Kad mūzika atnāk “caur tevi no kaut kurienes”

“Celtic String Ensemble” jeb Ķeltu stīgu ansamblis tika izveidots, sanākot kopā vairākām lieliskām mūziķēm, kas ir novadnieces un dzīvo Mayo grāfistē un jau agrāk šad tad bija spēlējuši kopā.
Viņu vidū ir arī latviete Zane Kažotniece, kura šajā ansamblī spēlē vijoli.

Zane pastāstīja, ka grupā bez viņas ir vēl divas vijolnieces, divas čellistes, flautiste un arfiste, bet tā izveidota, lai mūziķes varētu sadarboties savā starpā un veidot dažādas muzikālas programmas dažādiem mērķiem.
“Celtic String Ensemble” ir piedalījušās brīvdabas koncertos Wicklow, spēlējušass labdarības un korporatīvajos pasākumos, kā arī radījušas īpašu noskaņu laulību ceremonijās. Viņas spēj nospēlēt gan tradicionālo īru mūziku, gan klasisko un jebkura stila un žanra skaņdarbus.
Zane stāsta: “Mēs vienkārši nākam kopā un spēlējam jebko, ko cilvēki vēlas dzirdēt, un dažādos sastāvos – sākot ar duetu un beidzot ar 6-8 mūziķu ansambli. Īpaša vieta, kur esam spēlējušas, un jau pavasarī atkal atgriezīsimies ar koncertu, ir Ballintubber Abbey – 800 gadus veca baznīciņa, kurā līdz pat šodienai vienmēr ir notikuši dievkalpojumi. Tā ir ārkārtīgi vienkārša, ar īpašu auru apveltīta baznīca, no kuras ik gadu katoļu dievlūdzēji dodas 35 kilometrus garā svētceļojumā uz Sv.Patrika kalnu. Šis ir ļoti sens svētceļojumu maršruts, kura pirmsākumi datēti pirms 1500 gadiem.”
Zane ne vien muzicē ansamblī, bet arī māca vijoļspēli bērniem, un atzīst, ka mūžam nevarēja iedomāties, ka mūzika būs viņas maizes darbs. Viņas ceļš līdz tam ir bijis neparasts un romantisks.
“Kad pirms daudziem gadiem studiju laikā es dzīvoju Zviedrijā, tur satiku dažus īru mūziķus un tad man radās sapnis par īru mūziku. Tās un tikai tās dēļ es arī atbraucu uz Īriju. Un galu galā ieguvu ne tikai to,” smejas Zane.
Ceļojot un apgūstot tradicionālo mūziku, Zaļajā salā viņa sastapa savu vīru Bernardu, ar kuru vispirms kopā muzicēja, bet pēc tam apprecējās, izveidoja ģimeni. Abi audzina trīs bērnus, ir uz Bernarda dzimtas zemes uzcēluši guļbūves namu, kas tika atvests no Latvijas, un joprojām kopā arī muzicē.

Kad lūdzu Zani pastāstīt par to, kāda ir stīgu ansambļa loma laulību ceremonijās, viņa uzreiz piebilst, ka tas ir pavisam kas cits, nekā tas, ko latvieši saprot ar muzicēšanu kāzās.
“Mēs spēlējam noskaņu mūziku. Ansambļa sastāvs visu laiku mainās un tas atkarīgs no tā, ko vēlas jaunais pāris. Citreiz viņi grib arfu un čellu, citreiz flautu, citreiz divas vijoles un čellu, mēs varam muzicēt jebkādās kombinācijās. Vispirms mēs spēlējam laulības ceremonijā baznīcā vai citur, kur tā notiek, bet pēc tam īriem ir pieņemts pirms kāzu vakariņām kādā viesnīcā vai citā vietā viesus sagaidīt ar šampanieti, tēju vai kafiju, tad mēs muzicējam tur. Mēs esam, ja tā var teikt, ceremoniju mūziķi.”
Jautāta, cik bieži ansamblim notiek mēģinājumi, Zane iesmej un saka: “Kādreiz jau pamēģinām.” Viņa piebilst, ka parasti gatavošanās notiek tā, ka tiek atsūtīts saraksts ar skaņdarbiem vai dziesmām, ko jaunais pāris vēlas, lai grupa atskaņo.
“Mums ir laika gaitā izveidojies repertuārs, ko varam spēlēt bez trenēšanās, bet pēdējā laikā ļoti bieži mums lūdz spēlēt popmūziku vai filmu mūziku. Ļoti reti ir tā, ka mums ceremonijai pasūta tikai klasisko mūziku. Dažkārt ir tā, ka mums palūdz spēlēt vienalga ko, bet reizēm atsūta ļoti specifisku sarakstu. Dziesmas, ko nezinu, es mācos nospēlēt klausoties, jo bieži vien notis tām nekur nav pieejamas. Man sākumā grūti gāja, bet ar laiku iemācījos, ka ļoti daudz ko var nospēlēt pēc dzirdes. Arī spēlējot tradicionālo īru mūziku viss notiek pēc dzirdes, šeit ļoti reti tev kaut kas ir rakstīts priekšā. Lai arī šī mūzika ir daudz sarežģītāka, nekā latviešu tautas mūzika, kad iemācies sakarības, kā notis seko viena otrai un kad kas ir jāatkārto, tad tas vairs nav sarežģīti.”
Kad jautāju Zanei par viņas izjūtām muzicējot, viņa domīgi atbild: “Visskaistākais ir tas mirklis, kad tu spēlē kopā ar kādu un vienā mirklī sajūti, ka mūzika nenāk no tevis, bet caur tevi no kaut kurienes.”

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.