Rinkēvičs: līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem vēstniecībām pieaugs slodze 2013.gadā

Līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem, kas tostarp paplašinās iespējas saņemt dubultpilsonību un ko Saeima cer pieņemt nākamā gada sākumā, Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs varētu izjust pamatīgu papildu slodzi, tādēļ Ārlietu ministrija (ĀM) sarunās ar valdību cer panākt pagaidu risinājumu vismaz attiecībā uz visnoslogotākajām vēstniecībām, intervijā aģentūrai BNS atzina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Viena lieta, kurai mēs joprojām neredzam risinājumu, ir brīdis, kad Saeima grozīs Pilsonības likumu. Tad mums acīmredzot ar valdību par dažām vēstniecībām vajadzēs runāt atsevišķi, lai rastu vismaz pagaidu risinājumu. 2013.gads līdz ar to varētu būt dubultsmags,” prognozēja Rinkēvičs.

“Pirmkārt, daudziem Latvijas pilsoņiem beidzas pases derīguma termiņš, jo ļoti daudzas pases ir izsniegtas 2002. un 2003.gadā. Daudzi no šiem cilvēkiem pašlaik dzīvo Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, un viņi nāks mainīt pases. Otrkārt, ja līdz ar izmaiņām Pilsonības likumā parādās dubultpilsonība, tad mēs rēķināmies ar diezgan lielu cilvēku pieplūdumu, kas gribēs kārtot arī šīs attiecības,” uzskaitīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, dubultpilsonības jautājuma lielāko papildu slodzi izjutīs vēstniecības Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, kā arī ASV un Kanādā, kur dzīvo daudz Latvijas valstspiederīgo.

“Vēl viena kategorija ir tās valstis, kur mums vienkārši nav vēstniecību. Tāda valsts ir Austrālija, kur ir ļoti liela latviešu diaspora. Tāda valsts ir arī Brazīlija, un es zinu, ka tiem Brazīlijas latviešiem, kuru senči aizbrauca pat pirms tika dibināta Latvijas valsts, arī ir ļoti liela interese par šo dubultpilsonības procesu. Tā kā nākamgad vēstniecība Brazīlijā netiks atklāta, tad šis jautājums būs jārisina, sūtot mobilās pasu stacijas un mūsu darbiniekus, kas varētu braukt pa reģioniem un kaut kādā veidā šo procesu nodrošināt,” norādīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, kāda būs likuma grozījumu galīgā redakcija, un tas ietekmēs Ārlietu ministrijas aprēķinus par papildu izmaksām, ko ĀM pagaidām atturas prognozēt.

Latvijas vēstniecības ārvalstīs, kur, tāpat kā citur valsts pārvaldē, ekonomiskās krīzes laikā tika būtiski samazināts strādājošo skaits, kardinālus uzlabojumus pēdējā laikā nav jutušas, atzina ministrs.

“Lielākajā daļā vēstniecību gan darbinieku skaits nemainās. Tie parasti ir divi diplomāti un daži tehniskie darbinieki. Līdz ar to var teikt, ka zināmās lietās ir uzlabojumi, bet pilnībā apgalvot, ka diplomātiskais dienests tagad zeļ un plaukst, nevar. Tas arī nebūs viena vai divu gadu jautājums. 2009.gadā tika gan samazināti štati, gan algas, un straujš lēciens atpakaļ nav iespējams. Sekas mēs jutīsim vēl ilgi,” teica Rinkēvičs.

Tomēr pašlaik valdot zināma stabilitātes sajūta. “Mēs vairs nerunājam par finansējuma griešanu, bet varam paredzēt papildu naudu lietām, kas mums ir kritiski svarīgas, piemēram, prezidentūrai ES, darbam ar Latvijas uzņemšanu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, strādājam arī uz konsulārajiem jautājumiem,” paskaidroja ārlietu ministrs.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS