Diasporas teātru festivālā “ Sliedes” parāda izrādi “ Ārsti nezina nekā”

Rīgā, VEF Kultūras pilī 2. augustā jau otro reizi norisinājās Latvijas diasporas teātru festivāls “Dāvana Latvijai”, kuru organizēja Pasaules latviešu amatieru teātru savienība (PLATS), sadarbībā ar Latviešu Kultūras centru Birmingemā un Ziemeļrīgas Kultūras apvienību. Festivāla ietvaros skatītājiem tika rādīti pieci diasporas amatierteātru iestudējumi no četrām valstīm, tostarp, arī no Īrijas.

“Dāvanu Latvijai” atklāja parlamentārā sekretāre Dace Melbārde, kura savā uzrunā uzsvēra, ka festivālā ir satikušies cilvēki, kuri mīl teātri un mīl arī Latviju. Viņa sacīja, ka īpaši interesanti ir redzēt, kā iepriekš iepazīti cilvēki uzmirdz uz skatuves dažādos
ampluā, piemēram, čaklā 3×3 saietu pavārīte negaidīti ir kļuvusi par untumainu pulkveža atraitni.
Šīs pārvērtības varēja vērot Īrijas amatierteātra “Sliedes” iestudētajā J.Smūla lugā “Ārsti nezina nekā”, kurā galveno – pulkveža “slimās atraitnes” lomu spēlēja Indra Jākobsone, kura jau ilgus gadus ar gardiem latviskiem ēdieniem lutina 3×3 saietu Īrijā dalībniekus.
Pēc izrādes aktrise sacīja: “Jūtos īpaši pacilājoši un saviļņojoši, jo izrāde bija par to, ka ārsti nekā nezina, bet mana mamma, kura bija skatītāju vidū, visu mūžu ir strādājusi slimnīcā par medmāsu. Priekš manis tā bija īpaša dāvana viņai par visu to, ko viņa man ir devusi, un ļāva atcerēties visu piedzīvoto slimnīcās, kur reizēm esmu pārliecinājusies, ka ārsti tiešām daudz ko nezina. Jūtos ļoti gandarīta par šo pasākumu.”
Jautāta, vai spēlēt Latvijas publikai, salīdzinot ar Anglijas vai Īrijas latviešiem ir vieglāk vai varbūt grūtāk, Indra atbildēja: “Katra zāle vai publika tomēr ir atšķirīga. Tu vienmēr saproti, ka tevi vērtēs, un, ja zālē, kā tas bija Dublinā, ir cilvēki, kas ļoti labi pazīst visus tos, kas ir uz skatuves, atbildības sajūta un uztraukums ir daudz daudz lielāks. Šeit, Rīgā, es personīgi spēlēju ne tikai publikai, bet arī mammai. Bet vislielākais uztraukums man tomēr bija, spēlējot publikai Dublinā, jo bija jādomā, nez, ko savējie pēc tam pateiks. Taču bija patīkami, ka sajutu lielu atbalstu no zāles.“
Izrādē “Ārsti nezina nekā” Indras varonei ir ārkārtīgi daudz teksta, galvenokārt, monologi. Aktrise neslēpj, ka, lai visus tos iemācītos no galvas, meklējusi profesionāļu padomus.
“Ņēmu speciālas klases pie Jura Rijnieka, kā var iemācīties garus tekstus. Tas nebija par velti, bet es nenožēloju to nevienu brīdi, jo tagad es zinu vairākus knifiņus jeb “enkuriņus”, pie kuriem vajag “piesiet” teksta vietas, lai to varētu atcerēties. Es nekad agrāk nebiju iedomājusies, ka ir īpaša tehnika, lai atcerētos tekstu. Es mēģināju izmantot visas iespējas – ne tikai vizualizēt, bet arī klausīties audio formātā, ļoti konstanti, katru vakaru “dzenot tekstu savā galvā”. Domāju, ka katram cilvēkam ir savs veids, kā to iemācīties.”
Uz jautājumu, kādas ir sajūtas pēc izrādes, Indra attrauc, ka gribas jau vēl kāpt uz skatuves.
“Kāpēc man patīk spēlēt šo izrādi? Jo es redzu, ka es skatītājiem dodu pozitīvas emocijas. Man ļoti patīk arī nopietnas izrādes, kas liek domāt. Bet tad, ja vienā dienā, kā šeit, festivālā, ir vairākas izrādes jānoskatās, un, ja lielākā daļa ir prāta, sajūtu, pārdomas par mūsu ikdienu rosinošas, dziļi emocionālas izrādes, tad ir labi, ja programmu var “pašķaidīt” ar kaut ko tādu, ka vari pilnībā atslābināties un ļauties pozitīvām emocijām ar nelielu humora piedevu. Es domāju, ka ir labi, ka festivāla laikā ir tik dažādas izrādes.”
PLATS valdes priekšsēdētāja un arī izrādes “Ārsti nezina nekā” režisore Sandra Bondarevska pauda, ka, viņasprāt, aktieri Rīga bija daudz vairāk uztraukušies, nekā pirmizrādē Dublinā.
“Šeit viņi izrādi spēlēja ļoti, ļoti tuviem cilvēkiem – saviem radiem, saviem Latvijas draugiem, kas sen nav redzēti. Es negribētu teikt, ka tas uzliek pienākumu, bet tas ļoti baida. Tu esi bijis ilgi projām un tagad uz tevi skatās, uz tevi ir vērsta uzmanība un gribas nospēlēt labi. Un viņi izrādi tiešām nospēlēja ļoti labi.”
Vērtējot festivāla kopējo norisi, Sandra atzina, ka uz Rīgu tika atvestas tiešām labas izrādes.
“Man liekas, ka zālē tādu nejaušu skatītāju bija ļoti maz, mēs izrādes rādījām savējiem. Man jāsaka, ka šim festivālam budžeta vispār nebija nekāda, izņemot Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda piešķīrumu, ko saņēma LKCB. Faktiski festivāls balstījās tikai uz organizatoru un amatierteātru pašu iniciatīvu un entuziasmu un uz Ziemeļrīgas kultūras apvienības pretimnākšanu un atbalstu. Mēs ļoti daudz strādājām uz to, lai mums būtu daudz skatītāju, lai cilvēki nāk, skatās, un mūs iepazīst.” Sandra piebilst, ka, ja vien Ziemeļrīgas kultūras apvienība atkal nāks pretim, arī nākošgad būs šāds ļoti labs vienas dienas festivāls.

PLATS – Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība ir 2021.gada 16. janvārī dibināta bezpeļņas organizācija, kas apvieno diasporas teātru kopas no trīs kontinentiem un dažādām valstīm – Amerikas Savienotajām valstīm, Austrālijas, Dānijas, Itālijas, Īrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Šveices un Zviedrijas.
Organizācijas dibinātāji un dalībnieki ir ārvalstīs mītošie teātru profesionāļi, kuriem rūp Latvijas tēla spodrināšana un latviešu teātra mākslas attīstība ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.

Attēls: no “Sliežu” arhīva