Piektdiena, 22. novembris, Varda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Saskaita dziesmusvētkos izdziedātās dziesmas, izdzerto ūdeni un apēstos “Kāruma” sieriņus draugiem.lv

- 06.11.2015
Sadaļas: Ziņas - Atslēgvārdi: , ,

l10XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori ir apkopojuši statistiku par aizvadītajiem svētkiem, tostarp – cik nodziedātas dziesmas un nodejotas dejas, cik nozaudētām mantām neviens nav atnācis pakaļ, cik izdzerts ūdens un apēsti “Kāruma” sieriņi.

Valsts izglītības satura centrs piektdien rīko dziesmu un deju svētku izvērtējuma konferenci, kurā svētku izpilddirektore Agra Bērziņa atgādināja, ka svētku nedēļā norisinājās 29 dažādi pasākumi, tostarp ielu koncerti, kas ieskaitīti kā viens pasākums. Svētkos nodziedātas 127 dziesmas un nodejotas 118 dejas.
Svētku informācijas birojos atstātas 347 nozaudētas mantas, kas nodotas labdarībai, jo nav atrasti to īpašnieki. Svētku laikā dalībnieki apēduši astoņas tonnas “Kāruma” sieriņu un nedēļas laikā izdzēruši 88 000 litrus ūdens.
Koncertus vēroja 63 228 skatītāji, kuriem bija iedalītas konkrētas sēdvietas, tostarp ieradās 400 ārvalstu viesi. Medijos par svētkiem bija 10 545 publikācijas.

Kopumā svētkos piedalījās 34 980 dalībnieki, 331 koris un 777 deju kolektīvi. Tāpat piedalījās simfoniskie orķestri, mazie mūzikas kolektīvi, teātra grupas un notika radošās darbnīcas. Dziesmu un deju svētkos piedalījas 287 dalībnieki no diasporām Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Austrālijā, Beļģijā, Luksemburgā un Norvēģijā.
Pasākumos Vērmanes dārzā savas prasmes rādīja 568 skolēni no 700 profesionālas izglītības iestādēm, kuri nepiedalījās koncertos Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē.
Rīgā svētku nedēļā 65 skolās dzīvoja 25 000 dalībnieku.
Tāpat svētkos piedalījās 310 brīvprātīgie vecumā no 15 līdz 66 gadiem. Aktīvākas bija sievietes. Bērziņa sacīja, ka jauni puiši un kungi gados visvairāk strādāja pie dzeramā ūdens sadales.

Izglītības projektu vadītāja Aija Tūna norādīja, ka ir skolas kurās teju 90% skolēnu iesaistīti procesos saistībā ar dziesmusvētkiem un ir skolas, kur tikai 10% ir iesaistīti, bet plūc laurus un “spilgti sevi parāda”.

“Un mums nav jādomā par to, kuri ir labāki un kuri mazāk labi, bet jāakcentē cik svarīgs ir abu ieguldījums. [..] Ja mēs nevaram visus saaicināt uz Rīgu, tad ir jārod veids kā novērtēt visu skolēnu darbu, tostarp agro celšanos uz kori un vēlo dejošanu vakaros. Mums ir patiesi jādomā par svētkiem kā kopības spēku un ikviena ieguvumu, jo tieši līdzdalības apmēri ir tā milzu lielā vērtība,” sacīja Tūna.

Tāpat viņa sacīja, ka dziesmu un deju svētki ir izturības un neatlaidības treniņš, tā ir arī jaunajai paaudzei iemāca situācijas izvērtēšanu un reaģēšanu, lai rastu labāko risinājumu jebkurai negaidītai problēmai.

“Teorētiķi to sauc par pašregulāciju un patstāvības apgūšanu, kas ir pats svarīgākais sagatavošanās ciklā, kā arī svētki ir par piederības sajūtu un pilsoniskuma izpratni,” uzsvēra Tūna.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile bija atsūtījusi uzrunu, kas konferencē tika nolasīta. Ministre atzina, ka šīs vasaras dziesmu un deju svētki ieies vēsturē ne tikai kā “bagātīgs vēstures turpinājums, bet arī kā stāsts par atbildību, tostarp atbildību ne tikai par kultūras mantojuma un tradīciju nodošanu, bet arī par grūtiem un atbildīgiem lēmumiem par prioritāti izvirzot dalībniekus, par atbildību pret citiem, pieaugušo atbildību pret bērniem”.

Jau ziņots, ka šogad svētku laikā tika piedzīvota masveida bērnu ģībšana Mežaparka estrādē, tāpēc liela uzmanība pievērsta pasākumiem un nepieciešamajām izmaiņām svētku rīkošanā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisinājās Rīgā no no 6. līdz 12.jūlijam.

FOTO: no “Taurenīša” arhīva

bns501

Raksts publicēts sadarbībā ar BNS



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie