Gatavojoties Eiropas Latviešu kultūras svētkiem ELKS III, kas šogad 18.-20.jūlijā notiks Apvienotās Karalistes pilsētā Bradfordā, pagājušās nedēļas nogalē uz kopmēģinājumu Vācijā pulcējās dziedātāji no 13 Eiropas koriem. Uz sadziedāšanos, mācīšanos un kopā būšanu Bonnas piepilsētā Baltiešu Kristīgajai apvienībai piederošajā Annabergas muižā bija ieradušies gandrīz 100 dziedātāji no Vācijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Lielbritānijas un arī Īrijas.
Zaļo Salu šajā kopmēģinājumā pārstāvēja kora “LA’IR” dziedātāji un diriģents Signis Jaunzems.
Svētku repertuāru koristi šajās dienās apguva un slīpēja divu Dziesmu svētku virsdiriģentu Mārtiņa Klišāna no Latvijas, un Lilijas Zobens no Lielbritānijas, kā arī kopkora koordinatores, diriģentes Andras Zobens East vadībā.
ELKS III repertuārā ir iekļautas gan labi pazīstamas un kopš Dziesmu svētkiem koristu iemīļotas dziesmas, piemēram, J.Jančevska un I.Zanderes “Koki”, gan tādas klasiskas vērtības, kā, piemēram, E.Dārziņa “Minjona” ar Gētes vārdiem, ko atdzejojis R.Blaumanis, kā arī trimdas komponistu radītās latviešu tautas dziesmu apdares, piemēram, “Ej, saulīte, drīz pie Dieva” Alberta Jēruma apdarē un citas.
Virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, kurš Annabergā ar diasporas koriem strādāja otro reizi, atzina, ka pamatā nav lielas atšķirības, strādājot ar Latvijas vai diasporas kori.
“Taču šī reize atšķiras no ikdienas darba, jo tad, kad tik daudz ļaudis sabrauc kopā, tas rada tādu īpašu atmosfēru. Ir ļoti laba atdeve no dziedātājiem, visi ir noskaņojušies uz kārtīgu darbu un to var just. Arī kora sastāvs šoreiz ir ļoti labs. Ir daudz dziedātāju un ir patīkami, ka tenoru un basu rinda ir ļoti braša. Tad tas kopdziedāšanas prieks ir lielāks.”
Diriģents atzina, ka, kā jau katrā darbošanās reizē, tiek izvirzīti mērķi, un arī šoreiz tādi bija – svētku repertuāra apgūšana.
“Katru reizi ir jāskatās, cik var izdarīt, bet šoreiz bija ļoti vērtīgi, diezgan raiti gāja un varējām daudz ko paveikt,” ar gandarījumu pauda diriģents.
Jautāts, vai ir kādas īpašas emocijas, tiekoties ar latviešu koriem tālu prom no Latvijas, viņš atzina, ka tādas noteikti ir.
“Tiek iepazīti jauni cilvēki un ir tā sajūta, ka dari tādu kā misijas darbu. Cilvēkiem šeit ir svarīgi turpināt dziedāt un to tradīciju visu laiku just. Tas ir ļoti patīkami, ka kaut kur, ne mājās, cilvēkiem ir vēlme un prieks no dziedāšanas. Tas rada īpašu sajūtu.”
Andra Zobens East pastāstīja, ka šis kopmēģinājums tika organizēts, lai latviešu kori, gatavojoties ELKS III svētkiem, var satikties un sadziedāties kopā, jo daļai koru sastāvi nav lieli un ir vieglāk mācīties kopkorī. Viņa atzina, ka kopā sanākšana pati par sevi ir svarīga un pauda cerību, ka dziedātāji to arī izbaudīja.
