Milzīgs spēks, kas var mainīt ārkārtīgi daudz

Pavisam drīz, 7.jūnijā, Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Uz sarunu par to, kāda ir iespēja tajās piedalīties diasporas cilvēkiem, kā arī par citām ar vēlēšanām saistītām lietām, aicināju Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Kristīni Saulīti. Viņas saistība ar diasporu ir pavisam cieša, jo lielu savas dzīves daļu Kristīne ir aizvadījusi Austrālijā un vairākus gadus bijusi Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde.

I.M.: Liela daļa diasporas cilvēku saglabā emocionālu saikni ar Latviju, tomēr procentuāli neliela daļa no viņiem aktīvi iesaistās politiskajos un sabiedriskajos procesos Latvijā, piedaloties Saeimas vēlēšanās, bet vēl mazāk no viņiem balso pašvaldību vēlēšanās.
K.S.: Pašvaldību vēlēšanu kontekstā es vēlos runāt par to, kāpēc mums, vēlētājiem, ir ārkārtīgi svarīgi iet un balsot. Nereti dzird apgalvojumu, ka pašvaldību vēlēšanas uz diasporu tā īsti neattiecas. Es tam nevaru piekrist. Īpaši tas attiecas uz nesenāk (kopš Latvijas neatkarības atgūšanas) aizbraukušajiem cilvēkiem. Mums katram ir dažādas sajūtas, kāpēc mēs esam aizbraukuši. Es saku “mēs” esot diasporas pusē. Bet es domāju, ka klusībā mums katram ir svarīgi, lai tā vieta, no kuras esam aizbraukuši, būtu pieskatīta, uzraudzīta un sakārtota. Lai tur saimnieko cilvēki ar pareizo attieksmi un atbildības sajūtu. Nevienam neko negribu pārmest vai kritizēt, bet pašvaldību vēlēšanās es aicinu nolikt malā sāpes un aizvainojumu, zeme nav vainīga.”
I.M.: No diasporas puses bieži ir dzirdēti argumenti, ka saistībā ar pašvaldību vēlēšanām viņiem svarīgāk ir tas, kas notiek mītnes zemē, nevis Latvijā, ka viņu balss neko daudz neietekmēs to, kas notiek dzimtajā valstī, kā arī, ka balsošanas mehānisms ir pārāk sarežģīts.
K.S.: Arī es esmu šos argumentus dzirdējusi un negribu apgalvot, ka tā nav. Bet, ja tas tā ir, tad ir ļoti svarīgi par to runāt, jo bieži mums par kādām lietām veidojas priekšstati, kas varbūt nav patiesi. Vēl ir tā, ka nobalsošana, piemēram Īrijā, neizslēdz iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās arī Latvijā, ja vien cilvēkam tur ir deklarēta adrese vai pieder īpašums.
Par to, ka cilvēkiem balsošanas sistēma šķiet pārāk sarežģīta, es domāju, ka valsts iestādēm ir jāmēģina lietas skaidrot vienkāršā, saprotamā valodā. Ar cilvēkiem ir jāiemācās runāt nesarežģīti un ir jāsaprot, kas ir tā mērķauditorija, kam tu to stāsti. Valsts iestādei lietas ir jāskaidro tā, lai precīzi atspoguļotu to, kas ir likumā, bet jācenšas, lai skaidrojums ir saprotams cilvēkam, kam tas ir domāts.
I.M.: Pašvaldību vēlēšanās vienīgā iespēja diasporai ir balsošana pa pastu. Kas pēdējā laikā ir mainījies šajā balsošanas sistēmā?
K.S.: Balsotājam tagad ir jāizprintē tikai viena vēlēšanu zīme – viņa izvēlētās partijas saraksts. Oriģināli tā ir krāsaina, taču var tikt izprintēta melnbalta. Ja mājās nav printera, katrā valstī ir vietas, kur to ir iespējams izdarīt, piemēram bibliotēkās vai iedzīvotāju informācijas centros. Vēl ir nepieciešama derīga eID karte un aktivizēts elektroniskais paraksts. Es domāju, ka šodien ļoti lielai daļai diasporas cilvēku tas viss jau ir.
Pavisam nesen, lai nobalsotu, pa pastu bija jāsūta sava pase, tagad tas vairs nav jādara. Lai pieteiktos balsošanai pa pastu vēlētājam ar eID karti jāielogojas portālā latvija.lv vai PMLP tīmekļvietnē, izvēloties e-pakalpojumu “Vēlētāju datu pārvaldība”. (ŠĪ gada pašvaldību vēlēšanās pieteikšanās jāveic ne agrāk kā 18. aprīlī un ne vēlāk kā 30. maijā. Red.piez.)

Šajās vietnēs būs pieejama video pamācība un visa nepieciešamā informācija. Ļoti noderīgi, manuprāt, ir tas, ka katram balsotājam tiek piešķirts unikāls numurs, ar kuru ir iespējams izsekot, vai jūsu sūtījums ir saņemts.
Vairs nav jāgaida, kamēr jums atsūta veselu kaudzi ar vēlēšanu zīmēm, no kurām jāizvēlas viena un jāsūta atpakaļ, kā tas bija agrāk, tā kā ir daudzas lietas, kas ir uzlabojušās.
I.M.: Pavisam nesen tika aktualizēts jautājums, kas pārsteidza daudzus. Kopš Diasporas likuma pieņemšanas ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem ir iespēja deklarēt divas adreses – mītnes zemē un Latvijā. Taču tagad izrādās, ka papildu adrese Latvijā nedod tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās dzimtajā valstī.
K.S.: Jā, šis jautājums tika aktualizēts un apspriests arī Centrālās vēlēšanu komisijas iekšienē. Saskaņā ar juristu skaidrojumu diasporas locekļiem Latvijā deklarētā ir papildu adrese, kas nodrošina tiesības saņemt atsevišķus pakalpojumus, bet nedod tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Bet mēs vēl gaidām pamatīgāku skaidrojumu no atbildīgajām iestādēm. Šis ir atkal jautājums par likumu skaidrošanu no iestāžu puses.
I.M.: Pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kas notiks nākamgad, atkal aktuāls kļūst jautājums par elektroniskās balsošanas sistēmas izveidošanu, par ko tiek runāts un domāts jau gadiem ilgi. Vai kādreiz šī doma varētu realizēties?
K.S.: Kad es sāku strādāt CVK, man pašai liels pārsteigums bija fakts, ka vienīgā valsts visā pasaulē, kas izmanto interneta balsošanas sistēmu, ir Igaunija. Dabiski, rodas jautājums, kāpēc to dara tikai viena valsts. Vēlēšanu procesā obligāti ir jāievēro aizklātums un neizsekojamība. Tā ir ārkārtīgi liela lieta, ko nav vienkārši nodrošināt. Mums ir jādomā par drošību un, īpaši, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un to, kādi mums ir kaimiņi. Es teiktu, ka primāri vissvarīgākais ir drošība un neievainojamība, tāpēc man šobrīd būtu grūti iedomāties, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts. Protams, tas vispirms ir politisks lēmums un tikai pēc tam tehnisks. Nekur citur pasaulē par to šobrīd nedomā, tendence ir pilnīgi pretēja. Vēl viena lieta, par ko biju ļoti pārsteigta, bija tas, ko parāda vēlēšanas Igaunijā – ieviešot elektronisko balsošanas sistēmu, nobalsojušo skaits būtiski nemainījās, bet ārvalstīs nobalsojušo igauņu skaits procentuāli bija mazāks nekā nobalsojušo latviešu skaits. Vienmēr gribas domāt, ka, ja balsošanas process būtu vienkāršāks, tad vēlēšanās balsotu vairāk cilvēku, taču tas tā nav.
I.M.: Kas notiks ar papildu vēlēšanu iecirkņu veidošanu ārvalstīs nākamajās Saeimas vēlēšanās?
K.S.: CVK nodrošinās procesu, bet papildu iecirkņu veidošana būs pašas diasporas ziņā. Mēs saprotam, ka mums ir jāiegulda ļoti daudz darba, laika un informācijas, lai tas notiktu. To nevar nokārtot dažos mēnešos pirms vēlēšanām, mums jau šogad ir jāieplāno arī budžets. Mēs esam lūguši PBLA, lai viņi apzina, kur potenciāli ir cilvēki, kas veidotu iecirkņus. Savlaicīgi ir jāgatavojas visiem, un procesam jābūt labi koordinētam, tāpēc valstīs uz vietām būs nepieciešami koordinatori, kas pārzina vietējās kopienas. Jāieplāno nauda gan telpu īrei, gan atalgojumam cilvēkiem, kas strādās iecirkņos. Esam apzinājuši, kādi ir bijuši klupšanas akmeņi, un īpaši strādāsim pie komunikācijas uzlabošanas. Tā nav nejaušība, ka lietas labi sanāk, bet gan pamatīgs sagatavošanas darbs.
Šeit es gribu atzīmēt to, kas daudziem būs pārsteigums – kopumā ņemot, Latvijas vēlēšanu sistēma, salīdzinot ar citām valstīm, ir ļoti iekļaujoša. Mēs bieži esam neapmierināti ar to, kas un kā ir, bet, manuprāt, ir svarīgi paskatīties apkārt. Mūsu sistēma parāda ārkārtīgi lielu uzticēšanos no valsts puses attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem. Esmu konferencēs stāstījusi, ka Saeimas vēlēšanās mēs atveram iecirkņus ne tikai vēstniecībās, bet arī ārpus tām, un citu valstu pārstāvji par to patiesi brīnās.
Man gribas domāt, ka tie mūsu cilvēki, kas dzīvo ārvalstīs, ir milzīgs spēks, patiešām. Ja vien mēs varam atrast sevī iemeslu, lai ietu un balsotu, tas ir milzīgs spēks, kas var mainīt ārkārtīgi daudz.
I.M.: Paldies par sarunu!

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.
FOTO: baltic-ireland.ie