Nu jau vairākus gadus no Latvijas un Īrijas sabiedrības uzmanības loka nepazūd fiktīvo laulību problēma, par kuras aktualitāti vairs nešaubās arī abu valstu atbildīgās institūcijas. Starp Latvijas pilsonēm un melnīgsnējiem trešo valstu vīriešiem noslēgto precību skaits nemazinās.
Visskaidrāk šīs problēmas apmērus var saskatīt LR vēstniecības Dublinā konsulārajā daļā, kur potenciālās līgavas ierodas pēc nepieciešamajiem dokumentiem. Vēstniecības darbinieki stāsta, ka katru nedēļu pie viņiem nāk vidēji 5-6 sievietes, kurās ar pieredzējušu aci skaidri saskatāma potenciālā „līgava”.
Vērojumi liecina, ka ik pa laikam mainās metodes, ar kādām strādā vervētāji. Kad šis bizness tika aizsākts, laulību organizatori potenciālās līgavas visbiežāk uzrunāja tieši, solot naudu par fiktīvajām precībām. Cits jautājums – vai šādi apprecētās apsolītos eiro dabūja vai nē, bet toreiz tika runāta nosacīti skaidra valoda. Kad sabiedrībā sāka virmot dažnedažādas runas un vervētājiem potenciālie upuri sāka uzdot nepatīkamus jautājumus, viņi kļuva rafinētāki. Tad īstie nodomi tika slēpi aiz skaistiem vārdiem, uzmanības un „mīlestības” apliecinājumiem un dāvanām. Negodīgi, taču sievietes, kuras uz to „iekrita”, vismaz teorētiski bija spējīgas izvērtēt situāciju un apzināti pieņemt lēmumu – ticēt vai nē.
Šobrīd taktika ir mainījusies atkal. Potenciālās „līgavas” tiek sameklētas īpaši vientiesīgu dzīves pabērnu vidū, kuras diemžēl tikai juridiski ir lemtspējīgas. Reālajā dzīvē šīs sievietes visbiežāk nav spējīgas izvērtēt situācijas un lēmumus, kurus viņām „piespēlē” citi.
Viņas ir ļoti jaunas un nepieredzējušas (tikko sasniegušas 18 gadu vecumu), ar ļoti zemu izglītības un inteliģences līmeni, nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, no daudzbērnu ģimenēm vai ir bārenes un visbiežāk – no Latvijas mazpilsētām un lauku rajoniem. Nereti tās ir arī jaunas un ne tik jaunas vientuļās mātes, kurām Latvijā palikuši 2, 3 vai vairāk bērni.
Tieši šīs tendences ārkārtīgi satrauc vēstniecības darbiniekus. Konsulārās daļas vadītāja Vija Buša uzskata, ka šajā situācija nevar runāt par naudu vai aprēķinu, bet tikai par cilvēktirdzniecību. Tieši vēstniecības darbiniekiem pēc tam jārisina neskaitāmas situācijas, kad nelaimīgās sievietes jāglābj no dažāda veida vardarbības – seksuālas, fiziskas un emocionālas.
Fiktīvo laulību bizness Īrijā iespējams dēļ likumu „robiem”, kurus likumdevēji viņiem vien zināmu iemeslu dēļ nesteidzas labot.
Īrijas atbildīgās institūcijas – imigrācijas dienests, Garda un laulību reģistrāciju birojs – konsultāciju līmenī atzīst, ka nepieciešams mainīt ne vien Imigrācijas likumu, kura izmaiņas tiek apspriestas jau vismaz gadu, bet arī Civilās reģistrācijas likumu. Šobrīd ne Gardai, ne laulību reģistratoriem praktiski nav tiesību iebilst pret laulībām arī tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka tās ir fiktīvas. Saskaņā ar pastāvošo likumu, laulība tiek noslēgt pat tad, ja viens no potenciālajiem laulātajiem (visbiežāk – vīrs) valstī uzturas nelegāli. Institūciju pārstāvji piekrīt, ka situācija ir jāmaina, taču valdības līmenī paveiktais mērāms ar apaļu nulli.
