Svētbrīdis Dublinā par godu valsts svētkiem

Tieši Latvijas dzimšanas dienā arī Īrijas latvieši pulcējās uz vienu no valsts svētku pasākumiem, kas šogad norisinājās Zaļajā Salā. Vācu luterāņu baznīcas mācītājmājā Lutherhaus Dublinā 18.novembra vakarā notika svētbrīdis, ko rīkoja LELB Latviešu draudze Īrijā kopā ar Katoļu misiju Īrijā.

Svētbrīdi vadīja abu draudžu mācītāji, tajā muzicēja luterāņu draudzes ansamblis Ilzes Ķeizares vadībā, kā arī akordeoniste Liene Dravniece. Klātesošos ar īsām uzrunām sveica gan luterāņu draudzes mācītājs Artis Druvietis, gan katoļu priesteris Andris Solims.
Mācītājs Artis Druvietis aicināja atcerēties, ka Latvijas garīgo un intelektuālo izaugsmi savulaik veicināja Brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustība. Kā atzinuši vairāki vēsturnieki, bez šīs Vidzemē aizsākušās kustības, iespējams, vairs nebūtu ne latviešu tautas, ne Latvijas valsts. Šobrīd mums visiem, gan tiem, kas Latvijā, gan tiem, kas plašajā pasaulē, jāsaprot, ka tikai garīga tautas atdzimšana un atgriešanās pie Dieva var veicināt mūsu valsts uzplaukumu. Mācītājs sacīja, ka varbūt tieši Īrija ir vieta, kas varētu būt šūpulis latviešu tautas garīgajai atmodai.
Priesteris Andris Solims mudināja uz drosmi. Uz drosmi darīt labus darbus un sirdī saglabāt gaišumu un ticību. Arī ticību uz savu valsti. Runājot līdzībās, priesteris aicināja atcerēties apustuli Pēteri, kurš spēja staigāt pa ūdens virsu, kamēr viņa ticība bija stipra, bet, līdzko sirdī iemājoja šaubas, Pēteris sāka grimt. Priesteris aicināja nemest ļaunuma un pārmetumu akmeņus uz Latviju, pārvēršot to par simboliskām kapenēm, bet darīt labus darbus. Un ticēt, ka reiz latviešu tauta būs vienota un varēs dzīvot savā zemē.
Pēc mācītāju uzrunas katrs, kas vēlējās, varēja aizdegt svecīti un sacīt savu aizlūgumu par Latviju, bet noslēgumā visi vienojās kopīgā lūgšanā „Mūsu Tēvs debesīs”, kā arī dziedot Latvijas valsts himnu.
Pēc svētbrīža klātesošajiem tika nolasītas Latvijas Trīszvaigžņu ordeņa kapteiņa Jāņa Rožkalna pārdomas par kristiešu lomu savas valsts izaugsmē – referāts, kuru viņš šī gada pavasarī nolasīja Rīgas luterāņu mācītāju sanāksmē. Tajā paustā pamatdoma – 18. gadsimta Brāļu draudžu kustība, kuras iespaidā dzima latviešu inteliģence, radās skolu un koru pirmsākumi un vēlāk, saskaņā ar 1938. gada statistiku, latvieši bija visizglītotākā un vispaēdušākā tauta tā laika pasaulē, tauta, kurai bija vislabākās sociālās garantijas Eiropā. Tagad atkal viss jāsāk no sākuma. Atgriešanās pie ļoti plašas kristīgi-konservatīvo un nacionālo vērtību pasludināšanas sabiedrībā varētu būt tas vienīgais ceļš, kurš garantētu mūsu nācijas izdzīvošanu šodien. Pretējā gadījumā – Latvija būs valsts bez nākotnes, un mūsu nākotne – bez savas valsts.
Vakara noslēgumā sekoja sirsnīgas sarunas un diskusijas pie kafijas un tējas tases.
Emocionālais un sirsnīgais pasākums šai reizē bija kupli apmeklēts. Svētbrīdī piedalījās arī Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts ar kundzi, Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā padomniece, Konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša un citi vēstniecības darbinieki, kā arī luterāņu un katoļu draudžu cilvēki un viesi.

FOTO: baltic-ireland.ie