Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs prognozē finansiāli sliktāku 2025.gadu savā mājsaimniecībā

Jauna gada sākums ierasti ir laiks, kad pārskatām savus pērnā gada notikumus un sajūtas, sasniegto, kā arī izvirzām jaunus mērķus. Ierasti tas ir arī laiks, kad pārskatām savas finanses.
Pētījumu kompānija Kantar veica aptauju, lai noskaidrotu, kādu finansiālo situāciju iedzīvotāji prognozē viņu mājsaimniecībā nākamajos divpadsmit mēnešos – labāku, sliktāku vai tādu pašu.

Rezultāti atklāj, ka teju piektā daļa (19%) Latvijas iedzīvotāju ir optimistiski noskaņoti un norādījuši, ka, viņuprāt, nākamie divpadsmit mēneši viņu mājsaimniecībā būs finansiāli labāki.
Teju trešā daļa (32%) iedzīvotāju ir norādījuši, ka, viņuprāt, 2025.gads viņu mājsaimniecībā būs finansiāli tāds pats. Līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars (32%) ir norādījuši, ka, viņuprāt, nākamie divpadsmit mēneši būs finansiāli sliktāki.
17% iedzīvotāju nav pauduši konkrētu viedokli šajā jautājumā.
Aplūkojot rezultātus sīkākās sociāli demogrāfiskajās grupās, atklājas, ka iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 44 gadiem ir optimistiskāk noskaņoti un salīdzinoši biežāk prognozē labāku finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā nākamajos divpadsmit mēnešos. Arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstiem (EUR 1501 un vairāk) ienākumiem savas mājsaimniecības finansiālo situāciju 2025.gadā salīdzinoši biežāk prognozē labāku vai vismaz tādu pašu.

Iedzīvotāji ar vidēji augstiem ģimenes ienākumiem uz vienu cilvēku (1001 – 1500 EUR) caurmērā biežāk prognozē tādu pašu finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā nākamajos divpadsmit mēnešos.
Savukārt iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 65 gadiem, citas tautības iedzīvotāji (ne latviešu), nestrādājoši pensionāri, personas ar invaliditāti, ilgstoši darbnespējīgas personas, kā arī iedzīvotāji ar zemiem (līdz 500 EUR) un salīdzinoši zemiem (501 – 700 EUR) personīgajiem ienākumiem caurmērā biežāk prognozē sliktāku finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā 2025.gadā.

FOTO: baltic-ireland.ie