“Sliedes” no festivāla “PLATS Solis” pārved astoņus apbalvojumus

Diasporas amatierteātru festivāls “Plats Solis”, ko rīko Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība (PLATS), šogad notika Stokholmā un tajā piedalījās teātri no 12 valstīm – Austrālijas, ASV, Dānijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Norvēģijas, Kanādas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas, Latvijas un Īrijas. Zaļās salas latviešu teātris “Sliedes” turp bija aizvedis divas izrādes, kuras īsi pirms tam piedzīvoja pirmizrādi tepat Īrijā.

Visas četras dienas no 10. līdz 13.oktobrim bija piepildītas ar 23 izrādēm, profesionāļu vadītām meistarklasēm, mākslas darbu izstādi, diskusijām, draudzēšanos un visādi citādi lielisku kopā būšanu. Laiku starp festivāla programmas pasākumiem dalībnieki vadīja gan tuvāk iepazīstoties, gan pārrunājot piedzīvoto un kaļot nākotnes plānus.
Aktrise Katrīne Pasternaka, kura festivālā vadīja runas meistarklases un bija draugu žūrijas locekle, tuvojoties festivāla nobeigumam, atzina, ka primārā sajūta pēc aizvadītajām dienām ir nogurums.
“Nekad nebiju domājusi, ka skatīties citus strādājam ir tik ļoti grūti. Tāpēc, ka apjoms ir milzīgs, krāsas – visdažādākās un caur to arī ļoti dažādas emocijas no katra darba. Žūrijas funkciju kā tādu es savā dzīvē ļoti nemīlu, lai arī es it kā esmu draugu žūrijā. Man nepatīk vērtēt, man patīk sajust, saprast un reaģēt uz to. Bet vispār es domāju, ka šis ir brīnišķīgs pasākums, jo vienuviet satikties tik daudziem cilvēkiem ar ļoti līdzīgām interesēm, tas ir brīnišķīgi. Tas ir tik krāsaini un redzu, cik ļoti pasaules latviešu amatierteātri gan materiāla izvēlē, drosmē un atvērtībā ir atšķirīgi no Latvijas amatierteātriem, kas ir vairāk vai mazāk prognozējami. Tas ir ļoti ļoti interesanti. Secinājums varētu būt viens – aktieri un režisori varētu turpināt savā stilā un tā uz priekšu, bet dramaturgiem gan būtu jāmainās. Viņiem ir jāraksta par lietām, kas šobrīd ir svarīgas un, vispār, par pasaules lietām.”
Īrijas latviešu teātris “Sliedes” festivālā parādīja Sandras Bondarevskas lugu “Dublinas Pētersoni”, ko režisējusi pati autore, kā arī bērnu izrādi “Mazā Raganiņa”, kuru pēc Otfrīda Preislera darba motīviem iestudējusi režisore Baiba Gaigra. Abas izrādes izpelnījās ne vien lielu un mazu skatītāju aplausus un arī aizkustinājuma asaras, bet arī ekspertu atzinības vārdus. Par to, ka skatītājiem izrādes patika, liecināja arī tas, ka daudzi no viņiem pēc tām vēlējās nofotografēties kopā ar varoņiem.
Festivāla noslēgumā paši “Sliežu” aktieri un režisores ar milzīgu gandarījumu uzņēma sava ieguldītā darba novērtējumu caur nominācijām un apbalvojumiem. Kopumā par abām izrādēm tika saņemti astoņi apbalvojumi. Par izrādi “Dublinas Pētersoni”- zelta diploms no ekspertu žūrijas, atzinības raksts par emocionālu vēsturiskās pieredzes atgādinājumu, draugu žūrijas specbalva par vēsturiski nozīmīgu notikumu atainojumu uz skatuves, kolēģu žūrija par labāko aktrisi atzina Ievu Levicu Annijas lomā, bet ekspertu žūrija par labāko otrā plāna aktrisi – Indru Jākobsoni Mērijas lomā un labāko otrā plāna aktieri – Evanu Patkovski Konrāda Pētersona lomā.

Par izrādi “Mazā Raganiņa” teātris saņēma atzinības rakstu par spilgtu bērnu sapņu atdzīvināšanu, bet Santa Siliņa un Baiba Gaigra – balvu par labākajiem tērpiem.
Skatītāju balsošanai gan “Dublinas Pētersoni, gan “Mazā Raganiņa” tika nominētas kā labākās izrādes, balsošanai par labākā aktiera titulu – Jānis Vecozols (Kārļa Pētersona lomā), Evans Patkovskis (gan Konrāda Pētersona, gan Mežziņa lomās), bet par labākās aktrises titulu – Jana Mackara (Kraukļa lomā), Daniella Karpova (Mazās Raganiņas lomā) un Ieva Levica (Annijas lomā).
Ekspertu žūrijas locekle, teātra zinātniece un Latvijas Kultūras Akadēmijas profesore Līga Ulberte, lūgta izteikt novēlējumu “Sliedēm”, sacīja: “Man ļoti patika abas Īrijas teātra izrādes. Es saprotu, kāpēc tās abas ir veidotas un tas ir ārkārtīgi būtiski. Pirmkārt, tas viens uzdevums – strādāt ar bērnu un jauniešu auditoriju, un šeit gan ir atšķirības starp Latviju un diasporu, kur viņiem vienkārši ir jādod iespēja runāt latviski. Un daudziem tas tiešām ir izaicinājums. Tur jau ir pievienotā vērtība. Runājot par izrādi “Dublinas Pētersoni”, man šķiet, ka tieši ar to ir jānodarbojas amatieru kolektīviem – ir jāstāsta savi stāsti. Es saprotu, kāpēc šis stāsts tiek stāstīts, tas ir būtiski pašiem aktieriem, tas ir būtisks skatītājiem, un tas būtu būtiski arī Latvijas skatītājiem šo redzēt. Novēlu “Sliedēm” – nepazaudējiet savu skatītāju un šo mērķi, kāpēc jūs to darāt!”
Šoreiz Platam Solim bija pievērsta liela Latvijas mediju uzmanība un visas dienas šeit strādāja Latvijas radio komanda Baiba Palkavniece un Kaspars Mauriņš, kā arī Latvijas TV Ziņu dienesta komanda ar žurnālisti Vitu Anstrati priekšgalā. Pirmo reizi LR vēsturē notika pieslēgšanās no Zviedrijas arī tiešajā ēterā, atspoguļojot festivālā valdošo gaisotni un stāstot par notikumiem un cilvēkiem. LTV festivāla norise tika atainota vairākos ziņu sižetos un vienā no intervijām par darbošanos teātrī stāstīja arī “Mazās Raganiņas” galvenās varones atveidotāja Daniella Karpova un viņas vecmāmiņa Aija Karpova, kura šajā pašā izrādē spēlē vienu no lielajām raganām.
Šajās dienās daudzkārt izskanēja doma, ka diasporas amatierteātriem festivāls “Plats Solis” ir tikpat nozīmīgs kā dziedošajām un dejojošajām kopām Dziesmu un deju svētki. Simboliski, ka festivāla noslēguma vakarā arī Stokholma piedzīvoja “dziedošos” metro un tramvaju vagonus, dejojošu un dziedošu latviešu pulciņus pilsētas ielās, kafejnīcās un bāros.
Svētki ir noslēgušies un teātru ļaudis devušies uz savām mītnes zemēm, līdzi paņemot iedvesmu, jaunu pieredzi, lieliskas atmiņas, jaunas draudzības un pārliecību, ka nākamajā gadā atkal spers platu soli un satiksies ar savējiem, tikai kādā citā valstī.

◄12

FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.