Tikai nedaudz vairāk kā mēnesis atlicis līdz dienai, kad latvieši no daudzām valstīm dosies uz Eiropas Latviešu kultūras svētkiem (ELKS) Briselē.
Trešo Latviešu kultūras svētku Īrijā ietvaros aizvadīts pēdējais reģionālais koru kopmēģinājums un nākošā sadziedāšanās reize būs jau Briselē. Dublinā notika arī ELKS organizatoru – Eiropas Latviešu apvienības (ELA) Mākslinieciskās padomes sēde. Portāls baltic-ireland.ie aicināja uz sarunu padomes locekļus – Ingunu Grietiņu, Marku Opeskinu, Liliju Zobens, Ilmāru Milleru, Lauru Šmidebergu, klātesot arī ELA priekšsēdim Aldim Austeram.
B-I: Tā kā pēdējais reģionālais kopmēģinājums ir jau aizritējis, kā jūs vērtējat ELKS sagatavošanās procesu?
M.O.: Vācijā ažiotāža ir šausmīgi liela un cilvēki priecājas piedalīties un arī vingrinās un dara un brauc un mācās. Pirmais kopmēģinājums priekš manis, Vācijā dzīvojošā, bija pārsteidzošs – cik augstā kvalitātē vairākums no dziesmām bija.
L.Z.: Straumēnos nebija tik daudz dziedātāju kā bija reģistrēti, bet arī tie bija tīri labi sagatavoti. Mums bija liels prieks strādāt. Vienmēr gadās, ka kāda dziesma nav tika pamatīgi izņemta kā citas. Kopmēģinājumā ir svarīgs tas moments, ka tad katrs koris zina, ko viņš zina labāk, ko varbūt ne tik labi. Tad viņi zinās, kur mājās vairāk piestrādāt.
I.G. Manuprāt, gan Straumēnos, gan Vācijā, gan Zviedrijā un šeit bija ļoti vērtīgs darbs tieši priekš koristiem – iepazīt diriģentus, iepazīt viņu prasības un viņu vēlmes. Saliedēt cilvēkus un radīt viņiem svētku sajūtu jau iepriekš. Pēc katra kopmēģinājuma nāk klāt cilvēki un saka: “Es tomēr arī gribu braukt uz Briseli. Es tomēr pirkšu biļeti, man ļoti patika. Tās dziesmas – tik saistošas, tik “lipīgas”!” Lai arī pieteikšanās ir jau beigusies, mēs tomēr vēl aicinām, vēl ir iespēja „ielēkt pēdējā vagonā”.
L.Z.: Tik daudzi dejotāji un dziedātāji grib piedalīties, nāk uz mēģinājumiem, mācās, tik daudz cilvēku ir pieteikušies! Ir sasniegts tas, uz ko mēs visi sākumā cerējām – pašdarbnieki grib būt kopā, viņi grib strādāt un piedalīties!
L.Š.: Šie svētki viennozīmīgi satur kopā tos kolektīvus, kas uzplauka pirms pāris gadiem ar mērķi piedalīties Latvijas Dziesmusvētkos. Šie svētki dažiem varbūt ir motivācija ilgāk būt kopā. Svētki Briselē un iespēja dziedāt Briseles centrā ir ļoti labs „motivators”.
B-I: Kāda ir jūsu katra personīgā motivācija darīt to, ko jūs darāt šo svētku gatavošanā, nesavtīgi ieguldot savu laiku un talantu?
I.G.: Mēs katrs to darām katru nedēļu, tad kāpēc gan to neizdarīt mazliet lielākā mērogā? Tāpēc, ka tā kopā sanākšana ir svarīga mūsu koristiem un dejotājiem un līdz ar to arī mums pašiem.
L.Š.: Viennozīmīgi var minēt šo iespēju iepazīties, kopā sastrādāties ar citu valstu speciālistiem. Strādāt šādā brīnišķīgā komandā ar jauniem kolēģiem, tā viennozīmīgi ir vērtīga pieredze un patīkamas emocijas.
L.Z.: Agrāk varēju pateikt, ka dziedāšana korī un kora vadīšana ir kaut kas elementārs manā dzīvē. Bet tad, kad man nebija bijis koris kādu gadu un atkal bija mēģinājums, es biju spārnos visu nedēļas nogali. Es sapratu, kāpēc man tas koris ir vajadzīgs. Tu esi noguris pēc mēģinājuma, bet tev ir smadzenes atjaunotas, tev ir dzīvotgriba atjaunota pilnībā. Tad cilvēks, vismaz es, bez dziedāšanas nevar iztikt.
