Vieta, kur smelties Lāčplēša spēku tālākam darbam

Daugavas krastos, Lielvārdes pilsētā, Andreja Pumpura Lāčplēša muzejs no 4. līdz 7. augustam bija vieta, kur pulcējās 30 latviešu valodas skolotāji (gan pārsvarā skolotājas ar pāris stiprā dzimuma pārstāvjiem), un jautrā gaisotnē mācījās, dalījās pieredzē, bet galvenais – sadraudzējās un vairs nejutās, ka darbojas vienatnē. Ne visi kursu dalībnieki bija skolotāji ar pedagoģisko izglītību – daudzi pasniedzēji sestdienas un svētdienas skoliņās ir enerģiski vecāki, kas, apņēmības pilni, kļuvuši par skolotājiem savā brīvajā laikā.

Kopumā kursos piedalījās skolotāji no 13 valstīm – Austrālijas, Luksemburgas, Dānijas, Zviedrijas, Krievijas, Austrijas, Beļģijas, Ungārijas, ASV, Somijas, Šveices, Nīderlandes un Latvijas. Daži jau 2008. gada jūlijā bija piedalījušies IZM un PBLA kopīgi rīkotajā skolotāju konferencē, citi LVAVA (Latviešu valodas apguves valsts aģentūras) rīkotajos diasporas skolotāju kursos 2008. gada augustā. Daži pirmoreiz tikās ar tik skaitliski apjomīgu ārzemju latviešu skolotāju grupu.
Kursus rīkoja nule nodibinātā Latviešu valodas aģentūra (LVA), kas ir jauna aģentūra, kas tapusi, apvienojoties LVAVA ar VVA (Valsts valodas aģentūru).
Kursos bija gan nopietni brīži, kur lekciju formatā pasniedza informāciju par Eiropas valodu portfeli, bilingvālo mācību metodiku un Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodas apguvei, gan ļoti radoši momenti, kur skolotājiem bija jāveic uzdotu uzdevumu grupā un rezultātu jāpasniedz pārējiem kursu dalībniekiem. Viens no jautrākiem brīžiem bija vienas grupas sniegums par pašizdomātu pigmeju cilti, kur katrs individuāli spēja atjautīgi pievienot savu devumu, tādējādi nodrošinot jautrību un smieklu šalti klausītājos. Bijušās Ķīpsalas Internacionālās Sākumskolas pasniedzējas, Baiba Jurjāne un Arita Lauka, burtiski ierāva visus klātesošos informācijas virpulī ar savu saistošo stāstījumu un virkni praktiskiem piemēriem. Viņas parādīja dalībniekiem, cik vienkārši var izveidot klasē strukturētu, mājīgu vidi, kā ar minimāliem līdzekļiem ar bērnu pašu līdzdalību var izgatavot mācībvielu, kā sastādīt stundas, kur vienā grupā ir bērni ar atšķirīgiem valodas līmeņiem, un daudz ko citu. Skolotāju lielā pieredze plūda no abām pasniedzējām, kā no pārpilnības raga, un gandrīz vai pietrūka laika parādīt visu, kas bija paņemts līdz.
Bilingvālās izglītības “multiplikatores” (pasniedzējas) Anita Šaltāne un Dace Anstrate arī ļoti interesantā veidā ar audiovizuālu materiālu palīdzību un daudzām grupu nodarbībām pasniedza komunikatīvo pieeju latviešu valodas mācīšanā, kas ir sekmīgi jau gadiem ilgi pielietota, apmācot bērnus, kas apmeklē mazākumtautību skolas Latvijā. Ļoti vērtīgi bija mācīties par stundu struktūru, iesildīšanās nodarbībām stundas sākumā un nobeiguma aktivitāti stundas beigās.
Savā daudzos gados gūtajā pieredzē dalījās ilggadīgais Melburnas latviešu vidusskolas pārzinis Kārlis Brēmanis – viņš deva pārskatu par mācībvielu, ko ir veiksmīgi izmantojis, mācot pusaudžiem latviešu literatūru Melburnā. Šī pārskata “nagla” bija stāsta “Pistole un margarīns” dramatizējums ar pašmāju aktieriem un traģikomiskām beigām.
Bija daudz iespēju šo trīs dienu laikā iepazīt vienam otru – skolotāji savstarpēji sarunāja pieredzes apmaiņas braucienus, izveidojās draudzības, viens otram izklāstīja savas rūpes, tika kopīgi meklēti risinājumi, bet galvenais – viens otram deva spēku un motivāciju turpināt šo pašaizliedzīgo darbu.
Kursu gaitā bija iespēja apmeklēt mācību grāmatu izdevniecību “Lielvārds”, ko varēja sasniegt kājām no kursu norises vietas. Kursos arī ļoti aizraujošā veidā pasniedza ļoti vienkāršu, bet efektīvu Lāčplēša eposa dramatizējumu ar kursu dalībnieku līdzdarbošanos. Pumpura muzeja šķietami klusā darbiniece pārtapa par varenu teicēju, kas visus tā iesaistīja un aizrāva, ka Andreja Pumpura biogrāfija un Lāčplēša eposa sižets vēl ilgi paliks atmiņā. Viela pārdomām – ja grūti ar skolniekiem izlasīt Lāčplēsi, tad šis variants nodrošina “īso kursu”.
Pēdējā vakarā Krūmiņu dzimta (Jānis Atis Krūmiņš, Inese Krūmiņa un viņu bērni ar savām otrām pusēm) sniedza ļoti savdabīgu koncertlekciju, kur ģimene divu stundu gaitā konspektīvi sniedza seno latviešu gadskārtu kopsavilkumu gan caur stāstījumu, dziesmām, gan rotaļām, kur, protams, visi kursu dalībnieki tika iesaistīti. Šīs dižās ģimenes locekļi ir arī folkloras kopu Vilki, Vilcenes un Vilkači dalībnieki.
Daudz iegūts, daudz jautri piedzīvots šajos kursos. Galvenais, kursos pasniedza pietiekoši daudz praktiskas vielas, ar ko skolotāji varēja justies kā Lāčplēsis – pienācīgi apbruņoti ar mācību ieročiem, lai varētu turpināt cīnīties par latviešu valodas pastāvēšanu arī ārpus Latvijas. Paldies kursu organizētājiem par situācijas izpratni, izvēloties lektorus, un par to, ka radījāt tik mājīgu un radošu gaisotni!

Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes vietniece sadarbībā ar Latviju

FOTO: Māra Moore