Straujuma: ārzemju latvieši vienmēr devuši pleca sajūtu

Ārzemju latvieši vienmēr ir snieguši atbalstu, kā arī devuši aizsardzības un pleca sajūtu, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēdē teica valdības vadītāja Laimdota Straujuma.
Premjere uzsvēra, ka viņai vienmēr bijis prieks būt kopā ar PBLA pārstāvjiem, jo viņu pārņem atbalstoša pleca sajūta. “Paldies par šo pleca sajūtu, ko es vienmēr izjūtu. Visiem latviešiem – gan tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, gan tiem, kas nē – ir svarīgi, ka mēs visi esam šeit,” teica Straujuma.

Valdības vadītāja uzsvēra, ka PBLA atbalsts gan politiskajās, gan ekonomiskajās jomās Latvijai vienmēr ir bijis svarīgs. “Gribu pateikt paldies par to, ko jūs darat ārzemēs – par latvietības un kultūras saglabāšanu. Paldies par to garu,” uzsvēra Straujuma.
Ministru prezidente atgādināja, ka sadarbībā ar PBLA tika pieņemti grozījumi pilsonības likumā un tagad latvieši var izmantot dubultpilsonības iespējas, kā arī to, ka ārzemju latviešu atbalsts bija svarīgs laikā, kad norisinājās Latvijas iestāšanās NATO. “Vienmēr ir bijusi aizsardzība un pleca sajūta,” teica Straujuma.

Savukārt 12.Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra – viņai ir prieks, ka sakrīt PBLA un Latvijas prioritātes, kas ir drošība, ekonomiskā attīstība un sociālie jautājumi. “Arī turpmāk Saeima sadarbosies ar PBLA. Ar PBLA aktīvu atbalstu Latvija iestājās NATO. Atbalsts ir svarīgs arī tagad, kad Krievija kļuvusi bīstama un neprognozējama,” pauda Mūrniece.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgā no trešdienas līdz piektdienai norisinās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde. Sēdē piedalās diasporas organizāciju vadītāji un pārstāvji no četriem kontinentiem.

Sēdes atklāšanā tika akcentēta nepieciešamība palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, kā rast spēju atbildēt uz mūsdienu izaicinājumiem ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, tostarp tā dēvēto patvēruma meklētāju krīzi. PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis savā uzrunā kritiskus vārdus veltīja notiekošajam saistībā ar Okupācijas muzeja pārbūves projektu, kurā lielus līdzekļus investējuši ārzemju latvieši.

Atbildot uz Kukaiņa kritiku, Straujuma norādīja, ka valdība nevar juridiski ietekmēt Rīgas pilsētas būvvaldi un šī situācija, visticamāk, tiks risināta ar speciāla likuma palīdzību.

Gadskārtējā valdes sēdē paredzēts apspriest Latvijas diasporas iesaisti Latvijas drošības stiprināšanā, sadarbību latviskās izglītības un kultūras jomā, kā arī Latvijas diasporas uzņēmēju un nozaru speciālistu iesaisti Latvijas tautsaimniecības veicināšanā. Tāpat paredzēts izvērtēt PBLA un tās dalīborganizāciju līdzšinējo sadarbību ar Latvijas valdību, kā arī noteikt plānus nākamajiem darbības gadiem. Valdes sēdē iecerēts pārrunāt arī diasporas latviešu iesaiste Latvijas simtgades pasākumos Latvijā un pasaulē.

PBLA ir ārzemju latviešu organizāciju augstākā pārstāvība, kas apvieno sešas mītņu zemju centrālās latviešu organizācijas – Amerikas latviešu apvienību, Eiropas latviešu apvienību, Latviešu nacionālo apvienību Kanādā, Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību un Krievijas latviešu kongresu.

FOTO: baltic-ireland.ie

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS