“Sliedes” iepriecina gan bērnus, gan pieaugušos

Īrijas latviešu teātris “Sliedes” sevi pieteica 2021.gada janvārī un pagaidām ir veiksmīgākais kolektīvs šajā jomā. Teātra ļaudīm arī pirms tam bija mēģinājumi apvienoties, bet šīm radošajām aktivitātēm dažādu iemeslu dēļ nebija ilgs mūžs.
“Sliedēs” darbojas divas vienlīdz ambiciozas režisores un, iespējams, tieši tas ir veiksmes stāsta pamatā, jo veselīga konkurence vienmēr ved uz izaugsmi.

Sestdien, 5. oktobrī, abas režisores – Baiba Gaigr un Sandra Bondarevska – Dunamaise Arts Centre, 12 Church Street, Portlaoise skatītājiem atrādīja savas jaunākās izrādes. Baiba Gaigr ir iestudējusi izrādi “Mazā Raganiņa” pēc Otfrīda Preislera darba motīviem, bet Sandras Bondarevskas lugas “Dublinas Pētersoni” pamatā ir pašas pētījums par vieniem no pirmajiem latviešiem Īrijā, kuri te ieradās vairāk nekā pirms 100 gadiem.
Bērnu izrādes nav retums Īrijā, tomēr nu jau pagājis kāds laiks, kopš mazie skatītāji nav tikuši iepriecināti. Veidot izrādi bērniem, protams, ir apsveicami, bet kā režisorei radās tāda ideja? Baiba Gaigr pastāstīja, ka šī ir pirmā bērnu izrāde, ko viņa iestudē, bet kā aktrise viņa ir piedalījusies vairākās lugās. Režisore stāsta, ka Solveiga Slaidiņa viņu uzaicināja iestudēt priekšnesumu īpašo bērnu Ziemassvētku pasākumam, un tā nu no priekšnesuma izauga izrāde, kurai horeogrāfiju veidoja pati Solveiga.
Izrādes galvenā loma uzticēta pusaudzei, kas ir sava veida izaicinājums, bet arī šajā jautājumā režisorei nav šaubu, ka izvēle bijusi pareiza: “Šī nav pirmā izrāde, kurā man Daniela ir galvenajā lomā. Pusaudzim ir jāgrib darboties, un tad, ja ļaujas, ir viegli. Dažreiz pat vieglāk kā ar daudz pieredzējušākām aktrisēm. Un ļoti palīdz tas, ka Daniela ir ļoti talantīga.”
Spriežot pēc skatītāju ovācijām, jāsecina, ka Baiba Gaigr ar jautro izrādi bērniem ir trāpījusi desmitniekā!
Kad nu mazie skatītāji bija iepriecināti, sestdienas pašā vakarā uz skatuves kāpa “Dublinas Pētersoni” aktieru sastāvs.
Sandra Bondarevska ir ieguldījusi lielu darbu izpētē, izdevusi grāmatu un nu iestudējusi izrādi. Tādēļ pilnīgi pašsaprotams šķiet jautājums, kas viņu tik ļoti piesaista Pētersoniem?
“Tas, kas piesaista, droši vien ir pats stāsts par latviešiem Īrijā. Pētersoni bija neparasti cilvēki un dzīvoja ļoti trauksmainā laikā. Turklāt šis laiks bija nozīmīgs ne tikai Īrijai, bet arī Latvijai. Savā ziņā tas ļoti sasaucas arī ar mūsdienām – emigrācija, remigrācija, pēc tās atkal atgriešanās Īrijā. Vienlaikus tas ir arī stāsts par to, kā vienkāršs latviešu amatnieks – koka virpotājs ar neatlaidību un darbaprieku kļūst par pasaulslavenu izgudrotāju un uzņēmēju, kura vārds pasaulē ir populārs vēl joprojām un līdz pat mūsdienām nav pazudis arī no ražotnes nosaukuma “Kapp&Peterson”. Es laikam nevaru vien beigt apbrīnot šos cilvēkus un šo dzimtu, tāpēc arvien un arvien atgriežos pie viņiem,” skaidro pētniece, grāmatas un lugas autore Sandra Bondarevska.
Savukārt uz jautājumu, vai salīdzinoši nelielajā trupā nebija grūti sižetu salikt kopā ar pieejamajiem aktieriem, Sandra Bondarevska pauž pretējo: “Nē, es neteiktu, ka grūti un faktiski viss jau arī pakārtojās tiem cilvēkiem, kas šobrīd “Sliedēs” spēlē. Doma par to, ka Pētersonus vajadzētu uzlikt uz skatuves, man radās jau tad, kad teātris “Sliedes” tikko izveidojās un pie mums sāka spēlēt Jānis Vecozols. Ieraudzīju un nodomāju – tas taču ir Kārlis Pētersons! Kad pagājušā gada saietā “PLATS solis Bergenā” Jāni nominēja labākā otrā plāna aktiera titulam Eoin McNamee lugā “Uz Ziemeļiem no Rīgas”, tad man bija skaidrs, ka viņš varēs nospēlēt arī Kārli Pētersonu. Konrādu savukārt spēlē jaunais un talantīgais Evans Patkovskis, kas šovasar ir izturējis konkursu, iestājies un tagad uzsāk studijas Drama Perfomance nodaļā Tehnoloģiju Universitatē Dublinā. Arī par viņu man nav nekādu šaubu. Sieviešu lomām izvēlēties aktrises pavisam nebija grūti, jo “Sliedēs” mums ir daudzas lieliskas spēlētgribētājas. Ievai Levicai šī ir trešā loma, bet Indrai Jakobsonei un Rutai Gražulei skatuves pieredze mērāma gadu desmitos. Izrādē piedalās arī Dace un Gatis Skudras, kas sevi jau pierādījuši LA’IR iestudējumā “Miglā iesprostotie”, aktīvi dzied korī un dejo “Karbunkulī”. Tā nu citam vairāk, citam mazāk, bet visiem dalībniekiem teātra pieredze ir un man atliek vien noticēt, ka viņi tiks galā ar saviem uzdevumiem”.
Nerimstošie aplausi un ziedu klēpji pēc izrādes apliecina, ka režisores izvēles ir attaisnojušās un Pētersonu stāsts tagad dzīvos ne tikai Sandras Bondarevskas grāmatā, bet arī uz skatuves.

Noskatoties abas izrādes klātienē, noteikti nevar nepieminēt tērpu mākslinieces Santas Siliņas ieguldījumu. Santas Siliņas veikums vienmēr ir bijis izteikti profesionāls un tāds ir bijis arī darbs pie abām šīm izrādēm – raganas atstāja iespaidu kā īstas raganas, bet “Dublinas Pētersoni” personāži ne ar vienu detaļu nelika šaubīties, ka darbība norisinās 20.gs. sākumā. Brīnišķīgs tērpu mākslinieces veikums!
Jau pēc nedēļas abas izrādes būs skatāmas Stokholmā, kur notiks Pasaules Latviešu amatieru teātru savienības (PLATS) ikgadējais festivāls “PLATS solis”. Atliek vien novēlēt tikpat lielu skatītāju atsaucību kā tas bija pirmizrādēs Portlaoise!

FOTO: baltic-ireland.ie

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore Laima Ozola.