“Īrijas iestādes būtu reaģējušas ātrāk, ja cietušās būtu īru sievietes”

The Irish Times sociālo lietu korespondenta Jamie Smith Latvijā veiktais pētījums un publicētais raksts par fiktīvajām laulībām, šķiet, jau izraisījis viļņošanos gan masu medijos, gan Īrijas tiesībsargājošās iestādēs, gan valdības līmenī.
Gardas vadība paziņojusi, ka tuvāko nedēļu laikā tās vadītāju komanda dosies uz Latviju, lai beidzot kopā ar saviem partneriem ķertos klāt cīņai pret viltus laulībām.

Savukārt Īrijas Tieslietu ministrija jau pasteigusies noraidīt apgalvojumus, ka līdz šim tikuši ignorēti Latvijas iestāžu izteiktie ierosinājumi attiecībā uz šo problēmu. Ministrija apgalvo, ka turpina koncentrēt uzmanību uz vīriešu pārvietošanos uz Īriju, it īpaši no Pakistānas un Bangledešas, tā kā daļa no viņiem apprec sievietes no ES valstīm, visbiežāk no Latvijas, ar vienu vienīgu mērķi – iekļūt citās Eiropas Savienības valstīs.
Tieslietu ministrijas pārstāvis žurnālistiem apstiprināja, ka Īrijas laulību reģistratoriem ir izsniegtas jaunas vadlīnijas, kuras ietver šādas jaunas prasības:
*Visām ārvalstīs izsniegtām dzimšanas apliecībām jābūt apstiprinātām ar oficiālu zīmogu vai valsts vēstniecības vēstuli, kas apliecina tā autentiskumu.
*Tulkiem jābūt no neatkarīgām apstiprinātām tulkošanas kompānijām.
*Tiek ierobežots cilvēku skaits, kas drīkst ierasties laulību reģistratora birojā, kad pāris iesniedz pieteikumu laulībām.
*Ja nav iespējams noteikt personas ģimenes stāvokli, reģistrators var pieprasīt oficiālu vēstuli no vēstniecības, kas apliecina, ka persona drīkst precēties.
*Stingrākas personas identifikācijas prasības.
Attiecībā uz Jamie Smith ziņojumā pausto faktu, ka jau pagājušajā gadā Latvijas valdība lūdza Īriju ieviest stingrākus pasākumus, partijas Fine Gael pārstāvis ārlietu komisijā Sean Barrett vērsies pie ārlietu ministra Micheál Martin ar prasību precizēt, vai pieprasījumi no Latvijas varas iestādēm tiešām tika faktiski ignorēti.
Latvijas Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un policijas amatpersonas norādījušas, ka ir neapmierinātas ar Īrijas valdības lēno reakciju attiecībā uz šo problēmu. Jau kopš 2006.gada Latvijas policija veic izmeklēšanu saistībā ar viltus laulībām, un vērsusies arī Gardā, taču no šīs puses bijis pilnīgs klusums. Kad griezušies Īrijas vēstniecībā Rīgā, tur saņemta atbilde, ka fiktīvās laulības Īrijā nav īpašs noziegums.
“Līdz 2009.gada vasarai fiktīvo laulību organizatori varēja būt pārliecināti, ka Īrijas policija nedarīs neko. Garda klusēja kā zaķi,” stāsta Arturs Vaišļa, Latvijas policijas nodaļas cīņai pret cilvēktirdzniecību vadītājs. “Tā bija līdz brīdim, kad organizatori sāka pielietot spēku, krāpšanu, izvarošanas un masveida izvarošanas.” A. Vaišļa uzskata, ka Īrijas iestādes būtu reaģējušas ātrāk, ja ļaunprātīgi tiktu izmantotas īru sievietes.
Vairākas ES valstis paudušas satraukumu par fiktīvajām laulībām kā bīstamu, valstu drošību apdraudošu iespēju teroristiem iegūt uzturēšanās tiesības Īrijā, kas ļautu tiem brīvi ceļot Eiropas Savienībā.

FOTO: baltic-ireland.ie