“Galvenais ir kopā būšana”

Šajā vasarā vairākas Īrijas deju kopas ir devušās uz siltākām Eiropas valstīm, lai dejotu, parādītu sevi, iepriecinātu citus un pabūtu kopā.
Divas no tām – “Rietumkrasts” un Latviešu biedrības Cavan (LBC) deju kopa, lai cik tas nebūtu neparasti, šī mēneša sākumā satikās Latviešu kultūras dienās Spānijā, kas notika Katalonijas reģiona pilsētā Lloret de Mar.

Par šo piedzīvojumu un pieredzi lūdzām pastāstīt LBC deju kopas vadītājai Evijai Nwaneri.
Viņa atceras, ka ideja doties kopīgā braucienā radās pēc tam, kad atnācis ielūgums no svētku organizatores Danas Tagles.
“Pēc uzaicinājuma saņemšanas aprunājos ar dejotājiem un nolēmām, ka brauksim, jo šī ir iespēja parādīt sevi ārpus Īrijas robežām. Pašlaik esam palicis mazs sastāvs, tikai astoņi dejotāji un ar to ne visur varam piedalīties, piemēram, uz Dziesmu svētkiem aizbraukt nevaram. Latviešu kultūras dienu Spānijā organizatori mums deva iespēju piedalīties ar jebkādu sastāvu, ar tik dejām, cik vēlamies. Sapazināmies gan ar dziedātājiem, gan dejotājiem no Anglijas, Skotijas, Latvijas. Arī ar “Rietumkrasta” dejotājiem mums līdz šim Īrijā nebija sanācis tikties un iepazīties, tas notika Lloret de Mar pilsētā.”
Nav noslēpums, ka daudzās mākslinieciskās pašdarbības kopās pēc pandēmijas laika ir vērojams dalībnieku samazinājums, un no tā nav izvairījusies arī Evijas vadītā deju kopa. Taču viņa ir optimistiski noskaņota: “Mēs esam palicis tāds kodols, kolektīvs, kurā viens uz otru tiešām varam paļauties – ir jāiet, jādara, jādejo. Mēģinājumi notiek katru nedēļu, sadejojamies un, cik varam, tik piedalāmies kādos pasākumos tepat Īrijā un turamies kopā. Bail pat skaļi teikt, bet ir cerība, ka septembrī mums pievienosies jauni dalībnieki.”
Deju kopas vadītāja savus dejotājus raksturo ar lielu sirsnību un lepnumu.
“Dejotāju attieksme ir tāda, lai arī kas notiek, ejam un dejojam. Katalonijā vienai no mūsu dejotājām jaunās kurpes noberza kāja, bet viņa gāja un dejoja, par spīti asiņainajiem papēžiem. Ar attieksmi – tas ir jāizdara, ja reiz esam šeit un esam atbraukuši dejot.”

Jautāta, ko, viņasprāt, kolektīvam dod šādi izbraucieni, Evija to novērtē kā ļoti pozitīvu pieredzi.
“Pirmkārt, šādi braucieni liek kolektīvam vairāk turēties kopā, atbalstīt vienam otru. Plus, tās ir jaunas iespējas, jaunas iepazīšanās un kontaktu nodibināšana. Tas ir pilnīgi kaut kas cits, kad tu aizbrauc uz citu valsti, tad dari visu ar ļoti lielu lepnumu. Vietējie pievērš lielu uzmanību un grib fotografēties, ir daudz citu kolektīvu, ar dažādiem skaistiem tautas tērpiem. Lloret de Mar ir jauniešu pilsēta, tur notiek ļoti daudz kas tieši jauniem cilvēkiem. Kad vakarā tautastērpos gājām uz koncertu, uz katra soļa kādi cilvēki nāca klāt un lūdza iespēju kopā nofotografēties, jautāja, no kurienes esam. Ātri iemācījāmies, ka jāsaka, ka esam no Letonia, jo vārds Latvija viņiem neko neizteica. Jutāmies kā zvaigznes.”
Pēc lūguma pastāstīt, kas grūtākais šādos braucienos, Evija kļūst domīga un saka, ka viss bija tik labi, ka nevar pat nosaukt nekādas grūtības.
“Katrs mācēja par sevi pastāvēt, nevienam nebija jāskrien pakaļ vai jābūt kā mammai un jāpieskata, vai tautas tērps ir paņemts, vai izdarīts viss, kas jādara. Kā jau teicu, visi, kas mēs kolektīvā esam, varam ļoti paļauties viens uz otru. Cits citu pieskatīs un atgādinās, ja vajag. Brauksim atkal, obligāti! Galu galā, nav labi, ja tu dejo tikai mēģinājumos, bet nekur sevi neparādi. Par jauno sezonu gan vēl neko konkrētu neesam plānojuši, septembrī atsāksim mēģinājumus, tad domāsim. Ziemassvētku koncerts, Patrika dienas parāde un koncerts, maijā Āfrikas dienas, – tie ir ikgadējie tradicionālie pasākumi tepat Cavan, kuros mēs vienmēr piedalāmies. Bet noteikti meklēsim iespējas arī kaut kur aizbraukt. “
LBC deju kopai patiesi noderētu dejotāju papildinājums, tāpēc Evija ar smaidu aicina ikvienu, kam “abas kājas nav kreisās”: “Mēs dejojam no sirds, savam priekam, ne uz ko neiespringstam, mums nav “dresūras” un ir brīvība šajā ziņā. Mums patīk visur braukt, patīk svētdienās sanākt kopā, padejot, svinēt dzimšanas dienas un svētkus. Esam ļoti tuvi un draudzīgi viens ar otru, kas varbūt nav iespējams lielos kolektīvos. Mēs visu uztveram viegli. Galvenais ir kopā būšana, kas mūs satur. “
Tie Cavan apkaimē dzīvojošie, kurus uzrunā šis aicinājums un kas vēlētos iegūt jaunus draugus ar līdzīgām interesēm un sirsnīgu kopā būšanas iespēju, var zvanīt vai rakstīt Evijai Nwaneri uz tālruņa numuru 0852885986, WhatsAp vai Facebook.

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.