Arī mēs esam Latvija

Īrijas un Anglijas latvieši Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu tradicionāli atzīmē ar Latviešu kultūras svētkiem, kas Zaļajā Salā parasti notiek galvaspilsētā Dublinā, bet kaimiņsalā – ik gadu citā pilsētā. Šoreiz tā bija Birmingema un pirmo reizi pie kaimiņiem kuplināt svētkus bija devušās arī trīs mākslinieciskās pašdarbības kopas no Īrijas.

4.maijā Birmingemā, plašajā un saules pielietajā Tūkstošgades laukumā (Centenary Square) pulcējās vairāk kā pieci simti svētku dalībnieku un viņu vidū bija jauktais koris “LA’IR”, tautas deju kopa “Karbunkulis”, un bērnu tautas deju kolektīvs “Dzirnaviņas” no Dublinas.
Jautāta, kāpēc šoreiz izvēle kritusi par labu kultūras svētkiem Anglijā, abu Dublinas deju kopu vadītāja Digna Miščenko atbild, ka vispirms radās ideja par braucienu, pēc tam bija ielūgums, kam sekoja dalībnieku lēmums to pieņemt.
“Mums vienkārši gribējās izmēģināt kaut ko jaunu, iepriekš nebijušu, arī iepazīt Birmingemu kā pilsētu. Dalībnieku atsaucība bija liela un Anglijā ieradāmies kuplā sastāvā – 20 “Karbunkuļa” dejotāji un deviņi mazie no “Dzirnaviņām.” Mums visiem ļoti patika pasākuma koncepts – bija gājiens, bija lielais koncerts. Bija sajūta kā mazajos dziesmu svētkos ar iespēju būt kopā ar koristiem, un sadejoties arī ar citām deju kopām. Varējām atpūsties, paskatīties kā citi dejo, sadraudzēties ar Anglijas kolektīviem. Jā, ir dzimušas jaunas attiecības un draudzības ar kaimiņu salas kopām.”
Svētku programma bija ļoti plaša un pārdomāta, tā aptvēra ne vien latviešu dziesmas un dejas, bet arī teātra mākslu, iesaistīja arī bērnus. Bibliotēkā gan ar latviešu, gan ar citu tautību bērniem darbojās nedēļas nogales skoliņu skolotājas, piedāvājot viņiem dažādas interesantas nodarbes. Amatnieku tirdziņā varēja iegādāties dažādus darinājumus un latviskus gardumus.
Digna atzīst, ka ļoti veiksmīgi bija noorganizēts tas, ka nedēļas nogales skoliņām svētku ietvaros bija savs pasākums: “Bērni varēja kvalitatīvi izbaudīt savu laiku bibliotēkā ar dažādām interesantām nodarbēm. Viņi bija daļa no svētkiem, tai pat laikā ļaujot netraucēti uzstāties pašdarbības kopām. Ļoti pārdomāti bija izveidota koncerta programma. Tā bija gara, bet bērnu kolektīvu priekšnesumi notika pirmajā daļā, kad mazie vēl ir moži un nav noguruši. Bērni, arī mūsu mazie dejotāji pēc savas uzstāšanās varēja vai nu atpūsties, vai doties uz bibliotēku un izbaudīt laiku tur.

Kulminācija visam bija noslēguma ballīte, kas bija paredzēta teātra kafejnīcā. Kad izrādījās, ka latvieši nedrīkst tur ne dziedāt, ne spēlēt mūziku, jo zālē notiek izrāde, ātri vien viss tika pārcelts uz laukumu turpat ārā, kur danči varēja notikt uz “urrā”. To izbaudīja gan paši dejotāji, gan tie, kas mums pievienojās no ielas – garāmgājēji, kas gāja savās naksnīgajās gaitās un nebūt nebija latvieši. Tas bija lieliski, ka bija iespēja iesaistīties cilvēkiem no malas, ne tikai svētku dalībniekiem.
Mājās visi atgriezāmies ar ļoti pozitīvām emocijām. Vēl vairākas dienas pēc tam visi dzīvo tajās svētku dienās, skatās un komentē bildes un video, dzīvo līdzi gan pašu dejām, gan kopdejām un dziesmām.
Bija ļoti patīkami saņemt arī pateicības dāvaniņas – katrai kopai speciāli izgatavotu koka dēlīti. Tas bija tik sirsnīgi, jo apliecināja, ka organizatori ir īpaši pie tā piedomājuši un piestrādājuši. Mums pietiktu arī ar vienkāršu paldies, bet tagad mums ir paliekoša, aptaustāma atmiņa.”
Arī kora “LA‘IR” dziedātāji pauda milzīgu prieku par iespēju būt šo svētku daļai, sadziedoties ar Anglijas koriem un ansambļiem. Īpašs gandarījums bija par to, ka kora diriģentam Signim Jaunzemam bija iespēja stāvēt kopkora priekšā, diriģējot divas dziesmas, kas “LA’IR” ir īpaši mīļas – Imanta Kalniņa “Lūgšanu” un latviešu tautas dziesmu R.Paula apdarē “Sasala jūrīna”. Visi dziedātāji pauda, ka ir pārpildīti ar pozitīvām emocijām, kuras sildīs sirdis vēl ilgi pēc pasākuma.
Svētku laikā bija daudz dziesmu un deju, daudz prieka, sirsnības un smieklu, bet bija arī asaras, kas riesās no aizkustinājuma, laimes un pateicības. Kad svētku dalībnieki tautas tērpos piepildīja Tūkstošgades laukumu un, Latvijas karogam plīvojot, sāka dziedāt mūsu valsts himnu, kāda kundze iemūžināja šo mirkli, drebošā rokā turot telefonu, bet ar otru roku notraušot asaras. Un viņa nebija vienīgā. Kad kultūras svētku organizatore Lita Temistokleusa pateicās ikvienam brīvprātīgajam, kurš ieguldīja savu laiku un darbu, lai svētki varētu notikt, īpašu paldies veltot šo cilvēku ģimenēm – vīriem, sievām, partneriem, viņas balss aizlūza un acīs saskrēja asaras. Un tās mirdzēja daudzu acīs.
Šādu aizkustinājuma mirkļu bija daudz, bet pāri visam bija sajūtams latviešu lepnums par savas tautas spēku, kultūru un tradīcijām. Un dziļi sirdī atbalsojās Latvijas vēstnieces Apvienotajā Karalistē Ivitas Burmistres teiktais: “Latvija – tie esam mēs, lieli un mazi, izkaisīti visā plašajā pasaulē. Latvija – tie esam mēs, stipri, gudri, lepni un bezgala talantīgi.”

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.