. Dažreiz man nepatīk domāt par nākotni, es vienkārši atveru savu sirdi visam, kas notiks un vienmēr ceru uz labāko.

Ko jūs vēlētos pateikt cilvēkiem Īrijā?
Es vēlos viņiem pateikt, lai dzīvo ar atvērtu sirdi un dalās ar savu gaismu. Mēs visi gribam dzīvot mierīgā pasaulē. Ja mēs varētu dalīties ar mīlestību bez nosacījumiem, bez sāpēm, tad pasaule būtu labāka dzīvesvieta mums visiem.

Paldies par sarunu un veiksmi konkursā!
“Supernovas” pusfināla tiešraidi 3.februārī pulksten 19.10 (pēc Īrijas laika) pārraidīs LTV1 un REplay.lv. Šajā pusfinālā tiks izvēlēti 10 finālisti. Par dalībniekiem balsos skatītāji un tos vērtēs žūrija. Fināls notiks 10.februārī un tajā tiks izvēlēts izpildītājs, kurš pārstāvēs Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā Malmē.

Publicitātes foto

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.