Par ko liecina statistika.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2007.gada septembrī veiktā privāto īres dzīvokļu izlases veida apsekojuma rezultāti, grūtības samaksāt dzīvokļa īri un komunālos pakalpojumus bija 42% īrnieku un 12% īrnieku bija parādi par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem.
Dati apliecina, ka privāto dzīvokļu īrnieki Rīgā 2007.gada septembrī vidēji maksāja 122 santīmus par kopējās platības vienu kvadrātmetru mēnesī, republikas pilsētās (neieskaitot Rīgu) – 79 santīmus, pārējās pilsētās un laukos – 60 santīmus.

Vairākkārtīgi ir pieaugusi maksa arī par privatizēto dzīvokļu apsaimniekošanu.
Skaitļi tikai vēlreiz parāda, ka problēmas Latvijā pieaug. Var, protams, apgalvot, ka daļa īrnieku ir ļaunprātīgi nemaksātāji, bet, vērojot patēriņa preču cenu un inflācijas pieaugumu, nav šaubu, ka arvien straujāk palielināsies to cilvēku skaits, kas vienkārši nespēs samaksāt ikdienas rēķinus.
GfK Baltic janvārī veiktais pētījums liecina, ka pieaugot inflācijai un pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, 38% Latvijas iedzīvotāju domā turpmāk izvēlēties lētākus piedāvājumus, savukārt 26% plāno samazināt atsevišķu pārtikas produktu pirkumus, un tikai 12% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu patēriņa ieradumi nemainīsies. Cilvēki pēc 55 gadiem, pensionāri un cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk nekā pārējo demogrāfisko grupu respondenti samazinās patēriņu tādās grupās kā ikdienas pārtika (apstiprinoši atbildēja 40% respondentu šajā vecuma grupā), žurnāli, avīzes, grāmatas (30% šajā vecuma grupā).
Mājoklis un ēdiens – divas cilvēka pamata vajadzības, kuru apmierināšanas iespējas Latvijā kļūst arvien sarežģītākas. Pagaidām nav pamata cerībām, ka ekonomiskais stāvoklis valstī varētu uzlaboties – valdība šķiet atmetusi ar roku inflācijas apkarošanai un ķērusies pie iekšzemes kopprodukta. Vienīgi pieklusuši valstsvīru publiskie aicinājumi tautai – esiet apdomīgi, taupiet un ekonomējiet. Protams, nav jau vairs uz kā rēķina ekonomēt – liela daļa iedzīvotāju var atļauties tikai lētākos pārtikas produktus, ir atteikušies no kultūras pasākumu apmeklējumiem, grāmatu, laikrakstu un žurnālu lasīšanas, nemaz nerunājot par mājokļa remontu vai došanos ceļojumos.
CSP dati liecina, ka kopš pagājušā gada janvāra ražotāju cenas vidēji pieaugušas par 10,9%, tai skaitā vietējā tirgū realizētajai produkcijai – par 15,1%, bet eksportētajai produkcijai – tikai par 5,2%. Neesmu ekonomiste, bet, manuprāt, tas izskatās vienkārši pēc iedzīvošanās uz savas tautas rēķina. Par šo lietu varētu ieteikt padomāt tiem, kuri tik aktīvi visās savas Dzimtenes nelaimēs vaino tos tautiešus, kas sev labāku dzīvi gādā pašu rokām – nebūt ne vieglā darbā citur pasaulē.