Latvijas nerezidents VID izpratnē

Likums nosaka, ka par Latvijas nerezidentu tiek uzskatīta persona, kura neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām gadā un tai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju. Šajā sakarā vēlējāmies noskaidrot, vai Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pietiek ar faktu, ka persona dzīvo ārzemēs vairāk kā 183 dienas gadā, vai tomēr ir vajadzīgs vēl kaut kas, piem., ārzemēs deklarēta dzīvesvieta.

Atbildi uz portāla baltic-ireland.ie uzdoto jautājumu sniedza VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.
Kā Latvijas rezidents var kļūt par Latvijas nerezidentu?
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalsts institūcijās.

Tomēr deklarētā dzīvesvieta ārvalstī nav vienīgais kritērijs, pēc kura Valsts ieņēmumu dienests var noteikt, vai persona ir uzskatāma par nerezidentu.
Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas –, Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz:
- iesniegumu par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidentu, un sniedzot ar faktiem pamatotu informāciju par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju;
- tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegtu rezidences apliecību vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas Valsts ieņēmumu dienests uzskata personu par Latvijas nerezidentu ar datumu, kad tā atstāja Latviju, vai ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.

FOTO: baltic-ireland.ie