Emigrācija palielina fiktīvo laulību un piespiedu darba gadījumu skaitu

Ņemot vērā Latvijas sociāli ekonomisko situāciju, cilvēki meklē dažādas peļņas iespējas ārzemēs. Tā rezultātā turpina pieaugt cilvēku tirdzniecības upuru skaits. Pēc biedrības „Patvērums „Drošā māja”” apkopotajiem datiem – cietušo skaits šā gada septiņos mēnešos jau ir pārsniedzis gadījumu skaitu, kas tika reģistrēts pērn visa gada garumā, portālam baltic-ireland.ie pavēstīja Rasa Saliņa.

Kā galvenās cilvēku tirdzniecības formas tiek identificētas – fiktīvo laulību slēgšana ar Trešo valstu valstspiederīgajiem, darba ekspluatācijas gadījumi un seksuālā izmantošana.

Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja: „Ja 2011. gadā 12 mēnešu laikā tika reģistrēti 57 cilvēku tirdzniecības gadījumi, tad 2012. gada pirmajos 7 mēnešos fiksēti jau 64 gadījumi, kad biedrības speciālisti iedzīvotājiem snieguši konsultācijas gan telefoniski, elektroniski, gan klātienē. No visām reģistrētajām konsultācijām 66% bijušas par fiktīvajām laulībām un 6% par seksuālas ekspluatācijas gadījumiem. 23% sastāda prevences nodrošināšana potenciālajos cilvēku tirdzniecības gadījumos. Ir skumji atzīt, ka pieaug darba ekspluatācijas gadījumu skaits, kas identificēts ārzemēs un procentuāli tas sastāda 5%”.

Salīdzinot ar 2011. gadu ir mainījies cietušo profils. Šogad gadījumu, kad jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, skaits pieaudzis par 14%, kopā sastādot 57% no visiem gadījumiem. Vecuma grupa no 26 līdz 30 gadiem – 22%, 41 līdz 50 gadiem sastāda 7%, un, savukārt, no 51-60 ir 14%. 77% ir vidusskolas vai augstākā izglītība. Šogad visbiežāk cilvēku tirdzniecības gadījumi reģistrēti Īrijā (57%), Anglijā (15%), Vācijā (14%), Beļģijā (7%), Šveicē (7%). Latvijas teritorijā šogad nav reģistrēti cilvēku tirdzniecības gadījumi.

Šī gada valsts apmaksātās sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros biedrība palīdzību sniegusi jau 15 cilvēku tirdzniecībā cietušām personām. Ņemot vērā tendenci upuru skaitam pieaugt, valsts ir dubultojusi finansu resursus upuru rehabilitācijai.

Biedrības statistika liecina, ka galvenokārt par cietušajiem ziņo Latvijas vēstniecības ārvalstīs, kā arī dažādas ārvalstu nevalstiskās organizācijas, Eiropols (Eiropas Policijas birojs) un citas. Tikai ļoti neliels skaits personu pēc palīdzības vēršas pašas vai par tām ziņo tuvinieki vai draugi.

Vija Buša, LR vēstniecības Īrijā padomniece: „Nepārtrauktā fiktīvo līgavu plūsma uz Īriju jau sešu gadu garumā liecina, ka preventīvajam darbam Latvijā vēl aizvien tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Arī vēstniecības rīcībā esošā informācija par darba apstākļiem Īrijā, kādos tiek nodarbināti daudzi Latvijas valstspiederīgie, īpaši sezonas darbos, norāda, ka personas darba spējīgā vecumā Latvijā nav pietiekami informētas par darba tiesībām Īrijā. Cilvēki nepietiekami pārvalda angļu valodu, lai stātos darba attiecībās ārvalstīs. Pagājušajā gadā vēstniecībā Īrijā tika sniegta palīdzība 89 potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem, bet šajā gadā līdz augustam palīdzība sniegta 54 gadījumos. Liela daļa palīdzības tika sniegta fiktīvās laulībās iesaistītām personām, kuru vidējais vecums pēdējos gados nepārsniedz 20 gadus. Vēstniecībā konstatēts, ka laika periodā no 2010. gada oktobra līdz šā gada 15. augustam saistībā ar fiktīvām laulībām Īrijā ieradušās 80 jaunietes, kuras dzimušas 1991. gadā vai jaunākas – daudzas no tām mazizglītotas un sociāli neaizsargātas”.

