Seksuālā vardarbība skolās: upuru liecības mokoši lasīt

Īrijas sabiedrību šokējis kārtējais ar pedofīliju saistītais skandāls. Izpētot apsūdzības par seksuālu vardarbību reliģisko ordeņu vadītajās skolās, tika konstatēts, ka 308 skolās ir reģistrētas 2395 apsūdzības par seksuālu vardarbību, ziņo RTE.
Apsūdzības tika izvirzītas attiecībā uz 884 iespējamiem varmākām, no kuriem vairāk kā puse ir jau miruši, teikts publicētajā ziņojumā.

Izmeklēšanas komisija valdībai ieteikusi apsvērt kompensācijas shēmu tiem, kas izdzīvojuši vēsturisku seksuālu vardarbību dienas skolās un internātskolās. Tā ir arī ieteikusi valdībai vērsties pie attiecīgiem reliģiskiem ordeņiem, pieprasot to ieguldījumu kompensāciju izmaksās.
Izmeklēšanas rezultāti liecina, ka šādas apsūdzības neaprobežojās tikai ar skolām kādā noteiktā ģeogrāfiskā vai sociālā kategorijā. Īpaši daudz apsūdzību ir speciālajās skolās: 17 šādās skolās reģistrētas 590 apsūdzības, saistītas ar 190 iespējamiem varmākām.
Izmeklēšanā varēja piedalīties visi bijušie reliģisko ordeņu vadīto dienas un internātskolu audzēkņi. Anketas par savu pieredzi aizpildīja 205 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija vīrieši. Šajās anketās tika stāstīts par vēsturisku seksuālās vardarbības pieredzi skolās vismaz 22 Īrijas apgabalos, nosaucot vairāk nekā 80 skolas, kuras vada 24 reliģiskie ordeņi. Seksuālās vardarbības gadījumi galvenokārt notikuši no 1960. gadu sākuma līdz 1990. gadu sākumam, un lielākais ziņoto incidentu skaits notika no septiņdesmito gadu sākuma līdz vidum.

Upuru stāsti par seksuālās vardarbības pieredzi skolās, kas izklāstīti ziņojumā, ir satraucoši un bieži vien tos ir mokoši lasīt. Dažos gadījumos šī bija pirmā reize, kad viņi stāstīja par šo pieredzi un tās ietekmi uz viņu dzīvi. Upuri ir aprakstījuši šausminošu seksuālu vardarbību bērnībā, kas notikusi dažādās vietās, tostarp klasēs, kopmītnēs, sporta objektos, kā arī muzikālajās un ārpusskolas aktivitātēs. Daļa stāstīja, ka viņus seksuāli izmantoja viņu mājās ar skolu saistīti pieaugušie, kuri bija iemantojuši viņu ģimenes uzticību. Cietušies aprakstīja, kā seksuālā vardarbība notikusi skolas darbinieku un reliģiskā ordeņa locekļu privātajos birojos un dzīvojamās telpās.
Daudzi runāja par seksuālu vardarbību citu bērnu vai pieaugušo klātbūtnē, bet citi ziņoja, ka tā notikusi, atrodoties vienatnē ar skolotāju, priesteri vai ordeņa brāli, citiem skolas darbiniekiem vai savas skolas apmeklētājiem. Upuri aprakstīja, ka terora un klusuma atmosfērā tika piespiesti, izģērbti kaili, izvaroti un apreibināti ar narkotikām.
Daudzi runāja par savu stingro pārliecību, ka notiekošais bija tik plaši izplatīts, ka to nevarēja nepamanīt citi darbinieki, kā arī reliģisko ordeņu locekļi un vadība. Cietušie ļoti nepārprotami uzskatīja, ka viņu skolās un reliģiskajā ordenī pastāvēja pedofīlu tīkls un notikušais tika slēpts, bet daži uzskatīja, ka pastāv slepena vienošanās starp dažām valsts iestādēm un baznīcu.
Upuri apraksta mēģinājumus izbēgt no seksuālas vardarbības, izvairoties no savām iecienītākajām aktivitātēm, saviem draugiem un galu galā no skolas. Daļa apraksta, kā bērnībā viņiem sākās garīgās veselības problēmas un, lai pārvarētu vardarbības seku ietekmi, viņi pārmērīgi lietoja alkoholu un narkotikas, un kā dažas no šīm problēmām viņiem sekoja pieaugušā vecumā.
Daudzi apraksta atsvešināšanos no reliģijas un ar baznīcu saistītiem pasākumiem tādā mērā, ka daži ir izvairījušies apmeklēt vecāku bēres vai citus ģimenes pasākumus, jo nevarēja ieiet baznīcā.

FOTO: baltic-ireland.ie