Skaidrs, ka fiktīvo laulību problēmas risināšanā ir iesaistītas ne vien Īrijas, bet arī Latvijas atbildīgās iestādes. Šobrīd Latvijas likumsargi var saukt pie atbildības fiktīvās līgavas un šādu laulību organizatorus Latvijā, taču tiem nav iespēju ietekmēt Īrijā notiekošo. Tomēr drīzumā sagaidāmi likuma grozījumi, kas šo situāciju varētu mainīt.
Kā mūs informēja Latvijas vēstnieks Īrijā Pēteris Elferts, Latvijas puse šonedēļ plāno izmantot arī starptautiskus instrumentus, lai mēģinātu ietekmēt Īriju pieņemt nepieciešamos likumu grozījumus. Ceturtdien Ženēvā, ANO sesijā, tiks izskatīts Īrijas ziņojums par cilvēktiesību jautājumiem. Saskaņā ar protokolu, pārējām dalībvalstīm ir tiesības uzdot jautājumus un iesniegt rekomendācijas. Izmantojot šo gadījumu, Latvija iesniegs Ārlietu ministrijas sagatavotas rekomendācijas saistībā ar fiktīvo laulību jautājumu. Ieteikumos būs ietverts aicinājums Īrijai mainīt Civilās reģistrācijas likumu, paredzot tiesības gardai un laulību reģistratoriem iebilst pret laulībām, ja pastāv aizdomas, ka tās ir fiktīvas, kā arī gadījumos, kad kāds no potenciālajiem laulātajiem valstī uzturas nelegāli. Otra rekomendācija – mainīt arī Krimināllikumu, paredzot kriminālatbildību fiktīvo laulību organizatoriem un vervētājiem, kā arī atzīt fiktīvo laulību upurus par cilvēktirdzniecības upuriem.
Šādai „starptautiskai kaunināšanai” varētu būt sagaidāms arī kāds reāls rezultāts, jo, saskaņā ar protokolu, Īrijai noteiktā laika periodā nāksies valdības līmenī izskatīt rekomendācijas un sniegt atbildes par to ieviešanu vai pamatot to noraidīšanu.
Līdzko izdosies panākt likumu grozījumu pieņemšanu Īrijā, krietni trūkties nāksies fiktīvo laulību organizatoriem un īpaši – vervētājiem/ām. Šo personu vārdi vairumā gadījumu ir likumsargiem gan Latvijā, gan Īrijā labi zināmi jau tagad, atliek vien sagaidīt likumu.
Taču pagaidām – īpašs lūgums potenciālo latviešu „līgavu” tuviniekiem. Vēstnieks Pēteris Elferts aicina: „Vecāki, radinieki, sekojiet līdzi tam, ko jūsu mīļie cilvēki dara ārzemēs! Izvērtējiet viņu stāstīto par darbu, mājokli, naudu un viņu dzīvi. Nepieļaujiet, ka šī dzīve tiek sabojāta ar fizisku vardarbību, izvarošanu un seksuālo vardarbību. Atgūt zaudēto nevarēs visu mūžu.”
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Mans berns neies bernudarza vai skola kopa ar chubriku!!!
Un kas ir chubriks?
Pakistanieshi un Indieshi!
Tādā gadījumā tev nāksies meklēt privātskolotāju, ja reiz Tava atvasīte,lolojums jūtās tik apdraudēts no pakistāniešiem. Nedomāju ka Īrijā ir kāda skola,kurā nebūtu kaut viens šo tautību pārstāvis. Varbūt var uzzināt, kādi riski un apdraudējumi varētu būt sagaidāmi no viņiem. Droši vien daudzus vecākus Īrijā tas varētu interesēt. Esi tik laipns un padalies informācijā.
Es loti ceru, ka mans berns nekad nemaciisies kopaa ar latviesu bernu, piemeram ar Vladimira berniem. Es loti ceru Rasists.