Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) izveidotā darba grupa apspriež divus iespējamos variantus, kā palīdzēt latviešiem ārzemēs, ja no ģimenes sociālie dienesti dažādu pārkāpumu dēļ izņēmuši bērnu, ceturtdien preses konferencē informēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Viens no variantiem paredz iesaistīt Valsts juridiskās palīdzības aģentūru, bet otrs variants ir valsts sniegta finanšu palīdzība jurista pakalpojumiem ģimenei, līdzīgi kā Ārlietu ministrija sniedz aizdevumu cilvēkiem ceļa izdevumiem, kas nevar atgriezties mājās, taču kas pēc tam ir jāatmaksā.
“Pirmais modelis ir tāds, ka Latvijas valsts algo konkrētu advokātu konkrētu pakalpojumu sniegšanai konkrēta finanšu ietvara robežās un konkrētajā gadījumā, ja reiz tik tālu ir nonācis [līdz aizbildņa iecelšanai un adopcijai]. Par to lemj valdība atsevišķi slēgtajā daļā un lemj par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Otrs modelis, ka sistēma līdzīga kā ar bezpalīdzīgā stāvoklī ārvalstīs nokļuvušajiem, kad var saņemt aizņēmumu, lai nokļūtu atpakaļ Latvijā, bet pēc tam par šo atbalstu ir jānorēķinās. Ir jāatrod pareizais risinājums, jo Latvijā valsts nodrošina juridisku palīdzību tikai trūcīgām un maznodrošinātām personām, lai te nebūtu diskriminācija,” klāstīja Rasnačs.
Ministrijā prognozē, ka izmaksas šādam atbalstam gadā varētu būt no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro, tomēr konkrētu aprēķinu vēl nav. Darba grupa ceturtdien vienojās gatavot valdībai ziņojumu un izvērtēt, kuram no šiem variantiem dod priekšroku.
TM rīcībā esošā informācija liecina, ka no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm šogad izņemti 25 bērni, bet pēdējo piecu gadu laikā pieci Latvijas valstspiederīgo bērni ārzemēs ir nodoti adopcijā. Pamatā bērni izņemti no latviešu ģimenēm Anglijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā, kur bērnu tiesību aizsardzības normas ir stingras un atšķiras no kārtības Latvijā.
Rasnačs sacīja, ka bieži vien mūsu pilsoņi ārvalstīs nonāk diezgan bezpalīdzīgā situācijā, kad viņiem ir jāparaksta dokumenti, kuru saturu viņi nepārzina, un viņiem nav pie kā vērsties. Ministrs aicināja izmantot Ārlietu ministrijas palīdzības tālruni, ja persona ārzemēs nonākusi bezpalīdzīgā situācijā. Uz to varot zvanīt ne tikai tūristi, bet arī tie, kas nezina, kā rīkoties, nonākot saskarsmē ar sociālajiem dienestiem.
“Diemžēl daudzi Latvijas valsts piederīgie nevis sadarbojas ar sociālajiem dienestiem, bet, neuzticoties šiem dienestiem, izvēlas uzbrukuma formu, kura, protams, ved uz nekurieni. Ir jābūt sarunai, ir jābūt zvanam uz konsulāro iestādi, jābūt palīdzības saucienam un sadarbībai,” teica ministrs.
Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra prevencijas nozīmi un sabiedrības informēšanu par to, kādas bērnu tiesību aizsardzības normas ir katrā konkrētā valstīm “jo mēs dzīvojam dažādās tiesību izpratnes telpās”. Tāpēc TM veidos bukletu vai informatīvu materiālu par bērnu tiesību aizsardzības normām ārzemēs, ko varētu izplatīt arī lidostās.
TM izdala četrus procesus saistībā ar bērnu tiesību pārkāpumiem ārzemēs – uzraudzības rīkojums, bērna šķiršana no ģimenes, aizbildņa iecelšana, adopcija. Valsts juridisko palīdzību varētu apmaksāt pēdējās divās procesa posmos. “Mēs redzam, ka prevencijai ir milzīga nozīme, tie ir simtiem gadījumu. Adopcija un aizbildņa iecelšana ir problēmas redzamā daļa,” norādīja Rasnačs.
Pēc TM sniegtās informācijas, Anglijā ir jāaizpilda anketas, uzrādot informāciju par dzīvniekiem, kas dzīvo ģimenē, lai izvērtētu iespējamo apdraudējumu, jāsniedz informācija par piemājas dīķi, vai tam nostiprināti krasti un ir margas. Anglijā ir nosacījums, ka vienā ģimenē pretēja dzimuma bērni pēc piecu gadu vecuma nevar dzīvot vienā istabā. “Vai Latvijā kāds to zina? Nezina noteikti,” piebilda ministrs. Tāpat Anglijā bērna uzraudzība jānodrošina līdz 12 gadiem, bet Latvijā tie ir septiņi gadi.
FOTO: baltic-ireland.ie
Raksts publicēts sadarbībā ar BNS
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie