Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2008. gada jūlijā, salīdzinot ar 2008. gada jūniju, palielinājās par 0,3%.
Šā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieauga par 16,7%, tai skaitā precēm – par 16,4%, bet pakalpojumiem – par 17,4%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā bija cenu pieaugumam gaļai, gaļas izstrādājumiem un transporta pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.
Jūlijā cenas turpināja pieaugt svaigai gaļai (+2,3%), galvenokārt cūkgaļai. Dārgāki kļuva gaļas izstrādājumi (+3,9%), īpaši žāvētā gaļa, desas un gaļas konservi.
Otro mēnesi pēc kārtas strauji pieauga rīsu cenas (+19,8%). Dārgāki kļuva bezalkoholiskie dzērieni, saldumi, augļi, konditorejas izstrādājumi un svaigās zivis. Turpina palielināties jaunās ražas kartupeļu īpatsvars patēriņa tirgū, to vidējais cenu līmenis pieauga par 25,8%.
Vidēji par 6,6% pieauga transporta pakalpojumu cenas. Ieviešot jauno tarifu noteikšanas metodiku, par 28,0% sadārdzinājās starppilsētu autobusu biļetes. Vidēji par 17,4% biļešu cenas pieauga braucieniem pasažieru vilcienos.
Vidējais cenu līmenis degvielai pieauga par 1,6%, visstraujāk auto gāzei – par 4,3%.
Jūlijā dārgāki kļuva medicīnas (+2,5%), ēdināšanas (+0,7%), personīgās aprūpes iestāžu (+1,4%) un finanšu (+2,7%) pakalpojumi. Cenas pieauga ūdensapgādei, atkritumu savākšanai un citiem mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem. Noslēdzoties akcijām, pieauga kosmētikas un higiēnas preču cenas. Dārgāki kļuva medikamenti un grāmatas, pārsvarā mācību grāmatas un mācību palīglīdzekļi.
Turpinoties sezonas izpārdošanas kampaņām, par 6,4% samazinājās apģērbu, bet par 8,2% – apavu cenas. Akciju rezultātā lētāki kļuva sporta un atpūtas piederumi (-6,3%), mājsaimniecības tekstilizstrādājumi (-2,5%), trauki, galda piederumi un citas mājturības preces (-3,9%), velosipēdi (-5,9%). Cenas samazinājās datortehnikai, TV, audio, video tehnikai, fototehnikai, telefoniem, precēm un pakalpojumiem mājokļa remontam, ziediem un rotaļlietām. Lētāki kļuva atsevišķi dārzeņi, piena produkti, siers un olas. Akcijas noteica cenu kritumu alkoholiskajiem dzērieniem.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Sandra IRELAND Says:
August 10th, 2008 at 10:49 am
Alfs Vanags, Baltijas Starptautiskā ekonomokas politikas studiju centra direktors:
“Vienkārši runājot, inflācija ir cenu kāpuma līmenis. Ja Latvijas gadījumā inflācija ir 17,5% (maijā), tas nozīmē, ka mūsu dzīves līmenis kļuvis par 17,5% zemāks. Ne vairāk un ne mazāk.
Klasiski inflācija rodas divu iemeslu dēļ – ja iekšējā tirgū pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, un tad, ja aug tā sauktās ārpuses izmaksas. Turklāt, sakrītot šiem abiem faktoriem, darba tirgū rodas deficīts, un uzņēmēji ir spiesti palielināt algas. Tad izveidojas tā sauktā algu-cenu spirāle, kad aug gan viens, gan otrs.
Vienlaikus tā visa ir teorija un uz Latviju attiecināma tikai daļēji. Pie mums, piemēram, pārtikas cenas ir augstākas nekā Lielbritānijā un citur Rietumeiropā. Tas nav loģiski, tā vienkārši nevar būt! Tas ļoti veicina inflāciju, un man nav skaidrs, kādēļ tirgotāji noteikuši tik augstas cenas. Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka ar konkurenci te ir visai mazs sakars. Tādēļ inflācija Latvijā šbrīd nepakļaujas nekādām ekonomikas teorijām.”
TONNA + IRELAND Says:
August 10th, 2008 at 11:40 am
Pakļaujas gan!Viena teorija vēl ir.
Paskatieties uz taukmūļiem,un jūs sapratīsit kā rodas Latvijas inflācija.Tāpat paskatieties uz BMW,MB,un citiem “invalīdiem”,kuriem dažam labam ir pat trīs un vairāk exkluzīvi rumaki.Vai ar godīgu biznesu visus tos var nopelnīt?Par exkluzīvajām villām un dzīvokļiem Rīgas centrā nemaz nerunāsim.