Sandis Barks, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta Politikas plānošanas nodaļas vecākais referents: „Runājot par piespiedu darbu, 2011. gada beigās Iekšlietu ministrija un Valsts policija sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un biedrību „Patvērums „Drošā māja”” ir izstrādājusi Cilvēku tirdzniecības darba ekspluatācijas nolūkā identificēšanas vadlīnijas, kas var sniegt atbalstu iespējamo cilvēku tirdzniecības gadījumu piespiedu darba nolūkā konstatēšanā un izmeklēšanā. Būtiskākās pazīmes kā atšķirt piespiedu darbu no darba tiesisko attiecību strīdiem, ir vardarbība vai vardarbības piedraudējums personai. Proti, piespiedu darba gadījumā persona tiek piespiesta veikt darbu vai sniegt pakalpojumus pret viņas gribu, lietojot vardarbību, draudus, viltu, kā arī, izmantojot personas atkarību no vainīgā vai bezpalīdzības stāvokli. Attiecīgi darba tiesisko attiecību strīdos nepastāv vardarbības, bet ir darba devēja un darba ņēmēja tiesiska rakstura konflikts.
Pašlaik Latvijas tiesvedībā atrodas tikai viens kriminālprocess par nepilngadīgo personu modeļu darba ekspluatāciju Itālijā. Jāatzīmē, ka pašreiz Latvijas teritorijā vēl nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības darba ekspluatācijas nolūkā gadījums, kas atbilstu Krimināllikuma 1541.pantam „Cilvēku tirdzniecība”. Vienlaikus 2011. gadā tika saņemts un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskatīts 31 iesniegums par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem darbā iekārtošanas jomā. Uzsākti 11 kriminālprocesi, kas saistīti ar iespējamo krāpšanos darbā iekārtošanas jomā, pieņemti 4 lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, veiktas 11 pārbaudes darbā iekārtošanas uzņēmumos. Cilvēku tirdzniecības gadījumi nav konstatēti. Pagājušajā gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumi sniegti divām personām, kas cietušas no darba ekspluatācijas ārvalstīs, taču cietušās personas nav lūgušas palīdzību šo valstu kompetentajās institūcijās vai organizācijās. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi arī preventīvo pasākumu sarakstu, kurus ņemot vērā, persona var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri ārzemēs”.
Ivonna Deisone, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas EURES (Eiropas Nodarbinātības dienests) menedžere: „EURES funkcija ir sniegt informatīvu atbalstu darba meklētājiem, kas meklē darbu Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) un Šveicē. Mūsu pakalpojumi vērsti, lai izglītotu darba ņēmējus. Visbiežāk uzdotie jautājumi mūsu konsultantiem ir par brīvajām vakancēm. Iedzīvotāji interesējas, kādus informācijas avotus izmantot, lai uzzinātu par iespējām strādāt ārvalstīs, kā pieteikties darbā, kādās profesijās un kurās valstīs visvairāk nepieciešami darbinieki. Tāpat ir jautājumi par darba likumdošanas jautājumiem – darba laiku, darbinieka tiesībām, atalgojumu, kā arī par dažādām reģistrācijas procedūrām – vai nepieciešama darba atļauja darbam ārzemēs, kā to iegūt, kā reģistrēt dzīvesvietu, kā un kur saņemt sociālās apdrošināšanas numuru, uzturēšanās atļauju. Protams, aktuālas tēmas ir arī nodokļu un sociālās nodrošināšanas sistēmas, bezdarbnieka pabalsta eksports, pensiju sistēma, kā arī pašnodarbinātās personas statusa iegūšana. Vislielākais individuālo konsultāciju skaits ir par darbu Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā, Somijā. Visizplatītākās nozares ir lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšana, ēdināšana un būvniecība. Personām, kuras plāno doties peļņā ārpus Latvijas, būtu svarīgi iegūt papildu informāciju pie mūsu konsultantiem, lai lēmuma pieņemšana par došanos strādāt uz ES/EEZ un Šveici būtu izsvērta un pamatota. Tādējādi cilvēks nodrošina sev maksimāli daudz informācijas par to valsti, uz kuru dodas. Aicinām ikvienu, kuri dodas strādāt ārpus Latvijas, izmantot EURES informācijas tīkla palīdzību!”

Lai brīdinātu iedzīvotājus par cilvēku tirdzniecības iespējamajiem riskiem, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” uzsāk informatīvo kampaņu „Pārdota brīvība”. Tās mērķis ir mazināt arvien pieaugošo cilvēku tirdzniecību un sniegt konsultācijas iedzīvotājiem par cilvēku tirdzniecības riskiem, iesaistot jautājuma risināšanā arī vairākas pašvaldības.

„Lai gan par cilvēku tirdzniecību un tās dažādajām formām tiek runāts ļoti plaši, cilvēku tirdzniecības upuru skaits nemazinās. Mēs meklējam dažādus ceļus, kā uzrunāt sabiedrību. Mēs meklējam vietas, kurās cilvēki savu uzmanību var veltīt, lai iepazītos ar informāciju par cilvēku tirdzniecību. Salīdzinājumā ar iepriekšējo informatīvo kampaņu*, kurā pievērsām šai problemātikai uzmanību ar īslaicīgu līgavu parādi, šoreiz ar mūsu sadarbības partneru – Philip Morris International un EuroAWK atbalstu, plānojam sabiedrību uzrunāt ar vides reklāmas palīdzību piecās lielākajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē. Ļoti ceram uz sabiedrības iesaistīšanos palīdzības sniegšanā, brīdinot savus tuviniekus un galvenais – neklusējot par tādiem gadījumiem. Aicinām ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties problēmas mazināšanā, informējot, kur var saņemt papildus informāciju, atturot līdzcilvēkus pārsteidzīgi pieņemt lēmumus, pievēršot uzmanību cilvēku tirdzniecības riskiem,” informē S. Zalcmane.

FOTO: biedrība „Patvērums „Drošā māja””