Pirms došanās mājup Andra sacīja: “Sakarā ar kultūras svētkiem šis bija ļoti labs sākumpunkts. Šis bija pirmais kopmēģinājums pirms tikšanās Bradfordā. Es jūtos ļoti sajūsmināta, ka cilvēki šajā nedēļas nogalē ir tik cītīgi strādājuši un daļu dziesmu iemācījušies pilnīgi no nulles. Tas ir ļoti labs sākumpunkts visam procesam un cerams, ka tālāk viņiem būs vieglāk, mājās, savā korī mācoties. Svētki būs ļoti jauki un es novēlu, lai visi jūtas motivēti mājās pastrādāt tā, lai zinātu visas dziesmas un varētu izbaudīt gan dziedāšanu lielajā kopkorī, gan mīlestību pret dziesmu.”
Sestdienas vakarā pēc daudzu stundu garā mēģinājuma visi satikās lielajā zālē, kur bija iekurts kamīns un aizdegtas sveces lielajā kroņlukturī. Mārtiņš Klišāns pastāstīja par aktualitātēm Latvijā un atbildēja uz jautājumiem gan saistībā ar Dziesmu svētkiem, gan “Dziesma dejo, deja skan”, kas notiks šī gada augustā un arī R.Paula dziesmu svētkiem “Manai Dzimtenei”, kas tiek plānoti 2026.gadā.
Savukārt diriģente Lilija Zobens dalījās atmiņās par Eiropas latviešu dziesmu svētkiem, kas 1982.gadā notika Līdsā, un pastāstīja ar tiem saistītus vēsturiskus notikumus kaimiņpilsētas Bradfordas greznajā zālē St George’s Hall, kur vasarā pulcēsies arī ELKS III dalībnieki.
Pēc sirsnīgām sarunām, protams, sekoja sadziedāšanās ar pašu izvēlētu repertuāru. Pie klavierēm sēdās gan Mārtiņš Klišāns, gan Andra Zobens, gan citi kopmēģinājuma dalībnieki, bet visi pārējie dziedāja, dancoja un no sirds izbaudīja kopā būšanu.
Pie visa jau minētā noteikti gribas atzīmēt lielisko organizatorisko darbu, ko bija paveikuši Zane un Kristians Hewicker, un bez kura pasākuma dalībnieki nevarētu justies tik labi un aprūpēti. Abi ir Baltiešu Kristīgās apvienības valdē un tieši viņi rūpējās par to, lai ikvienam kopmēģinājuma dalībniekam būtu sava gulta Annabergas muižā, lai ikviens zinātu, kur, kad un kas notiek, kā arī – lai nevienam nebūtu jādzied ar tukšu vēderu. Arī virtuves komandai visu nedēļas nogali tika veltīti neskaitāmi atzinības vārdi, jo ēdiens bija tiešām garšīgs un bagātīgs.
Kora “LA’IR” diriģents Signis Jaunzems atzina, ka šādi kopmēģinājumi ir ārkārtīgi vērtīgi svētku repertuāra apguves procesā. Viņš pauda, ka ir pat grūti aplēst, cik mēģinājumi būtu vajadzīgi, lai apgūtu to, ko koristi iemācījās vienā nedēļas nogalē.
Kora “LA’IR” soprāns Maruta Kaire pauda, ka viņai brauciens bija ļoti vērtīgs ne tikai repertuāra apguves dēļ.
“Vislielāko un koncentrētāko smieklu vitamīnu devu vienmēr uzņemu tieši šajos braucienos. Ļoti vērtīgs brauciens, daudz ko no ELKS III repertuāra iemācījāmies un ne tikai to. Forša kopābūšana, darbs, smiekli, un, protams, pozitīvas emocijas.”
Noslēgumā virsdiriģents Mārtiņš Klišāns novēlēja diasporas koristiem:
“Jūsos jau ir šis dziedāšanas prieks, kopā būšanas prieks un latvisko tradīciju kopšanas vēlme. Novēlu iesaistīt arī nākamās paaudzes, kas te dzims, radīt arī savos bērnos to prieku un vēlmi dziedāt un visu turpināt.”
FOTO: baltic-ireland.ie
Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie