Jāmaina attieksme.

Nesen publiskotais SKDS pētījums apliecināja to, par ko jau sen bija aizdomas – Latvijā turīgākie 20 procenti valsts iedzīvotāju saņem gandrīz pusi no visu iedzīvotāju kopējiem mēneša ienākumiem. Tas ļoti skaidri parāda noslāņošanos mūsu sabiedrībā, un turpmāk, nemainot līdzšinējo valsts ekonomisko sistēmu, situācija tikai pasliktināsies.

Šodien Latvija uz Eiropas Savienības valstu fona ir pārvērsta par banānu republiku, kur dažādu veidu spekulantiem tiek dota iespēja lieliski nopelnīt uz 2,3 miljonu lielās nācijas rēķina. Pie mums ir iespējami fantastiski darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, no kuriem nodokļi ir tik simboliski, cik vien tas vispār iespējams. Tikai Latvijā lieluzņēmējs var saņemt minimālo algu un visu savu peļņu izņemt gada beigās dividendēs – līdz ar to par nodokļiem aizmirstot. Vienīgi Latvijā var būt nodokļu sistēma, kur parastam darba ņēmējam ir uzlikts lielāks nodokļu slogs kā miljonāram. Un tikai Latvijas iedzīvotājiem pašu valdība ir spējusi ar savu politiku sarūpēt jaunu nodokli – Āfrikas valstīm cienīgu inflāciju.

Jau pirms vairākiem gadiem bija jāsāk runāt par mūsu ekonomikā nepieciešamajām izmaiņām. Bet pat šodien, kad labējo partiju koalīcijai ūdens smeļas mutē, tā nav gatava pat sākt diskusiju par nodokļu politikas izmaiņām. Šo partiju lokomotīves ir nospraudušas stingru kursu, no kura nav gatavas atkāpties ne tikai pašas, bet arī šo partiju biedri. Tai pat laikā arvien vairāk ekonomiski aktīvo sabiedrības locekļu saprot, ka turpināt valsts pārvaldīšanu līdzšinējā veidā nedrīkst. Pat tradicionālie labējās politikas sabiedrotie un atbalstītāji arvien aktīvāk runā par nepieciešamajām pārmaiņām.

Nesen Ārvalstu investoru padome Latvijā ir norādījusi, ka esošā nodokļu sistēma ir atpalikusi no ekonomikas attīstības un pat to kavē, nenodrošinot valstij ilgtspējīgu un sabalansētu ekonomikas attīstību. Valsts nodokļu politika būtu jāpārveido tā, lai Latvijas patēriņa ekonomika pārtaptu par radošu ekonomiku, kas spētu nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. Arvien vairāk uzņēmēju runā par nepieciešamību steidzami samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tai pat laikā ar nodokļu politikas palīdzību mazinot patēriņu un spekulatīvos darījumus.

Politiķi dara visu iespējamo, lai izdabātu Eiropas vai austrumu varenajiem. Esam likvidējuši Latvijā cukurbiešu audzēšanas nozari, bez ierunām piekrituši saņemt mazākas subsīdijas lauksaimniecībai nekā citi mūsu partneri ES, esam pat gatavi atteikties no savas valsts teritorijām. Tomēr Saeimā pārstāvētās partijas nez kāpēc izliekas nemanām lielākajā daļā Eiropas valstu vispārpieņemtas lietas, kuras jau sen kā derētu pārņemt arī Latvijai. Kā vienu no šādām lietām varam minēt progresīvo nodokļu sistēmu. Tautas valodā tas nozīmētu, ka bagātais maksā lielākus nodokļus, bet vidusmēra iedzīvotāja nodokļu slogs kļūst mazāks. Šādā veidā tiktu samazinātas izmaksas mūsu darbaspēkam, tajā pašā laikā ļaujot palielināt lielākās iedzīvotāju daļas reālos ienākumus. Progresīvai nodokļu politikai jāizpaužas ne tikai attiecībā uz iedzīvotāju ienākumiem, bet uz visu ekonomiku kopumā. Tādējādi tiktu stimulēta arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Apgalvojumi, ka šāda politika veicinās nodokļu nemaksāšanu un samazinās ienākumus valsts budžetā, ir nepamatoti. To pierāda daudzo Eiropas valstu piemēri. Un nespēja iekasēt nodokļus tikai parāda valsts vājumu.

Tāpat pie varas esošie izvairās runāt par īpašu nodokli luksusa precēm. Latvijā apbrīnojami daudz tiek pirktas jahtas, lielas villas jūras un ezeru krastos, dārglietas un citas, nebūt ne pirmās nepieciešamības preces. Dārgas automašīnas nereti tiek iegādātas uz mazpazīstamu SIA vārdiem, kārtējo reizi ļaujot izvairīties pat no PVN maksāšanas. Nodoklis luksusa precēm ļautu pietiekami papildināt valsts budžetu, lai atrisinātu daudzas mūs izglītības vai veselības aprūpes sistēmas problēmas.

Jau gadiem atklāti tiek runāts par problēmu, ka dividendes Latvijā netiek apliktas ar nodokļiem. Tādējādi valsts budžetam garām aizgājušas milzīgas naudas summas. No dividendēm nav nomaksāts ne sociālais nodoklis, ne iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Šeit veidojas paradoksāla situācija – turīgāko sabiedrības daļu uztur pārējie nodokļu maksātāji. Pa ielām braucam mēs visi, valsts ārstniecības iestādes izmantojam, arī skolās savus bērnus sūtam – bet daži par to var nemaksāt! Dividendes apliekot ar nodokļiem, ne tikai palielināsies ienākumi valsts budžetā un nostiprināsies sociālā taisnīguma princips, bet arī uzņēmumu vadības tiks vairāk motivētas naudu ieguldīt attīstībā, nevis patēriņā.

Valsts nodokļu politikai jābūt tādai, lai tā mazinātu iespējas gūt vieglu peļņu ar spekulatīviem darījumiem, kas reālu pienesumu mūsu tautsaimniecībai nedod. Lai gan spekulāciju skaits ar nekustamajiem īpašumiem ir mazinājies, tas noticis, vairāk pateicoties nevis valsts politikai, bet banku kredītpolitikas izmaiņām. Valstij vēl pietiekami daudz darāms, lai šo un citas jomas sakārtotu tā, lai tās nestu pienākošos nodokļus valsts kasē.

Šeit minēju tikai pāris principiālus uzstādījumus, kas, manuprāt, būtu jāievieš Latvijā. Bez tiem ir vēl daudz lietu, par kurām vērts diskutēt un tās realizēt. Un pārmaiņām valsts politikā jābūt kompleksām – izmaiņām nodokļu politikā jāseko pārmaiņām valsts budžeta veidošanā. Diez vai valsti, kas cenšas ietaupīt naudu uz izglītības un veselības rēķina, sagaida rožaina nākotne. Ar valsts budžeta sadalījumu skaidri jānorāda, ka mūsu valsts prioritāte ir uz izglītību un inovācijām balstīta sabiedrība. Un ļoti būtiski – jāpārtrauc valsts naudas izšķērdēšana, pērkot valsts iestādēm dārgus auto, apmaksājot stilistu pakalpojumus un ceļot pieticīgas būves par grandiozām izmaksām.

Būsim uzstājīgāki, prasot no Saeimas un valdības to, kas mums pienākas, visos iespējamajos tiesiskajos veidos. Atbalstīsim arodbiedrību rosinātos grozījumus Satversmē, piedalīsimies tautas sapulcēs un atgādināsim Saeimā ievēlētajiem, kas viņiem maksā algas!

Ansis Dobelis

LSDSP ģenerālsekretārs