“Ja es neko latvisku nedaru, tad kas es vispār esmu?”

Jauniešu organizācija Eiropas jaunieši (EJ) ir reģistrēta Latvijā un darbojas kopš 2020.gada. Nesen biedrībā tika ievēlēta jauna valde un par tās vicepriekšsēdi kļuva Paula Kļaviņa, bioloģijas doktorantūras studente no Dublinas. Viņa no Luksemburgas, kur dzīvoja ar savu ģimeni, uz Īriju atbrauca, lai studētu Trinity koledžā, un vispirms šeit ieguva bioķīmijas zinātņu bakalaura grādu.

Viņa smejas, ka par doktora grādu nav tā īsti pat domājusi, taču, kad pēc bakalaura studijām piedāvāts interesants pētniecisks projekts, viņa piekritusi. Šeit izglītības sistēma ļauj iestāties doktorantūrā bez maģistra grāda iegūšanas un Paula to arī izdarīja. Tagad viņa strādā pētnieciskā laboratorijā, kur doktora darba ietvaros veic pētījumus, kas saistīti ar imunoloģiju un sirds slimībām.
Skatoties uz meitenīgo un smaidīgo Paulu, neizbēgami raisās jautājums: “Kāpēc tieši bioķīmija?” Jaunā sieviete atbild, ka skolā viņu ļoti interesēja bioloģija un ķīmija un bioķīmija bija loģisks to abu savienojums, bet vispār viņai ļoti patīk saprast, kā lietas notiek līdz pašiem dziļumiem, līdz molekulām.
“Pētniecībā tagad ir forši tas, ka ir kaut kāds jautājums, un ir jāizdomā, kā uz to atbildēt, ar kāda veida eksperimentiem, kā kaut ko samainīt, lai atbildētu uz to, kas tevi interesē. Tu izdomā, kas ir problēma, tad izdomā, kā to atrisināt, tiec līdz rezultātiem un – esi atrisinājis problēmu! Izklausās ļoti viegli, bet tas nav viegli, jo viss jau nenotiek tā pēc kārtas.”
Doktora darbs Paulai jānodod jau jūlijā, tāpēc tam tiek veltīta lielākā daļa viņas laika, taču viņa turpina arī darboties EJ.
Viņa stāsta, ka ideja par jauniešu platformas izveidi gaisā virmoja jau ap 2019.gadu un pirmsākumi tai meklējami “Jauno līderu skolā”. Vienā no seminārnometnēm, kas notika Vācijā, Freiburgā, jaunieši nolēma, ka viņiem ir nepieciešama organizācija, kas var apvienot latviešu jauniešus Eiropā. Paula stāsta, ka tobrīd bija Eiropas Latviešu apvienība (ELA), kura vairāk domāta pieaugušajiem, bērniem bija skoliņas gandrīz katrā Eiropas valstī, taču “pa vidu” nebija nekā. Tāpēc iniciatoru grupa vēlāk satikās Latvijā, nodefinēja organizācijas mērķus, izstrādāja statūtus un drīz arī piereģistrēja biedrību.
“Biedrība tika reģistrēta Latvijā, jo tā ir vieta, kur mēs, kas dzīvojam dažādās valstīs, varam satikties klātienē. Viens no mērķiem bija arī radīt vietu, kur jaunieši var tīkloties. Ja tu, piemēram, aizbrauc uz jaunu valsti, par kuru tu neko nezini, tad ir biedrība, kur var atrast cilvēkus, kas dzīvo šajā valstī un pajautāt, kas tur notiek. Otrs mērķis bija pārstāvēt jauniešu viedokli dažādās organizācijās. Piemēram saistībā ar VAD, obligāto valsts aizsardzības dienestu, tieši EJ ir tā, kas ir pārstāvējuši diasporas jauniešu viedokli. Pirms tam kopā ar ELA tika rīkotas diskusijas un pārrunas, lai izzinātu, ko jaunieši par to domā.”
EJ ir apvienojusi 60 biedrus no 15 valstīm, bet no Īrijas biedrībā pašlaik darbojas tikai Paula un viņa atzīstas, ka īsti nesaprot, kāpēc nav atsaucības no šejienes jauniešiem, ņemot vērā, ka te ir daudz gan aktīvu latviešu pieaugušo, gan bērnu. Viņa saka, ka viskuplāk biedrībā ir pārstāvēta Lielbritānija un Nīderlande un pārsvarā tie ir jaunieši, kas ir aizbraukuši uz turieni studēt.

“Briselē ir daudz jauniešu, kuri grib darīt kaut ko latvisku. Tas ir līdzīgi kā man, es arī kopš bērnības to darīju un man ir svarīgi to turpināt. Kad pārvācos uz Īriju, sāku dziedāt korī, bet man tomēr gribējās kaut ko darīt kopā ar saviem vienaudžiem. Tad es aizbraucu uz 2×2 nometni. Tā ir bijusi arī Īrijā, bet diemžēl arī tur no šejienes piedalījās tikai 4 vai 5 jaunieši.”
Iestāšanās biedrībā ir vienkārša – jābūt 18-30 gadu vecumā, jāaizpilda pieteikuma anketa biedrības mājas lapā https://eiropasjauniesi.lv/, jāsagaida, kad valdes sēdē tā tiek apstiprināta, pēc tam jāsamaksā biedru nauda 20 eiro gadā un cilvēks ir pieņemts. Kļūstot par biedru, ir iespēja kopīgi darboties ar citiem jauniešiem, ir pieejami visi EJ pasākumi, no kuriem daudzi joprojām notiek online. Tā kā biedrība ir dibināta pandēmijas laikā, kad vienīgā iespēja satikties bija virtuāli, organizācija vislielāko pieredzi ir guvusi tieši attālināto pasākumu rīkošanā. Paula stāsta, ka šogad gan ir plānots vairāk darīt arī klātienē, jo ir saprotams, ka cilvēkiem ir apnikuši pasākumi pie datora.
Viens no ikgadējiem EJ organizētajiem klātienes pasākumiem ir “Olimpiskais Lāčplēsis”, tas ir sporta pasākums, kurā var piedalīties jebkurš Eiropas jaunietis, arī tie, kas nav organizācijas biedri. Nozīmīgākais biedrības pasākums “Pasaules latviešu jauniešu forums” notika pagājušo Dziesmu un deju svētku laikā un uz to sabrauca jaunieši no visas pasaules. Paula stāsta, ka tas bija lielisks pasākums ar vērtīgu pieredzes apmaiņu, un EJ ir nolēmuši, ka tas tiks rīkots arī turpmāk Dziesmu svētku gados, kad ļoti daudzi latvieši no dažādām pasaules valstīm ierodas Latvijā.
Tagad EJ jaunieši domā par pasākumu ciklu, kura ietvaros vidusskolas vecuma jauniešiem būtu iespēja uzzināt par studiju iespējām dažādās Eiropas valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Vācijā u.c., un uzdot jautājumus tieši tur studējušiem jauniešiem.
Jautāta, kāpēc izlēma darboties šajā organizācijā, Paula atbild, ka viņai vienmēr ir gribējies satikt līdzīgi domājošus latviešu jauniešus no citām valstīm, vienmēr ir bijusi vēlme darīt kaut ko latvisku, kaut vai lai saglabātu latviešu valodu. Viņa saka, ka ikdienā latviski nerunā ne ar vienu, vienīgi ar mammu pa telefonu. Paula pagājušajos Dziesmu un deju svētkos Latvijā piedalījās ar Eiropas jauniešu deju kopu, ko dibināja EJ cilvēki, un atzīst, ka tas viņai ļoti patika, tāpēc gribējās iesaistīties organizācijas darbā.
Par EJ nākotnes plāniem tieši Īrijā viņa saka, ka ir jādara kāda lieta, kas varbūt nav obligāti saistīta ar latviskumu, bet kur tiekas latviešu cilvēki, papļāpā, dara kaut ko, kas nav saistīts ar latviešu kultūru.
“Viens no mērķiem, kāpēc tika dibināta EJ biedrība bija tas, ka tiem, kas gribēja iesaistīties latviskās aktivitātēs, bija vai nu jādzied, jādejo, vai jāspēlē teātris. Ja tu negribēji darīt šīs lietas, nekā cita nebija. Kopš ir EJ, varu tikties ar domubiedriem, mums ir bijušas diskusijas par politiku, par vēlēšanām, par citām aktuālām tēmām. Tāpēc ir sports, pārgājieni, tāpēc ir politika. Tiem jauniešiem, kuru intereses nav saistītas ar kultūru, kuri meklē domubiedrus, ir iespēja pieslēgties Eiropas jauniešiem. Bet mums ir daudzi, kuri dara visu – dzied koros, dejo un arī iesaistās EJ.”
Paula min, ka viena no idejām ir Zaļajā salā sarīkot jauniešu pārgājienu, jo šeit ir daudz interesantu maršrutu, taču tas vēl tikai tiek plānots. Tuvākais EJ klātienes pasākums paredzēts Dublinā pavisam drīz, marta beigās. Paula aicina līdzīgi domājošus latviešu jauniešus vienkārši iepazīties, parunāties un būt kādu brīdi kopā. Ikviens jaunietis var pievienoties 30. martā plkst. 17:00 krodziņā Bar Rua (32 Clarendon Street, Dublin 2, D02 HX66).
Jautāta par to, kas viņai liek, neraugoties uz aizņemtību, joprojām darboties biedrībā, Paula atbild: “Man ir nācies tik daudzas reizes pārvākties, ka latviskums bija vienīgais, kas nekad nemainījās. Tāpēc man vajag to uzturēt. Es nejūtos kā īriete, luksemburdziete vai belģiete, es tomēr esmu latviete. Un ja es neko latvisku nedaru, tad kas es vispār esmu? Tagad es esmu sadraudzējusies ar EJ cilvēkiem un gribu turpināt ar viņiem kaut ko darīt. Tas ir mans latviskais hobijs.”

Mediju projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild tā autore I.Mieze.

FOTO: eiropasjauniesi.lv