M.O.: Pieradums (iesmejas)… Mēs ar Liliju bijām ļoti cieši saistīti ar kordziedāšanas kultūru jau pirmajā trimdā, rīkojot visus Dziesmusvētkus un dziesmu dienas, kas šeit notika. Tā ir Eiropas doma, ka tautiešiem jādod iespēja parādīt savu kultūru cilvēkiem tajās zemēs, kur viņi dzīvo. Jo ne vācieši, ne beļģi vai īri nebrauks uz Latviju uz Dziesmusvētkiem. Bet mēs esam šeit.
B-I: Daudz ir runāts par to, ka trimda un tā dēvētie „jauniebraucēji” viens otru tā īsti nesaprot, bet šajos svētkos viņi būs kopā. Kā jūs domājat, svētki šīs attiecības mainīs?
L.Z.: Manā korī dzied gandrīz tikai jauniebraucēji no Latvijas un viņi nāk dziedāt tāpēc, ka viņiem trūkst latviskuma. Daudzi saka, ka nezināja, ka ir tik daudz latviešu Londonā, nezināja par “Daugavas Vanagiem”. Mums jāsaka lielu paldies, ka “Daugavas Vanagi” ļauj mums izmantot zāli par velti, mums nav jāmaksā īres naudas. Mums ir tikai trīs – četri koristi no vecās trimdas, pārējie ir jaunie no Latvijas. Ko viņi no mums ir ieguvuši – tā ir tā sajūta, ka vienalga vai tu esi konservatīvs vai leiborists, sanākot kopā, kopībā ir spēks. Kad notiek kora vakari, tad visi kaut ko dara, pieliek mazumiņu klāt un iznāk lielums. Tas ir tas, ko viņi ir mācījušies no mums, un devuši arī savu pienesumu latviešu kultūrai Londonā. Mēs sadzīvojam ļoti labi.
I.G.: Mūs vieno dziesma un deja un ir vienota motivācija – Eiropas Latviešu kultūras svētki.
B-I: Kāda ir tā ideja vai doma, ko vēlaties nodot svētku dalībniekiem?
I.G.: Palīdzēt saprast, ka viņi nav vieni savās mītnes zemēs. Ka visur citur Eiropā ir tādi paši cilvēki, kas aktīvi, nesavtīgi un brīvprātīgi darbojas un dara to savu dvēseles darbu. Svētki būs tā vieta, kur viņi var viens otru satikt un iepazīt.
L.Z.: Mēs dzīvojam dažādās valstīs un katrai ir savs skaistums. Var patikt Dienvidspānija vai Zviedrija, viss, kas ir skaists, bet kad mums ir sava latvietība, mēs esam bagātāki. Un mēs varam sanākt Briselē un parādīt – jā, mēs piederam Eiropai, bet mēs esam latvieši jebkurā pasaules malā un esam ar to bagātāki.
M.O.: To lepnumu, kas mums ir kā vecās trimdas bērniem un mazbērniem, dot arī jaunajai trimdai, jo daži to aizmirst.
L.Z.: Jā, dažiem, kas atbrauc no Latvijas, nāk līdzi rūgtums. Tomēr ir arī labas lietas un caur to viņi var atrast ceļu atpakaļ vai nu uz Latviju vai uz latviešu sabiedrību.
L.Š.: Ļoti svarīgi, lai šie cilvēki ārpus Latvijas, kas velta savu laiku šādām nodarbēm, justos lepni par to, ko viņi dara. Protams, iespēja būt kopā ļauj sajusties spēcīgākiem, pārstāvot Latviju Eiropas galvaspilsētā, jo šie kolektīvi, uzstājoties Latvijā, kaut kā nesajūtas tik spēcīgi. Piemēram, es, dzīvojot savā mītnes zemē Igaunijā, atklāju sevī daudzas tādas īpašības par kurām pat nenojautu, jo Latvijā apkārt bija daudzi citi cilvēki, kas bija vēl talantīgāki un spējīgāki. Man liekas, ka šie svētki dos arī kolosālu motivāciju dalībniekiem pārbaudīt sevi šādos apstākļos, bez šīs milzīgās Mežaparka aizmugures – daudzajiem Latvijas koriem. Tas iedos pašpārliecinātību.
I.M.: Man tas atslēgas vārds ir nacionālā identitāte. Bet ja skatās no koru un diriģenta viedokļa, šī ir lieliska iespēja, jo repertuārā ir daudzas lietas, ko nevar nodziedāt katrs koris atsevišķi. Bet kopā būšanā ir spēks un to var izdarīt.
B-I: Paldies jums visiem par sarunu!
Eiropas Latviešu kultūras svētki notiks šovasar, no 18. līdz 21.jūnijam, Briselē un pulcēs latviešus no 13 valstīm, vairāk lasiet svētku mājas lapā www.elks2015.eu.
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie