3. novembrī Čehijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lisabonas līgums atbilst valsts Konstitūcijai. Tas nozīmē, ka divu gadu ilgais Lisabonas līguma ratifikācijas process tuvojas beigām un līgums varētu stāties spēkā jau pēc diviem mēnešiem, ziņo Saeimas ES informācijas centrs.
Šī bija otrā Konstitucionālajā tiesā iesniegtā prasība veikt pārbaudi par Lisabonas līguma atbilstību valsts pamatlikumam. Pirms gada tiesa jau bija atzinusi, ka līgumā iekļautās normas nav pretrunā ar Čehijas konstitūciju.
Lisabonas līguma ratifikācijas kavēšanās Čehijā galvenokārt bija saistīta ar tās prezidenta Vaclava Klausa iebildumiem pret šo dokumentu. V. Klauss vairakkārt uzsvēra, ka jaunais līgums ierobežos dalībvalstu suverenitāti un apdraud demokrātiju Eiropas Savienībā.
Pēc tam, kad šā gada 2. oktobrī Īrijas iedzīvotāji referendumā pārliecinoši nobalsoja „par” Lisabonas līgumu un Polijas prezidents Ļehs Kačiņskis 10. oktobrī parakstīja ratifikācijas aktu, V. Klauss bija spiests piekāpties.
29.-30. oktobra Eiropadomes samitā, kurā ES dalībvalstis vienojās piešķirt Čehijai izņēmuma tiesības ES Pamattiesību hartā, Čehijas prezidents paziņoja, ka parakstīs Lisabonas līgumu. Šīs izņēmuma tiesības garantē, ka pēc Otrā pasaules kara no Čehoslovākijas izraidītie vācieši nevarēs Čehijai izvirzīt mantiskās prasības.
Saskaņā ar Čehijas likumdošanu, šodien pieņemtais Konstitucionālās tiesas spriedums ir pēdējais formālais šķērslis līguma parakstīšanai. Sagaidāms, ka Lisabonas līgums varētu stāties spēkā jau janvārī. Tomēr, kā raksta EUobserver, Francijas prezidents N. Sarkozi ir paudis cerību, ka tas notiks jau decembrī, ko neizslēdz arī ES likumdošana.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie